DAP projekta “LIFE-IP LatViaNature” eksperts Jēkabs Dzenis norāda, ka Spānijas kailgliemezis ir invazīva suga, kas Latvijā sastopama jau kopš 2009. gada, bet plaši izplatījusies pēdējos gadus, nodarot kaitējumu.
DAP projekta “LIFE-IP LatViaNature” eksperts Jēkabs Dzenis norāda, ka Spānijas kailgliemezis ir invazīva suga, kas Latvijā sastopama jau kopš 2009. gada, bet plaši izplatījusies pēdējos gadus, nodarot kaitējumu.
Foto: Dainis Bušmanis

Spānijas kailgliemezis nav invazīvs? VARAM papildinās apkarojamo sugu sarakstu 13

Madara Briede, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Lupīnas ne vien izkrāšņo Latvijas pļavas un grāv­malas, bet arī daiļdārzus, kuros visbiežāk nonākušas apzināti kā izmeklētu šķirņu stādi vai sēklas. Kanādas zeltgalvīte – rudens pusē skaisti zied gan piemājas pagalmos, gan veido blīvas audzes mežmalās un pļavās.

LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 235
20 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāds nogriež kātus gandrīz plikus, citam tie vēl kupli. Raut vai neraut tomātu lapas? 4
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jāsaprot, ka būt neatkarīgai valstij nav bezmaksas pasākums!” Kariņš par to, vai valsts sektorā tiks celtas algas 70
3 stundas
Lasīt citas ziņas

Droši vien ne visiem zināms, ka šie augi, kas Latvijā 19. gadsimtā ievesti kā dekoratīvi, patlaban ir invazīvi un konkurē ar vietējām sugām.

Arī topinambūrus, kuru bumbuļi satur ļoti daudz vērtīgā inulīna un kuri Latvijā tiek audzēti arī kā kultūraugi, ir jāpieskata – tie uzskatāmi par agresīvu sugu un savvaļā mēdz saaugt tik blīvi, ka noēno un izspiež citus augus.

Par neganto Spānijas kailgliemežu posta darbiem gan, visticamāk, nu jau zina daudzi.

Latvānis joprojām viens pats

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopumā pie mums ir vairāk nekā 50 sugu, kuru daba ir invazīva, proti – tās ir neraksturīgas mūsu dabai, izplatās strauji un apdraud vietējās sugas vai dzīvotnes vai rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu cilvēka veselībai vai videi.

Tomēr Latvijas oficiālajā invazīvo sugu sarakstā kopš 2008. gada Sosnovska latvānis aizvien ir vientuļš.

Pamatojums pavisam objektīvs – tam ir nozīmīga ietekme uz cilvēka veselību un tas var radīt bīstamus fotoķīmiskus apdegumus. Piemēram, jenotsuns pārnēsā trakumsērgu, kas ir bīstama slimība, bet cilvēka iespēja tikties ar kustīgu jenotsuni ir daudz mazāka nekā gūt apdegumus no nekustīgā un nešpetnā latvāņa.

Attiecībā uz pārējām Latvijā izplatītajām invazīvajām sugām trūkst arī normatīvā regulējuma, tāpēc sodīt nevienu par to neierobežošanu nevar.

Tomēr 2014. gadā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību, kas saistoša arī Latvijai.

Mūsu valstij ir pienākums virzīt arī nacionālo normu izstrādi. Diemžēl cīņa ar invazīvajām sugām (izņemot latvāni) Latvijā patlaban balstās uz labu gribu un brīvprātību.

Bremzējis līdzekļu trūkums

Labā ziņa ir tā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau ir izstrādājusi grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā un arī Augu aizsardzības likumā, kuri ir saskaņošanas procesā un tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā (MK).

Kad grozījumi tiks pieņemti, uz to bāzes taps MK noteikumi un tiks sakārtoti nosacījumi arī attiecībā uz pārējām invazīvajām sugām.

Tā kā līdz ar jaunu invazīvo sugu parādīšanos daudzām iestādēm būs arī virkne jaunu fun­kciju, lielā mērā finansējuma trūkums bijis galvenais procesa kavētājs. Eiropas Komisija nule kā atkārtoti aicinājusi 18 ES dalībval­stis, tostarp Latviju, īstenot regulas noteikumus.

VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste skaidro, ka tas, vai Latvijā ir daudz vai maz invazīvo sugu, vērtējams pēc tā, kā definējam šo jēdzienu un ko pieņemam par atskaites punktu.

Ja raugāmies uz regulā iekļautajiem invazīvo sugu sarakstiem, tad kopumā šobrīd ir 36 augu un 30 dzīvnieku sugas, kas rada bažas Eiropas Savienībai.

No tām Latvijā plaši sastopamas divas augu sugas – Sosnovska latvānis un puķu sprigane, bet piecas aizvien mēdz būt sastopamas tirdzniecībā un attiecīgi arī dārzos kā dekoratīvie augi – Sīrijas asklēpija, resnkātu ūdenshiacinte, krāsu gunnera, Amerikas lizihitons, sarainā sarzāle.

No dzīvnieku sugām Latvijā savvaļā un nebrīvē ir sastopamas deviņas no regulā iekļautajām: Ķīnas cimdiņkrabis, nutrija, jenotsuns, ondatra, dzeloņvaigu vēzis, Amerikas signālvēzis, rotans, jenots, sarkanausu bruņurupucis.

“Protams, vēl ir virkne sugu, kas tieši Latvijā izplatījušās un pēc savas būtības ir invazīvas, bet neatrodas nevienā oficiālā invazīvo sugu sarakstā. Spil­gtākie piemēri ir Kanādas zeltgalvīte un Spānijas kailgliemezis. Diemžēl brīvais tirgus un intensīvā stādu tirdzniecība veicinājusi šādu un citu invazīvu sugu ienākšanu Latvijā,” pauž D. Vilkaste.

Tiesa, regula paredz arī izņēmumu, proti, ja izmaksas kādas sugas iznīcināšanai ir pārāk lielas, nav jāpanāk, ka to pilnībā iznīcina, bet gan vēlams līdz minimumam samazināt sugu ietekmi.

Latvijā tāda suga varētu būt puķu sprigane, ar kuru pilnas mežmalas, upmalas, un atbrīvot visas teritorijas no tās būtu, visticamāk, neiespējami.

Svaru kausos vide, cilvēka veselība un ekonomika

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska norāda, ka lielu ieguldījumu invazīvo sugu pētniecībā Latvijā devusi Daugavpils Universitāte (DU).

2015./2016. gadā izstrādāta invazīvo svešzemju sugu monitoringa programma, kurā iekļautas, vērtētas un atlasītas tās sugas, kuras Latvijā uzskatāmas par invazīvām.

Tapusi arī monitoringa metodika, precīzi nosakot, kā sugas uzskaitīt. Šīm sugām tika izstrādātas faktu lapas, ietverot to ierobežošanas pasākumu variantus.

DAP ir sākusi darbu pie LIFE integrētā projekta “LatViaNature”, kurā viena no aktivitātēm būs sadarbībā ar DU, lai izstrādātu vienotas vadlīnijas, pēc kurām noteikt, vai un kādas augu un dzīvnieku sugas iekļaujamas oficiālā invazīvo sugu sarakstā.

“Pirms iekļaut kādu sugu invazīvo sugu oficiālajā sarakstā, sākotnēji ir ļoti nozīmīga objektīvu datu izpēte un arī risku izvērtējums. Ja ieguvums tautsaimniecībai un kopumā ir daudz lielāks nekā kaitējums, ko suga var nodarīt, tad, visticamāk, šāda suga sarakstā nenonāks.

Savukārt, ja sugas kaitējums ir ļoti būtisks, tiks upurētas ekonomiskās un citas intereses. Pavisam vienkāršoti sakot, svaru kausos ir vide, cilvēka veselība un ekonomika,” stāsta DAP pārstāve.

Tā, piemēram, sākotnēji bijis paredzēts iekļaut regulas invazīvo sugu sarakstā jau pieminēto daudzlapu lupīnu, taču atsevišķu valstu lobiji stingri iebilda, apelējot pie dārzu kultūras attīstības un ekonomiskiem apsvērumiem. Tādējādi svaru kauss nosvērās par labu ekonomikai.

Izskaust dārgi un sarežģīti

Atkarībā no tā, kāds izskatīsies nacionālais invazīvo sugu saraksts, arī varēs spriest, cik daudz jaunu pienākumu sugu ierobežošanā varētu gulties uz zemju īpašnieku pleciem.

VARAM norāda, ka sugas, kurām ir diezgan liela iespēja nonākt Latvijas invazīvo sugu ofici­ālajā sarakstā, ir Spānijas kailgliemezis un Kanādas zeltgalvīte.

DAP pārstāve mierina – iekļaujot sugu invazīvo sugu oficiālajā sarak­stā, būs pārejas noteikumi gan komerciālajiem īpašniekiem, gan nekomerciālajiem īpašniekiem.

Tas nozīmē, ka platību īpašniekiem būs dots laiks, lai pakāpeniski sāktu sugas ierobežošanu. Turklāt, visticamāk, sugu iekļaušana oficiālajā sarakstā nenotiks masveidīgi.

“Tas, ko jau šobrīd var darīt tie, kam rūp savs īpašums, ir uzturēt to kārtībā un pastāvīgi sekot līdzi tā stāvoklim, kā arī maksimāli izglītoties un sekot līdzi aktualitātēm, kas saistītas ar invazīvajām sugām Latvijā,” mudina S. Rutkovska un uzsver, ka vislētākā un vis­efektīvākā metode cīņai ar invazīvajām sugām ir to neielaišana teritorijā, jo to izskaušana ir krietni vien dārgāka un sarežģītāka.

“Pats galvenais priekšnoteikums invazīvo sugu pārvaldībā ir, ka tajā jāiesaistās visiem, citādi tā nebūs efektīva. Dzīvs piemērs tam ir ilgā Sosnovska latvāņa apkarošana,” papildina DAP pārstāve.

Klimata pārmaiņas palīdz pielāgoties

Lai gan plašāk par invazīvām sugām dzirdams tikai pēdējos gadu desmitos, patiesībā tās nav nekas jauns. Daudzas no tām Latvijā parādījušās jau pagājušā gadsimta sākumā.

“Lielākā daļa sugu ir ievestas apzināti, visbiežāk nedomājot, ka tās var kļūt apdraudošas. Tāpat jāņem vērā klimata pārmaiņas. Ziemas kļūst siltākas, tāpēc dažādām svešzemju sugām pie mums pārziemot kļūst aizvien reālāk, tāpēc tās pielāgojas un sāk izplatīties savvaļā,” norāda S. Rutkovska, taču uzsver, ka vainot tikai klimata pārmaiņas vien pie svešu sugu invāzijas nav pamatoti.

Patiesībā tās tikai palīdz iedzīvoties un tālāk izplatīties invazīvām sugām, kuras jauši vai nejauši ievazājis cilvēks. Eksperte ar nožēlu atzīst, ka, visticamāk, nākotnē tādu Latvijā varētu kļūt tikai vairāk.

Cilvēki aktīvāk internetā iegādājas un no ārzemēm pārved dažādus augus. Klimata pārmaiņas šo sugu pielāgošanās spējai nereti ir labvēlīgas.

Ir daļa invazīvo sugu, kuras laika gaitā pielāgojas un pat iekļaujas vietējās ekosistēmās. To sauc par sugu naturalizēšanos. Viena no tādām Latvijā ir jenotsuņi, kas mūsu valsts teritorijā ir jau no pagājušā gadsimta 50. gadiem.

Tiem laika gaitā parādījušies dabiskie ienaidnieki, tāpēc tie iekļāvušies vietējo sugu barības ķēdē. Taču tā nenotiek ar visām. Vairums savu invazīvo raksturu demonstrē ilgstoši, aizvien vairāk apdraudot vietējās sugas.

Spānis, kas noēd visu pa tīro

Aizvien lielāku postu Latvijā rada Spānijas kailgliemezis. Pērn sugai bija ļoti labvēlīgi – mitri – klimatiskie apstākļi, tāpēc tās invāziju un ietekmi pavisam tiešā veidā izjuta gan mazdārziņu īpašnieki, gan dažādu kultūru audzētāji.

“Bija cilvēki, kas mums ziņoja, ka kopš šī spāņa parādīšanās savā teritorijā vairs neredz jēgu strādāt dārzā, jo viss, kas izdīgst vai tiek iestādīts, tiek noēsts pa tīro,” stāsta S. Rutkovska.

Svešzemju ienācēji vairojas neaptveramos apmēros, turklāt cīņa ar tiem var šķist nebeidzama. Vidēji vienā reizē Spānijas kailgliemeži izdēj vairāk nekā 60 olu. Turklāt pastāv uzskats, ka Spānijas kailgliemezim nav daudz dabisko ienaidnieku.

Lai gan dažādu sugu pārstāvji barojas ar kailgliemežiem, tie nav šo dzīvnieku pamatbarība. Visefektīvākais veids, kā atbrīvoties no kailgliemežiem, ir tos savākt ar rokām un pēc tam iznīcināt.

Pēc pašreizējās informācijas, Austrumlatvijā šī negantā gliemežu suga vēl nav izplatījusies, tāpēc tur vēl var aizsargāties preventīvi.

Video:

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV Aptauja

Vai zemju īpašniekiem būtu jāiesaistās cīņā ar invazīvo sugu izplatību?

  • Noteikti, citādi cietīs vide un ilgtermiņā arī īpašumu vērtība kritīsies
  • Drīzāk jā, bet atkarīgs no tā, cik daudz šādu sugu būs un vai pietiks zināšanu un resursu
  • Tikai tad, ja valsts vai pašvaldība sniegtu atbalstu
  • Nē, tas jāatstāj valsts un pašvaldību ziņā
  • Nē, invazīvās sugas nevajag ierobežot, dabā viss notiek tā, kā tam jānotiek

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 235
20 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāds nogriež kātus gandrīz plikus, citam tie vēl kupli. Raut vai neraut tomātu lapas? 4
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jāsaprot, ka būt neatkarīgai valstij nav bezmaksas pasākums!” Kariņš par to, vai valsts sektorā tiks celtas algas 70
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Šādi indivīdi grauj medicīnas darbinieku reputāciju!” Pacients fiksē, kā slimnīcas darbinieces rāpjas ārā pa logu un slēpjas krūmos 86
1 diena
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 26
15 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jāsaprot, ka būt neatkarīgai valstij nav bezmaksas pasākums!” Kariņš par to, vai valsts sektorā tiks celtas algas 70
3 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Nekas nav tik pastāvīgs kā pagaidu risinājums!” Piena paviljons – uz neatgriešanos 1
1 stunda
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Viņš pie varas būs tik ilgi, kamēr šņabis lēts!” Pierobežā neviens vairs nedzied slavas dziesmas ūsainajam diktatoram 18
1 stunda
GN
Gints Narogs
Ziņas
Olimpiskās spēles ārkārtas situācijā: bez līdzjutējiem, netālu no Fukušimas un ar cerību uz Latviju pārvest medaļas 3
3 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Vai vajadzīga tautas nobalsošana par obligātu vakcināciju atsevišķās profesijās?
09:57
LE
LETA
Ziņas
Ietriecoties traktora piekabē, bojā gājis velosipēdists 4
09:37
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
1971.gads kļuva par svarīgu leģendārās grupas “Menuets” vēsturē 4
09:16
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
1971.gads kļuva par svarīgu leģendārās grupas “Menuets” vēsturē 4
49 minūtes
LV
Laima Vilsone
Stāsti
Labas lietas vasarīgai iedvesmai iesaka Laima Vilsone
2 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Debitanti stiprāki nekā jebkad!” Uz Jāņa Baltvilka balvas grāmatu planētas
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ietriecoties traktora piekabē, bojā gājis velosipēdists 4
28 minūtes
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja. “Žēloties nav laika. Jāstrādā!” Kādu birumu lauku saimniekiem sola no karstuma un sausuma cietušās druvas? 3
3 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Peonijas saknes, viršu ziedu tēja un lavanda! Tautas metodes, kā uzlabot miega kvalitāti 5
4 stundas
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 26
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Esmu vakcinēta, bet nav ne interneta, ne glauna telefona. Kā saņemt sertifikātu?!” jautā iedzīvotāja 19
12 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
GN
Gints Narogs
Ziņas
Olimpiskās spēles ārkārtas situācijā: bez līdzjutējiem, netālu no Fukušimas un ar cerību uz Latviju pārvest medaļas 3
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Antisemītisku joku dēļ atlaists Tokijas Olimpiādes atklāšanas ceremonijas režisors 23
23 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
No kā gaidīt labākos rezultātus Tokijā? Iepazīstinām ar Latvijas olimpiešiem 5
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Titavs: “Nav cerību, ka tiksim pie vēl vienas Vairas Vīķes-Freibergas!” 64
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ārsti – slepkavas!” Alūksnē pret vakcināciju izplata dezinformācijas skrejlapas; policija ierosina lietu 122
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Nepārdomāta, greiza un necilvēcīga reforma,” Dombrovskis aicina valdību atcerēties, ka aiz skaitļiem tabulās ir reāli, godīgi cilvēki 57
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliene varētu atcelt Harija un Meganas ielūgumus uz platīna jubilejas svinībām. Kas šoreiz sadusmojis Bekingemas pili? 21
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 235
20 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Kumeļš un desmit govis pagalam!” No dunduru izplatītās bīstamās kaites krīt lopi 52
23 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāds nogriež kātus gandrīz plikus, citam tie vēl kupli. Raut vai neraut tomātu lapas? 4
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kādā rītā Mare uzzina, ka pilsētai tuvojas miega migla…” Kovidlaika miega trūkums iedvesmo aizraujošai bērnu grāmatai 3
14 stundas
IP
Ilze Pētersone
Praktiski
Griķu receptes: sacepums un pat vafeles! 3
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Bet tur neko nevar darīt! Tāda ir tā dzīve!” Bondars skaidro, kāpēc nodokļu reforma bija nepieciešama 120
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Šādi indivīdi grauj medicīnas darbinieku reputāciju!” Pacients fiksē, kā slimnīcas darbinieces rāpjas ārā pa logu un slēpjas krūmos 86
1 diena
LE
LETA
Ziņas
FOTO: Atvadīšanās no bojāgājušā hokeja vārtsarga Matīsa Edmunda Kivlenieka 14
1 diena
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Svaigs, auksts un tieši laikā! Apelsīnu, melleņu un citu atspirdzinošu limonāžu receptes 2
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja esi pārticis, esi gudrāks, ja esi gudrāks, spēj “filtrēt” informāciju,” Dimanta par vakcināciju un bailēm 188
1 diena
JU
Juris Ulmanis
Ziņas
FOTO. “Kā es neuzkāpu Everestā un kalnu svaigajā gaisā inficējos ar kovidu!” Jura piedzīvojumi pasaules augstākajā punktā 27
2 dienas
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
2021.gads Lauvām: labākie mēneši vēl tikai priekšā!
2 stundas