“Mana pieredze liecina, ka, apsildei izmantojot tikai siltumsūkni, izdevumi ziemā nepārsniedz 40 eiro mēnesī,” pieredzē dalās Enriko Podnieks.
“Mana pieredze liecina, ka, apsildei izmantojot tikai siltumsūkni, izdevumi ziemā nepārsniedz 40 eiro mēnesī,” pieredzē dalās Enriko Podnieks.
Foto: Dainis Bušmanis

“Mājai ir laba siltumnoturība!” Mazizmēra koka mājas ir ātrākais veids, kā jaunai ģimenei tikt pie sava mājokļa 34

Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Mājas īpašnieki remontdarbu laikā nejauši savā virtuvē atklāj apslēptu mantu
Lasīt citas ziņas

Mūsu klimatiskajā zonā koks noteikti ir primārs būvmateriāls. Tas ilgu laiku nepelnīti palicis ēnā, neskatoties uz to, ka mežs ir lielākā nacionālā bagātība un šajā ziņā Latvija pozitīvi izceļas citu pasaules valstu vidū.

Jāatgādina, ka kokmateriāla kalpošanas laiks ir ļoti cienījams. Piemēram, Doma baznīcā Rīgā var apskatīt vecos pamatu koka pāļus, kas tur iedzīti 13. gadsimta sākumā un kalpo vēl šobaltdien.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par koka konstrukciju noturību liecina arī 13. gadsimta sākumā celtās Jura baznīcas (atrodas Lietišķi dekoratīvās mākslas muzejs) koka sijas un kolonnas, kurām 800 gadu ilgā kalpošana piešķīrusi tikai šarmu. “Neticīgie tomi” var ieiet un aptaustīt.

Koka mājas arvien populārākas

Interesanti, kādas mājas izvēles tendences pamanījuši nekustamo īpašumu finansētāji – baņķieri.

“Covid-19 ietekmē līdz ar izmaiņām sabiedrības dzīvesveidā arvien pieprasītāks kļuvis īpašums ārpus pilsētas, ko veicināja “darbs no mājām”, kā arī vasarnīcas un dārza mājas, lauku mājas, mājas ar apzaļumotu apkārtni,” ar novērojumiem dalās Kaspars Lukačovs, “Luminor” mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

“Luminor” veiktajā aptaujā atklājies, ka jauniešu vidū līdz 30 gadu vecumam teju trešdaļa (28%) izvēlētos dzīvot privātmājā laukos, nevis, piemēram, dzīvoklī Rīgā.

“Mūsu novērojumi liecina, ka mazizmēra koka mājas ir demokrātiskas cenā un ātri uzceļamas, līdz ar to kļūst arvien populārākas.

Ja salīdzina 50–60 m² dzīvokļus jaunā projektā, par kuriem ir vislielākā interese, ar koka karkasa vai paneļu māju ar tādu pašu kvadratūru, tad tie maksās apmēram divreiz dārgāk. Attiecīgi mazizmēra koka mājas ir pieejamākas.

Mazizmēra koka mājas ir arī ātrākais un vieglākais veids, kā cilvēkam vai jaunai ģimenei tikt pie sava mājokļa. Tāpat kreditēšanas izmaksas ir salīdzinoši nelielas, ko var atļauties segt arī jauni cilvēki, kas nesen sākuši darba gaitas.

Mazizmēra māja var lieliski kalpot arī kā vasaras māja un vienlaikus būt pat attālināts birojs.

Pandēmijas radītie ierobežojumi ir veicinājuši iekšzemes tūrisma pieprasījumu, un maz­izmēra koka mājas var būt salīdzinoši neliela investīcija sava tūrisma biznesa sākšanai,” stāsta Lukačovs.

Reklāma
Reklāma

“Luminor” apkopotie dati liecina, ka pēdējā gada laikā būtiski palielinājies izsniegto aizdevumu apjoms tieši koka mājām. Mūsdienās koka māju kvalitāte, energoefektivitāte un ilgtspēja krasi neatšķiras no mūra mājām.

Latvijā šobrīd ir ap simts koka māju un to konstrukciju ražotāju, ir izvēles iespējas starp ražotājiem un dažādiem māju tipiem – koka karkasa ēkām, saliekamām mājām, koka paneļu mājām, koka moduļu ēkām.

Arvien vairāk ražotāju pievēršas maz­izmēra, viegli pārveidojamu, paplašināmu moduļu māju būvniecībai, kā, piemēram, “Nordic Homes” Ānē, “VIA-S modular houses” Grobiņā, “Vudis” Mār­upē, “Northhouse” Olainē un citi.

Redakcijas uzmanību piesaistījis oriģinālas formas moduļu mājas izgudrotājs un ražotājs – Enriko Podnieks ar savu “Šuunu”.

“Šuuna” ir sešstūraina, siltināta koka karkasa mājiņa ar četrus metrus garām sienām un iekštelpu laukumu 36 m 2 platībā.
Foto: Dainis Bušmanis

Bišu šūnas formā

Kad jaunais uzņēmējs Enriko Podnieks nolēma īstenot sapni un uzcelt Bruknā ģimenes māju, viņš vēlējās dzīvot dabai draudzīgā mājā un meklēja variantus, kādu formu tai izvēlēties.

Starp visām citām bišu šūnas sešstūra forma likās ļoti lietderīga.

Vispirms tā ir racionāls kompromiss starp plaši sastopamajiem apli un kvadrātu. Šūna asociējas ar čaklo biti un bišu saimi, kolektīvu saprātu, kur katram saimē ir sava funkcija.

Tapa mājas skices, aprēķini un rasējumi, kuru tapšanā piedalījās profesionāli inženieri.

Sākumā Enriko domāja, ka namiņu varētu uzcelt paša spēkiem. Taču draugi ieteica konstrukciju izgatavot kvalificētā koka māju ražotnē. Vēl tagad Enriko atceras dienu, kad pirmā šūnas māja nonāca Bruknā.

Bija priecīgs satraukums un vēlme visu ātrāk salikt kopā. Kad māja bija apdzīvota, viens pēc otra ieradās draugi un rosināja saimnieku veidot šādas mājas kā biznesa projektu.

Šūnas anatomija

Standarta “Šuuna” ir sešstūraina, siltināta koka karkasa mājiņa ar četrus metrus garām sienām un iekštelpu laukumu 36 m2. Divas fasādes visā platumā klāj salokāmas stikla durvis. Māja tiek būvēta uz pamatiem, kas var būt lent­veida, betonēti stabiņi vai skrūvpāļi.

Mājas korpusa noturēšanai nepieciešami 15 atbalsta punkti, var izmantot arī 20 cm diametru kanalizācijas caurules ar pēdu, kuras zemē iebetonē 130 cm dziļumā.

Mājas sienas kopējais biezums ir 45 cm. To veido koka karkass, kas ir piepildīts ar 27,5 cm biezu minerālvates slāni.

Grīda un griesti siltināti ar 30 cm minerālvati. Mājas apakšējā plāksne ir mitruma droša. Jumta segums – ruberoīds. Māju aploka sešstūra formas terase, klāta impregnētiem terases dēļiem.

Ar koka margām ierobežots jumts var kalpot arī kā otrā stāva terase, uz kuras dzert tēju, lūkojoties uz apkārtni.

Jumtu var izmantot arī kā pamatni saules bateriju izvietošanai. Saules baterijas var novietot arī virs terases, veidojot saulsargus. Ēkai ir paredzēti trīs izvadi – elektrība, ūdens un kanalizācija. Ja kanalizāciju nevar pieslēgt pie tīkla, ieteicama ir bioseptiķa izmantošana.

Foto: Dainis Bušmanis

Kā to salikt?

Ēka pieder pie tās maz­ēku kategorijas, kuras saskaņošanai nepieciešams vienkāršots būvprojekts un paskaidrojuma raksts. Ja to nevēlas darīt pats, uzņēmums sadarbojas ar arhitektiem, kas to izdarīs mēneša laikā.

Mājiņas sastāvdaļas – sienu paneļus ar siltinājumu – ražo rūpnīcā un uz objektu atved ar fūri. Detaļas ir sanumurētas un atliek tikai uz iebetonētiem pamatu punktiem salikt mājas pamatu perimetru. Nākamais darbs ir likt balstus un pie tiem ar ceļamkrānu salikt sienas.

Sāk ar vienu sienu, tad tālāk atkal balsts un atkal siena. Pēc tam saliek vidējos, nesošos balstus un griestu sijas. Dienas beigās jau var celt vainagu spāru svētkiem. Tad griestus un grīdu piepilda ar ekovati un nosedz. Griesti reizē kalpo arī kā jumts ar divu grādu slīpumu uz malām.

“Varu teikt, ka savas mājiņas būvēšana man pašam sagādāja lielu prieku. Pārliecinājos, ka pat cilvēks, kas neko tādu iepriekš nav darījis, to var izdarīt. Bet var nolīgt arī meistarus. Salikt māju īsā laikā iespējams tāpēc, ka visas sastāvdaļas ir izgatavotas perfekti,” stāsta Enriko.

Vai ziemā tajā nenosals?

Mājai ir laba siltumnoturība. Ja tādā ievieto sild­elementu, mājiņu var izmantot visu apkures sezonu, kas Latvijā aizņem gada lielāko daļu.

Māju var apkurināt arī ar “gaiss – gaiss” tipa siltumsūkni. Tie tirgū ir nopērkami ar plašu cenu izvēli, sākot ar 300 un beidzot ar 2000 eiro. Vienkāršāki modeļi iesildīs māju pelēkajā sezonā, kad gaisa temperatūra nebūs zemāka par –5 grādiem.

Labāki modeļi, kas kā kondicionieris dzesē māju vasarā, silda pelēkajā gadalaikā un ar papildu sildelementu silda stiprākā ziemas salā, jau maksās virs 1000 eiro. Tādam siltumsūknim būs, piemēram, attālināta vadība, kas ļauj pa viedtālruni dot komandu, pirms ierašanās paaugstināt mājas iekštelpu temperatūru līdz komforta līmenim vai prombūtnes laika uzturēt +10 °C temperatūru.

“Es mājiņā nodzīvoju četras ziemas un kurināju to ar “Jotul” krāsniņu. Tā spēja mājiņu piesildīt līdz pat +28 °C grādiem arī tad, kad ārā bija –25 °C. Krāsniņa ir ļoti ekonomiska, vienai reizei pietiek ar trim četrām skaidu briketēm, nedēļai pietiek ar maisiņu. Kurināmā rezervei var atvēlēt brīvu vietu zem terases. Mana praktiskā pieredze liecina, ka, apsildei izmantojot tikai siltumsūkni, izdevumi ziemā nepārsniedz 40 eiro mēnesī,” pieredzē dalās Enriko.

Māja var augt līdz ar ģimeni

Šajā brīvdienu mājā pietiek vietas diviem ar mantas kalniem neapgrūtinātiem cilvēkiem. Ja viņiem nākotnē pievienotos vēl kāds mazāks cilvēkbērns, cieši līdzās mājiņai var novietot vēl citas, tādas pašas formas šūnas un māju audzēt platumā un augstumā.

Lai šūnas varētu vienkārši savienot, mājas sienā ieslēpts durvju rāmis. Atliek tikai noņemt apšuvuma ārējo kārtu, izbrīvēt durvju nišas un moduļus savienot.

Var savienot divas vai trīs šūnas citu ar citu, attiecīgi mainot iekštelpu plānojumu.

Tiesa, tad jau tā būtu būve un vajadzētu būvatļauju. Bet, kamēr mājas projekts tiek saskaņots, ir, kur mitināties. Nelielas 16–25 m² šūnas var izgatavot dalītas divās daļās, kas stipri atvieglina montāžu un nodrošina fabrikas kvalitāti.

Mājas mini komplekts ir sagatavoti kokmateriāli, kurus pats var montēt un piepildīt. Cena 400 EUR/m² bez PVN.

Bāzes komplekta cena ir 14 500 EUR. Mājas pilna komplekta cena līdz baltajai apdarei ar pamatiem, durvīm, logiem, jumta pārklājumu, elektrības un santehnikas ievadiem, slēdžiem, fasādes krāsu, sienu apdari, IKEA virtuvi, izmaksās 850 EUR/m² (bez PVN).

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.