Uncategorized

Kocēnos no kārkliem ražo augstākās kvalitātes šķeldu. Saruna ar “Ecomark” vadītāju Lāsmu Apsīti4


Foto: Gundega Skagale
Foto: Gundega Skagale
Šķirnei ‘Inger’ stumbrs iekrāsojas no gaiši brūnas līdz zaļai nokrāsai, secina kārklu audzētāja Lāsma Apsīte.

Pērn Latvijā platību maksājumiem pieteikti 618 ha ar kārkliem, no tiem 15,4 ha pieteica SIA Ecomark Kocēnos. Šis uzņēmums nodarbojas ar kārklu stādmateriāla pavairošanu un plantāciju ierīkošanu enerģētiskās koksnes ieguvei, informē SIA Ecomark izpilddirektore Lāsma Apsīte.

– Jūs esat vieni no lielākajiem kārklu audzētājiem Latvijā, taču, izrādās, jūsu pamatbizness nav saistīts ar šķeldas ražošanu. Ar ko nodarbojas jūsu uzņēmums?

– SIA Ecomark pamatdarbība ir augu pavairošana – kārklu stādmateriāla audzēšana. Esam licencēta stādmateriāla tirgotāji. Mums ir līgums ar SalixEnergie Europa AB, piedāvājam viņu selekcionētās un mūsu audzētās šķirnes Latvijas tirgum – ‘Inger’, ‘Tora’, ‘Tordis’, ‘Lisa’, ‘Clara’, ‘Linnea’.
Kārklu audzēšana ir perspektīvs bizness, jo arvien vairāk Latvijā tiek būvētas ar šķeldu apkurināmas katlumājas gan pagastos, gan lielākās pilsētās. Kurinātāji ne pārāk grib meža šķeldu. Kārklu šķelda ir premium klases šķelda.

Kārklu plantāciju ir vairāk, nekā tiek pieteikts Lauku atbalsta dienestā platību maksājumiem. Cilvēki nepiesaka plantācijas, kas ierīkotas kādreiz meliorētās zemēs. Meliorētās zemēs stādīt drīkst, bet pirms stādīšanas ir jāsaņem tehniskie noteikumi, ka īpašnieks apņemas saglabāt meliorācijas sistēmu esošajā stāvoklī. Nav noslēpums, ka realitātē saskaņā ar kadastra datiem īpašumā ir meliorācijas sistēmas, bet laukā divdesmit gadu laikā izveidojies dabisks mežs.
Kādas tur vairs meliorācijas sistēmas, ja tām virsū aug koki! Taču, pēc kadastra datiem, šī zeme skaitās meliorēta. Mūsu uzņēmums šādas zemes var attīrīt no krūmiem, kokiem, atdodot to lauksaimnieciskajā ražošanā,

– Kas šobrīd izvēlas savā zemē stādīt kārklus?

– Galvenokārt tie ir cilvēki, kas investē zemju iegādē un grib to apsaimniekot ilgtermiņā un pasīvā veidā. Šādas investīcijas veicina atjaunojamās enerģijas ražošanu un vienlaicīgi nodrošina investoram stabilus ienākumus ilgstošā laika periodā. Cilvēki grib likt lietā naudu, lai pēc gadiem tā pakāpeniski nāktu atpakaļ. Zeme ir viens no drošākajiem naudas ieguldīšanas veidiem. Tradicionālajā lauksaimniecībā zemīte ir katru gadu jāapstrādā – jāar, jāuzirdina, jāmēslo, jāsēj, jāmiglo, jānovāc raža, tad kārklu audzēšanas gadījumā jāveic zemes sagatavošanas darbi gadā pirms stādīšanas un stādīšanas gadā jāveic nezāļu kontrole. Būtiskākās investīcijas ir pirmajos divos gados, pēc tam vāc ražu un pēc kārklu nogriešanas iestrādā mēslojumu nākamajiem 3-5 gadiem. Gads pirms stādīšanas ir zemes sagatavošanas gads, kad notiek apauguma novākšana, papuves apstrāde, lai nākamajā pavasarī varētu stādīt kārklus. Tātad pirmie ienākumi no kārkliem ir tikai trešajā vai ceturtajā gadā atkarībā no izaugušās ražas. Labākā zemē varbūt jau pēc trešā gada varēs pļaut, ne tik labā – pēc ceturtā. Ministru kabineta noteikumi nosaka, kā īscirtmeta atvasāji ir vismaz reizi piecos gados jānovāc.


– Kuras kārklu šķirnes būtu piemērotākas Latvijas apstākļiem?

– Šķirnes varu vērtēt, ņemot vērā pirmās rotācijas rezultātus. ‘Inger’ pašlaik ir favorīts. Šī šķirne jau pirmajā gadā dod ļoti lielu pieaugumu, ļoti labi ataug pēc atsēdināšanas, ir gana labi rādītāji arī šķeldas kvalitātē. Šoziem novācām pirmo ražu – trīsgadīgai kārklu plantācijai ražība ir 120 m3/ha. Jārēķinās, ka pirmajā rotācijā neuzrāda maksimālo iespējamo ražu, jo ir jāņem vērā pirmais gads, kamēr kārkls iesakņojas, cīnās ar nezālēm, ieaug. Skatīsimies, kāda raža būs pēc otrās rotācijas.

‘Tora’ vairāk piemērota sausākām, pieticīgākām augsnēm. Taču kārklus nevar stādīt kur pagadās, augsnes virskārtā jābūt barības vielām. Lai arī kārkls ir pieticīgs, bet tomēr ar savām vajadzībām.

– Kurš kārkls labāk augs purvainākās vietās?

– Ja kāds domā, ka kārkls augs purvā, nebūs tā. Ja uz lauka visu laiku stāv ūdens, stādiņš gluži vienkārši nopūs, jo saknēm netiek klāt skābeklis. Taču tas ir tiesa – kārklam mitrums patīk, kārkls uzsūc lieko mitrumu. Bet vietās, kur ilgstoši stāv ūdens- stādīt noteikti nedrīkst.
Ļoti svarīgs ir pH līmenis augsnē, kurā plānots ierīkot kārklu plantāciju. Ja tas būs zem 5,3 – vidēji skāba un stipri skāba augsne –, kārkls neaugs. Tādā gadījumā pirms kārklu stādīšanas jāveic augsnes kaļķošana. Lai neviltos ražā, ko grib iegūt, noteikti pirms kārklu stādīšanas jāveic augsnes analīzes.

– Vai tad kārklus nevar izmantot kā augsnes atveseļotāju?

– Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kārkls ir augsnes atveseļotājs. Ventspilī mums ir sadarbības partneri, kas kārklus stādīja ar naftas produktiem piesārņotās augsnēs, lai to attīrītu.

Ja cilvēks ar kārkliem grib ražot šķeldu, tad tomēr ir jāpadomā par zemes kvalitāti. Ja būs laba augsne, tad pirmajā gadā kārkli sasniegs 2 līdz 2,40 m. Tievs un slaids, taču resgalī tik un tā būs 1,5 līdz 2 cm.

– Latvijā radītas divas vietējās šķirnes – ‘Visvaldis’ un ‘Monika’. Ko par tām sakāt?

– Esam vienojušies ar mežzinātnes institūtu Silava, ka stādīsim, pavairosim un piedāvāsim kārklu audzētājiem arī šīs šķirnes. Stādiņus gan varēsim piedāvāt tikai nākamgad. Dagnija Lazdiņa, kārklu selekcionāre, iesaka šīs šķirnes vairāk izmantot kā ainavas elementus. Piemēram stādīt ap plantāciju kā norobežojošu joslu, kas lieliski iekļaujas ainavā. Tie labi izskatītos arī laukā ar mikroieplakām, kurās nekas īsti labi negrib augt un ir grūti apstrādājamas. Vietējas šķirnes varētu nebūt piemērotākās izmantošanai kā pamata šķirne šķeldu ieguvei.

– Kārklu jau ļoti vienkārši iestādīt, kāpēc jātērē nauda par sertificētiem stādiem?

– Katra šķirne ir saistīta ar selekcionāru vairāku gadu desmitu darbu. Un šie cilvēki par savu darbu ir pelnījuši autoratlīdzību. Tas ir galvenais. Nemaksājot autoratlīdzību, mēs faktiski nozogam selekcionāram viņa paveikto. Selekcionāru darbs ir nepārtraukts, viņi cenšas radīt šķeldas ražošanai arvien piemērotākas šķirnes – salcietīgas, ātraudzīgas, ar šķeldošanai piemērotu struktūru un zemu mitruma saturu koksnē.

– Cik maksā viens stādiņš?

– Stādiņš – 20 cm spraudenis – maksā 6,5 centus, un šajā cenā ietilpst arī autoratlīdzība. Stādmateriālu iespējamsiegūt gan kā spraudenīšus – tiem, kas grib stādīt ar rokām. Piedāvājam arī garās vicas 2–2,40 m, kas piemērotas mehāniskai stādīšanai. Stādmateriālu sākam ražot, tiklīdz beigusies kārklu veģetācija, kad kārkli ir aizmiguši, proti, augšanas procesi apstājušies, lapas gandrīz nobirušas… Tas ir no oktobra vidus.

To var darīt mehāniski, nopļaujot ar pļāvēju visu lauku un tad lauka malā vicas tiek šķirotas vai arī pārvestas uz noliktavu, kur notiek tālākais sagatavošanas darbs. Kārkli tiek atzaroti, sagarināti, nomērīti, sasieti, sapakoti un uzglabāti saldētavā. Stādmateriāla uzglabāšana notiek –2 līdz +2 ºC temperatūrā.

– Ar kādām izmaksām jārēķinās, lai apstādītu 1 ha ar kārkliem?

– Uz hektāru ierīkošanas izmaksas ir no 1200 eiro, ieskaitot stādmateriālu un augsnes sagatavošanu. Izmaksas ietekmē vairāki faktori, piemēram, vai ir bijis apaugums, cik liels, vai papuvē jātur vienu vai divus gadus, vai jāizmanto celmu frēze u.tml., kas šīs izmaksas var palielināt.
Pašreiz Eiropas fondi neatbalsta kārklu plantāciju ierīkošanu. Vienīgi zemes sagatavošanas gadā to var pieteikt kā papuvi un saņemt atbalstu.

– Kāda ir stādīšanas tehnoloģija?

– Dubultrindas 0,75 x 15,0 m. Plantācija tiek veidota tā, lai būtu piemērota specializētai kārklu novākšanas tehnikai un lai blīvums atbilstu sagaidāmai ražai.

Ja sastāda pārāk blīvi, tad kārkli savā starpā var sākt konkurēt. Optimāli stādīt 12 000-18 000 stādu hektārā.

– Vai kārklu mēslošana palielina ražas iznākumu?

– Mēslošana dod ievērojamus rezultātus, taču tas ir dārgs pasākums. Esam mēslojuši ar šķidro digestātu, taču jāatzīst, ka šajā produktā aktīvo vielu ir salīdzinoši maz un optimāla barības vielu daudzuma nodrošināšanai nepieciešams ļoti liels apjoms, kas vairs nav ekonomiski izdevīgi. Domājam par sausā digestāta izmantošanas iespējām, apsveram variantu mēslot ar dūņām. Bet ciematu attīrīšanas iekārtām ir mazas jaudas, piemēram, Stalbes ciemā gadā nesaražo pat tik, lai varētu nomēslot 3 ha.

– Kā tad kārklu laukā var iestrādāt mēslojumu?

– Tas ir jādara vai nu pirms stādīšanas, vai tad, kad kārklu raža novākta, proti, kad lauks ir atbrīvots. Plānojam kārklu mēslošanai izmantot pelnus. Pelni no katlumājām, kas kurina šķeldu, atbilst kaļķošanas materiālam. Mēģināsim jaukt tos ar kūtsmēsliem un veidot kompostu. Taču mēsli šajā pusē ir deficīts. Lopkopji tos izmanto savu lauku mēslošanai, un neviens pat īsti negrib pārdot. Mēs dodam priekšroku organiskā mēslojuma izmantošanai.

– Kā tiekat galā ar nezālēm?

– Pirms stādīšanas, sagatavojot papuvi, vienu reizi nomiglojam ar glifosātus saturošu herbicīdu. Bezizejas gadījumos kā, piemēram, pērnvasar, kad nezāles ievērojami sazēla, izmantojam herbicīdu Stomps, kas neietekmē kārklus. Šis preparāts, smidzināts uz augsnes virskārtu, nezāles aiztur uz apmēram mēnesi, palēninot to izdīgšanu.

Cīņai ar nezālēm izmantojam mehānisko nezāļu kontroli, kad rindstarpas apstrādājam ar kultivatoru vai frēzi. Pirmajā gadā vismaz divas reizes jāveic šāda nezāļu kontrole.

– Kad jāveic kārklu atsēdināšana?

– Atsēdināt vai nē ir audzētāja lēmums. Pirmajā gadā, ja kārkli sasnieguši 2,40 metru garumu, uzrāda labu augšanas rezultātu, nav nepieciešams tos griezt un atsēdināt. Ja pirmajā gadā augšanas rādītāji nav izcili, var palīdzēt atsēdināšana – kārkli jānopļauj, lai nākošajā pavasarī veidojas atvases. Kā stādmateriālu izmantojam viengadīgos dzinumus. Atbilstošos apstākļos spraudenis pēc 20 dienām sāk augt, pēc 40 dienām ir man līdz celim un tad ļoti intensīvi aug augustā, septembrī, līdz rudenī sasniedzis jau vairāk nekā 2 metrus. Galvenais, lai kārkls tiktu iestādīts mitrā augsnē, lai varētu iesakņoties. Tāpēc kārklu vēlams stādīt pavasarī, jo augsnē ir pietiekami daudz mitruma.

Atsēdināšana jāveic ziemā no oktobra vidus līdz martam. Atsēdināšana ir jāveic maksimāli tuvu augsnes virskārtai.

– Cik gadus kārklu stādījums ražos?

– Septiņas ražas vākšanas reizes jeb apmēram 20 gadi. Pēc tam strauji samazinās raža. Celmi ir tik daudz traumēti griežot, ka tie vairs neražo ar maksimālo spēku. Mūsu pieredze vēl nav tik liela, jo pirmie stādījumi ierīkoti 2011. gadā.

Kārklus var paaudzēt arī kādu gadu ilgāk, piemēram, ja konkrētajā gadā šķeldai ir maza cena vai slikti laika apstākļi, kas traucē novākt, tad var vākt nākamajā gadā. Tādā veidā netiek radīti zaudējumi – kārkls turpina augt, raža pēc gada būs proporcionāli augstāka un arī ienākums no šķeldu pārdošanas būs lielāks, ja pārdos izdevīgākā laikā.

– Vai kārklu bizness šobrīd ir ar pluszīmi?

– Kārklu bizness prasa daudz darba un pūļu, ir daudz dažādu faktoru, kas ietekmē rezultātu, bet kopumā, ja kārkli iestādīti lielākās platībās, bizness ir perspektīvs. Lēmumu pieņemšanu, par plantāciju ierīkošanu atvieglo fakts, ja ir tuvu noieta vietas un ir skaidri zināms, ka tur varēs realizēt.

Lielie ražotāji ir ieinteresēti vest uz lielākām katlu mājām. Piegādātāji ar mazākiem ražošanas apjomiem ir konkurētspējīgi publiskajos šķeldu piegādes iepirkumus par megavatstundas cenu. Par kvalitatīvu un enerģētiski vērtīgāku vedumu iespējams saņemt augstāku ienākumu, jo novērtē nevis apjomu, kas aizvests, bet siltuma enerģiju, ko iespējams saražot no šī apjoma. Tas nozīmē, jo labāku materiālu aizved, jo lielāks ienākums. Aizvedot vienu kravu kārklu šķeldas, dabūsi tikpat, cik par divām trim kravām meža šķeldas, kurai ir zemāka enerģētiskā vērtība.

– Cik hektārus vajag apstādīt ar kārkliem, lai varētu runāt par enerģētisko kultūru audzēšanu kā biznesu?

– Jo lielāks apjoms, jo labāk. Lai būtu kaut cik vērā ņemams spēlētājs šķeldas ražošanā, vajadzētu vismaz 50 ha. Taču stādījumi jāveido tā, lai šķeldu var vākt katru gadu vai arī visus hektārus pļauj reizi trijos četros gados. Līdz ar to, ja apjoms ir vismaz 200 hektāru, tad jau sanāk bizness, kas var būt ienākumu avots.

Desmit hektāri, piemēram, varētu būt zemniekam, kurš iesaistās kā dalībniekus mūsu piegādes ķēdē. Zemes īpašnieks, kuram pamatdarbs ir citā nozarē, var investēt savus brīvos naudas līdzekļus, ierīkojot kārklu plantāciju, uzticot ierīkošanu un apsaimniekošanu mums. Slēdzam sadarbības līgumu, kur paredzam, ka mēs šo plantāciju ierīkojam, kopjam, novācam ražu, realizējam to, un plantācijas īpašnieks saņem ienākumu no šķeldu realizācijas.

Saistītie raksti

Taču 10 hektārus tradicionālie lauksaimnieki var nopļaut paši ar savu darba spēku, ziemā nodarbinot darbiniekus, kuri ziemas periodā nav pilnībā noslogoti pamatdarbā.

– Vai 200 ha stādot kārklus kā monokultūru, nebūs problēmas ar zaļināšanas prasību ievērošanu?

– Uzņēmums, kas piesaka platību maksājumiem kārklu plantācijas, ir atbrīvots no zaļināšanas prasību izpildes. Līdz ar to zemnieki kārklus var izmantot kā kultūru, kas samazina platību, par kuru ir jāievēro zaļināšanas prasības.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AN
Annika Niedrīte
Uncategorized
Kāpēc kavējamies pagātnē? 6 ieteikumi, kā virzīties uz priekšu
10. Augusts, 2016
LA
LA.LV
Uncategorized
Mīlam ziepes! Uzzini, kāpēc Latviju var dēvēt par teju tīrīgāko valsti pasaulē
10. Augusts, 2016
LA
LA.LV
Uncategorized
Lai 17 gadus vecais jelgavnieks Ričards staigātu, vecāki lūdz palīdzību
10. Augusts, 2016

Lasītākie

ĢK
Ģirts Kasparāns
Latvijā
“Es no darba nebaidos.” Saruna ar Guntaru Raču par krīzi, mūziku un dārzkopību 1
Intervija 1 stunda
LE
LETA
Latvijā
“Iveta, izslēdziet cirku, Pampāļu teātri, un, lūdzu, bez grimasēm!” Saeimas sēdi pārtrauc asa kritika 1
3 stundas
LA
LA.LV
Pasaulē
Politologs Viņķelis par armiju ASV ielās, Trampu kā autoritāru vadoni un “klusējošajiem republikāņiem”
49 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 apkarošanas likums pieņemts. Vai tas palīdzēs arī izkļūt no krīzes?
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Cik pērn nopelnīja finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa? 5
6 stundas