Bateriju vilcieni un bezizmešu sabiedriskā transporta flote. Kā Latvijas valdība plāno sasniegt izvirzītos mērķus CO2 emisiju samazināšanā? 11
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Caurlūkojot līdzekļu sadalījumu Latvijas Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) plānā, programmu ailēs finansējumu tieši klimata neitrāla jeb bezizmešu sabiedriskā transporta iegādei varēs sameklēt tikai zinātājs.
Nozarei iezīmētā nauda pamatā domāta transporta infrastruktūras pārveidošanai, lai jau tuvākajā laikā videi draudzīgie transporta veidi šo infrastruktūru varētu lietot.
Kopumā izmešu samazināšanai transporta sektorā no ANM plānā Latvijai piešķirtajiem 1,82 miljardiem eiro iezīmēti 295,5 miljoni. Visa summa paredzēta lielākajam piesārņotājam un nonāks Rīgas metropoles areālā mobilitātes plāna “Vision 0” pasākumiem – 40 milj. eiro jaunai “metrobusa” līnijai, 50 milj. eiro astoņiem mobilitātes punktiem, 34 milj. eiro veloceliņu labiekārtošanai u.c.
Bateriju vilcieni un bezizmešu flote
ANM plāna dziļākās sadaļās atrodams, ka nepilni 100 miljoni eiro bezizmešu sabiedriskā transporta iegādei tomēr pienāksies: 24 milj. eiro paredzēti “Rīgas satiksmei” četru zemās grīdas tramvaju un 17 elektroautobusu ar septiņām uzlādes stacijām iegādei, un vēl 75 milj. eiro rezervēti septiņu bateriju vilcienu iegādei, kas gan nāk komplektā ar ieguldījumiem atsevišķu Rīgas dzelzceļa staciju un līniju kontaktīklu atjaunošanā.
Šobrīd bateriju vilcieni (battery electric multiple unit – BEMU) Eiropā, cenšoties sasniegt izvirzītos klimata mērķus, iegūst arvien plašāku popularitāti – tos jau plaši izmanto Austrijā, Vācijā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē un Japānā, salīdzinoši nesen šie vilcieni sākuši kursēt arī Dānijā, Francijā un Ungārijā.
BEMU plāno izmantot arī Lietuva. Šādi vilcieni ir aprīkoti ar akumulatoru tehnoloģiju, kas tiem ļauj braukt pa elektrificētām un parastām dzelzceļa līnijām, izmantojot bateriju enerģiju. Tomēr tehnoloģijai ir arī savi trūkumi – relatīvi īsu distanču veikšana. Pagaidām ražotāji ar vienu uzlādi gatavi nodrošināt kustību apmēram 100 km attālumā. Tāpat vēl jārisina arī bateriju svara, nomaiņas un utilizācijas problēmas.
Plānu un likumu džungļos
Vienas un skaidras atbildes, kādā veidā Latvijas valdība plāno sasniegt līdz 2030. gadam izvirzītos mērķus CO2 emisiju samazināšanā transporta jomā, nav. No Satiksmes ministrijas apkopotās informācijas izriet, ka galvenais dokuments, uz kura balstīta Latvijas transporta “zaļināšana”, ir MK rīkojums “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam” (NEKP).
Šis plāns attiecībā uz transportu paredz 14 pasākumus un to 34 darbības rezultātus, tostarp sabiedriskā transporta, t.sk. dzelzceļa, izmantošanas veicināšanu; elektrificētas “Rail Baltica” līnijas izbūvi; elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras veidošanu; bezemisiju un zemu emisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanas veicināšanu; atjaunojamo energoresursu realizācijas pienākuma noteikšanu degvielas piegādātājiem; atbalstu alternatīvo degvielu tehnoloģiju izpētei un integrēšanai energosistēmā u.c.
Nozarei saistoši ir arī citi dokumenti, piemēram, Sabiedriskā transporta sistēmas nākotnes koncepcija 2021.–2030. gadam, Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (TAP2027), Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
Tajos teikts, ka dzelzceļš Latvijā turpmāk būs kā multimodālā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls – tātad galvenais pasažieru pārvadāšanas veids maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu būs sliežu ceļi, bet autobusi paliks maršrutos, kur vilcieni nekursē, vai arī tie nodrošinās pasažieru pievešanu vilcieniem. Lai plāni un koncepcijas nepaliktu tikai uz papīra, starpministriju saskaņošanā šobrīd esot transporta enerģijas likuma projekts, kas noteikšot saistošus atjaunojamās transporta enerģijas, moderno biodegvielu vai biogāzes mērķus degvielas piegādātājiem, kā arī ikgadējos transporta enerģijas aprites cikla SEG emisiju intensitātes samazinājuma mērķus periodā pēc 2021. gada.
Atbalsta nauda transformācijai
Saskatīt vai nojaust finansējuma avotus transporta “zaļināšanas” pasākumiem ir vēl grūtāk nekā tikt skaidrībā ar mērķiem. ANM plāns nekādu plašus atbalsta pasākumus bezizmešu transporta iegādei neparedz. Par laimi, ANM ir tikai piektā daļa no ES fondu līdzekļiem, ko Latvija varēs saņemt nākamo septiņu gadu laikā.
Pagaidām vienu no skaidrākajiem finansiālā atbalsta mehānismiem piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Paredzēts, ka no 2022. gada sākuma mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei būs atbalsts iedzīvotājiem, valsts, pašvaldību iestādēm un to kapitālsabiedrībām ar kopējo finansējumu 10 milj. eiro apmērā. Jauna elektrotransportlīdzekļa iegādei atbalsts būs 4500 eiro apmērā, savukārt lietotam elektrotransportlīdzeklim un jaunam transportlīdzeklim ar hibrīda motoru – 2250 eiro apmērā.
Vairāki jauni finansējuma avoti būšot iezīmēti arī topošajā Transporta enerģijas likumā. Kopā ar NEKP mērķiem un īstenojot vēl viena dokumenta – “Gaisa piesārņojumu samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam” – paredzētos pasākumus, nauda varētu rasties no plānotajām nodokļu un nodevu likmēm. Vidējam transporta īpašniekam šie pasākumi nešķitīs tikpat draudzīgi kā kopīgā labuma zaļie mērķi, jo tie neizbēgami vedīs pie augstākām nodokļa likmēm tagadējam autoparkam, lielākas akcīzes fosilajai degvielai u.c. papildu maksājumiem.
Iepriekšējo atbalstu augļi
Zaļa un dārga nākotne – viss būs dārgi un slikti? Lai arī viedās mobilitātes virzienā ejam burtiski katru dienu, jāsaprot, ka sabiedrības vairākumam elektromašīnas un citi ar alternatīvajām enerģijām kustināmi braucamrīki joprojām ir sveši un nepieejami. Arī šeit tāpat kā valdības iecerētajā pilsētnieku pārsēdināšanā no privātā uz sabiedrisko transportu nepieciešama pamatīga iedzīvotāju paradumu maiņa. Tādēļ ir labi, ka nu jau arvien vairāk publiskajā sektorā ienāk “0” emisiju transports, ko var apskatīt, aptaustīt un lietot.
Iepriekšējā ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā iespēja tikt pie “nākotnes” braucamajiem bija ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, dažādos iepirkumos nodrošinot 28 jaunus tramvaja sastāvus (Daugavpils/Liepāja); jaunus un pārbūvētus tramvaja sliežu ceļus (jaunu 6,42 km garumā Daugavpilī, pārbūvētus 19,77 km garumā Daugavpilī, Liepājā un Rīgā); 145 videi draudzīgus sabiedriskos autobusus (Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī); elektrouzlādes staciju pamattīklu TEN-T ceļu tīklā (139 stacijas).
Pirmie ar pantogrāfu uzlādi
“Iesaistoties elektroautobusu iegādes atbalsta projektā 2016. gadā, bijām izvēles priekšā: ar pilsētas sabiedrisko transportu turpināt pārvadāt pasažierus vai baterijas,” “Latvijas Biznesam” pastāstīja pašvaldības SIA “Ventspils reiss” valdes priekšsēdētājs Arturs Lieģis.
“Savā autoparkā pasažieru pārvadājumiem pilsētā jau sen izmantojam mazas ietilpības (līdz 20 sēdvietām) autobusus, jo ar lielajiem Ventspils maršrutos ir grūti izgrozīties. Dienā vienam transporta līdzeklim pie mums jāveic līdz 400 km, līdz ar to tobrīd pieejamie elektroautobusi ar lēno jeb nakts uzlādi mums nederēja.”
Tādējādi ventspilnieki spēruši drosmīgu soli un tolaik pasaulē ražošanā neesošos e-busus pēc atklātā konkursa pasūtījuši Latvijā reģistrētai pilnsabiedrībai “Universals Electrify”. Tajā apvienojušies Jelgavā bāzētais mikroautobusu pārbūves uzņēmums un pazīstamā auto inženiera, sporta elektromašīnu konstruktora Andra Dambja ražošanas cehs, kas darbojas Ogrē. Piesaistot 4,6 milj. eiro lielu finansējumu no ES fondiem, “Ventspils reiss” līdz 2023. gadam saņems 14 mazas ietilpības e-busus un uzlādes iekārtas, kā pirmie Baltijas valstīs praktizējot pantogrāfa uzlādes metodi. Šī metode nepieciešamo uzlādi nodrošina dažās minūtēs pasažieru uzņemšanas laikā, vadītājam neizkāpjot no e-busa kabīnes.
Pirmie divi Latvijā komplektētie e-busi Ventspilī jau kursē. Uzstādītas arī trīs pantogrāfa ātrās uzlādes iekārtas, ko piegādājuši poļu ražotāji. E-busi šobrīd pilnvērtīgi pilda savus pienākumus, kursējot Ventspils 22. maršrutā “Inženieru iela–Celtnieku iela”, par ko bija iespēja pārliecināties arī autoram.
Iespējams, ka piegādātāji pasūtījumu varēšot izpildīt ātrāk par termiņā noteikto. Līdz ar to “Ventspils reiss” būs jau spēris platu soli pretim 2030. gada noteiktajiem klimata neitralitātes mērķiem – uzņēmums pilsētas maršrutu apkalpošanai ikdienā izmantojot apmēram 30 mikroautobusus, no kuriem gandrīz puse (14) līdz 2023. gadam būs elektrificēti.
