– Kuras kārklu šķirnes būtu piemērotākas Latvijas apstākļiem? 4
– Šķirnes varu vērtēt, ņemot vērā pirmās rotācijas rezultātus. ‘Inger’ pašlaik ir favorīts. Šī šķirne jau pirmajā gadā dod ļoti lielu pieaugumu, ļoti labi ataug pēc atsēdināšanas, ir gana labi rādītāji arī šķeldas kvalitātē. Šoziem novācām pirmo ražu – trīsgadīgai kārklu plantācijai ražība ir 120 m3/ha. Jārēķinās, ka pirmajā rotācijā neuzrāda maksimālo iespējamo ražu, jo ir jāņem vērā pirmais gads, kamēr kārkls iesakņojas, cīnās ar nezālēm, ieaug. Skatīsimies, kāda raža būs pēc otrās rotācijas.
‘Tora’ vairāk piemērota sausākām, pieticīgākām augsnēm. Taču kārklus nevar stādīt kur pagadās, augsnes virskārtā jābūt barības vielām. Lai arī kārkls ir pieticīgs, bet tomēr ar savām vajadzībām.
– Kurš kārkls labāk augs purvainākās vietās?
– Ja kāds domā, ka kārkls augs purvā, nebūs tā. Ja uz lauka visu laiku stāv ūdens, stādiņš gluži vienkārši nopūs, jo saknēm netiek klāt skābeklis. Taču tas ir tiesa – kārklam mitrums patīk, kārkls uzsūc lieko mitrumu. Bet vietās, kur ilgstoši stāv ūdens- stādīt noteikti nedrīkst.
Ļoti svarīgs ir pH līmenis augsnē, kurā plānots ierīkot kārklu plantāciju. Ja tas būs zem 5,3 – vidēji skāba un stipri skāba augsne –, kārkls neaugs. Tādā gadījumā pirms kārklu stādīšanas jāveic augsnes kaļķošana. Lai neviltos ražā, ko grib iegūt, noteikti pirms kārklu stādīšanas jāveic augsnes analīzes.
– Vai tad kārklus nevar izmantot kā augsnes atveseļotāju?
– Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kārkls ir augsnes atveseļotājs. Ventspilī mums ir sadarbības partneri, kas kārklus stādīja ar naftas produktiem piesārņotās augsnēs, lai to attīrītu.
Ja cilvēks ar kārkliem grib ražot šķeldu, tad tomēr ir jāpadomā par zemes kvalitāti. Ja būs laba augsne, tad pirmajā gadā kārkli sasniegs 2 līdz 2,40 m. Tievs un slaids, taču resgalī tik un tā būs 1,5 līdz 2 cm.
– Latvijā radītas divas vietējās šķirnes – ‘Visvaldis’ un ‘Monika’. Ko par tām sakāt?
– Esam vienojušies ar mežzinātnes institūtu Silava, ka stādīsim, pavairosim un piedāvāsim kārklu audzētājiem arī šīs šķirnes. Stādiņus gan varēsim piedāvāt tikai nākamgad. Dagnija Lazdiņa, kārklu selekcionāre, iesaka šīs šķirnes vairāk izmantot kā ainavas elementus. Piemēram stādīt ap plantāciju kā norobežojošu joslu, kas lieliski iekļaujas ainavā. Tie labi izskatītos arī laukā ar mikroieplakām, kurās nekas īsti labi negrib augt un ir grūti apstrādājamas. Vietējas šķirnes varētu nebūt piemērotākās izmantošanai kā pamata šķirne šķeldu ieguvei.
