Pasaulē
Citur

Kima un Trampa šovs nedod rezultātus. Korejas pussalā atkal aug spriedze0

Foto: REUTERS/LETA

Rūdolfss Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Pirms 70 gadiem 25. jūnijā ar Ziemeļkorejas iebrukumu Dienvidkorejā sākās karš Korejas pussalā. Lai arī karadarbība formāli beidzās 1953. gadā, tās sekas ir jūtamas joprojām.

 

Phenjana uzspridzina sakaru biroju sarunām ar Seulu

Karš sākās un beidzās ar sašķeltu Korejas pussalu, un tāda tā ir vēl šodien.

Ziemeļkorejā joprojām pie varas ir komunistisks režīms, bet Dienvidkorejā – ASV draudzīga valdība. Dienvidkorejā autoritāro režīmu ir nomainījusi demokrātiska iekārta, un valsts ir piedzīvojusi ievērojamu dzīves līmeņa kāpumu.

Kara sekas īpaši jūtamas Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas savstarpējās attiecībās. Lai arī karš, kurā dzīvību zaudēja vairāki miljoni cilvēku, ar pamieru beidzās 1953. gadā, miera līgums joprojām nav noslēgts. Abu valstu attiecībās ik pa laikam vērojami saasinājuma brīži, kurus nomaina īslaicīgs atslābums.

Šobrīd Korejas pussalā vērojams jauns saspīlējums. Neskatoties uz cerībām, kas pēdējos gados bija radušās par iespējamu nozīmīgu progresu spriedzes mazināšanā, starp abām Korejas valstīm vērojams kārtējais saasinājums.

Par spilgtāko jaunās krīzes izpausmi kļuvis Ziemeļkorejas varas iestāžu 16. jūnijā uzspridzinātais sakaru birojs sarunām ar Dienvidkoreju. Birojs pie Ziemeļkorejas robežpilsētas Kesonas tika atvērts 2018. gadā, lai atvieglotu abu jo­projām oficiāli karastāvoklī esošo valstu saziņu.

Saistībā ar koronavīrusa izplatību birojs bija tukšs jau kopš janvāra, vēsta britu raidorganizācija BBC. Spriedze abu valstu attiecībās pēdējās nedēļās pieaugusi pēc tam, kad pārbēdzēji sāka pāri robežai uz Ziemeļkoreju ar gaisa baloniem sūtīt propagandas materiālus.

Ziemeļkoreja arī sarāvusi visus sakaru kanālus ar Dienvidkoreju. Arī iepriekš Phenjana saspīlējuma brīžos ir sarāvusi sakaru kanālus ar Seulu, bet vēlāk tos atjaunojusi.

 

Kima un Trampa šovs nedod rezultātus

Šobrīd piedzīvotais krasi kontrastē ar vēl pavisam neseniem notikumiem. Pērn jūnijā uz abu Koreju robežas tikās Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un ASV prezidents Donalds Tramps, raisot cerības par attiecību uzlabošanos starp Phenjanu, no vienas puses, un Seulu un tās sabiedroto Vašingtonu, no otras.

Arī Dienvidkorejas prezidenta Muna Džēina administrācija attiecību uzlabošanā ar Ziemeļkoreju ieguldīja lielas pūles un politisko kapitālu.

Muns 2018. gadā trīs reizes tikās ar Kimu, tostarp tā gada septembrī pat apmeklēja Phenjanu. Šo diplomātisko pasākumu laikā abas puses panāca kopīgas deklarācijas un vienošanās, izveidoja “karsto līniju” saziņai starp abām pusēm, kā arī sakaru biroju Kesonā. Šis birojs bija pirmais šāda veida pilna laika sakaru kanāls starp abām valstīm, un tas kalpoja pat kā sava veida vēstniecība.

Tomēr abu pušu attiecību uzlabošana nav bijusi noturīga, un Korejas pussala piedzīvo kārtējo situācijas saasinājumu. Muns ir centies saglabāt panākto progresu, piedāvājot Ziemeļkorejai lielāku humāno palīdzību un tūrisma apmaiņu, tomēr šie centieni bijuši velti.

 

Jauna seja Ziemeļkorejā

Par Ziemeļkorejas kareivīgās retorikas seju pēdējās nedēļās kļuvusi Kima jaunākā māsa Kima Jočena.

Liela daļa Dienvidkorejai veltītās asās kritikas nākusi tieši no viņas, kas daudziem analītiķiem liek domāt, ka viņa tiek gatavota situācijai, kad būs jāpārņem varas groži no vecākā brāļa, kuram ir bijušas veselības problēmas. Pavasarī Kims uz vairākām nedēļām pazuda no sabiedrības redzesloka, kas izraisīja baumas par viņa veselības stāvokli.

Acīmredzami Kima režīms ar savām naidīgajām darbībām grib panākt savu pretinieku piekāpšanos. Iespējams, Kims mēģina iedzīt ķīli ASV un Dienvidkorejas attiecībās, ņemot vērā, ka Tramps ir pieprasījis Muna administrācijai lielākas summas par amerikāņu militāro bāzu uzturēšanu Dienvidkorejā, pretējā gadījumā draudot karavīrus no valsts izvest.

Phenjana vaino Seulu par pārbēdzēju sūtītajiem propagandas materiāliem, tomēr tas varētu būt tikai iegansts, lai saasinātu situāciju, atzīmē BBC.

Pārbēdzēji regulāri pāri robežai ar baloniem vai bezpilota lidaparātiem sūta propagandas materiālus. Dienvidkoreja Ziemeļkorejai bija solījusi, ka nepieļaus šādu Phenjanai nepatīkamu materiālu nonākšanu robežas otrā pusē, lai arī tai kā demokrātiskai valstij ir ierobežotas iespējas novērst šādu vārda brīvības izpausmi.

 

Ziemeļkoreja varētu ķerties pie militārām provokācijām

Phenjanas agresīvās rīcības motīvi drīzāk jāmeklē nevis propagandā, bet ekonomiskos iemeslos.

“Es stipri apšaubu, ka skrejlapas motivēja Phenjanu tā rīkoties,” intervijā BBC norādīja Seulas Kukmina universitātes profesors Fjodors Tertickis. Drīzāk Ziemeļkoreja skrejlapas izmanto kā ieganstu, lai saasinātu situāciju.

“Patiesais iemesls ir tas, ka viņi jūt, ka Dienvidi kopš sarunām nav nopietni piekāpušies,” skaidroja Tertickis. 2018. gadā sākot sarunas ar Vašingtonu un Seulu, Phenjana noteikti cerēja, ka tas palīdzēs atvieglot tai piemērotās bargās sankcijas, kā arī palielinās ekonomisko sadarbību ar Dienvidkoreju.

Šīs Ziemeļkorejas cerības nav piepildījušās, jo Vašingtona uzstāj, ka Phenjanai vispirms ir jāatsakās no savas kodolieroču pro­grammas, un tikai tad varēs sākt runāt par sankciju atcelšanu. “Es šaubos, ka Seula nozīmīgā veidā piekāpsies, un tas ir saistīts ar Vašingtonas spiedienu,” uzsvēra profesors Tertickis.

“Muns Džēins ir pierādījis, ka alianse ar ASV viņam ir prioritāte, un šobrīd Vašingtona nedos piekrišanu nekādai nopietnai palīdzībai Ziemeļiem,” piebilda profesors.

Tas liek domāt, ka saspīlējums Korejas pussalā tik ātri nebeigsies. Phenjana ir apņēmusies sodīt Seulu, solot pāri robežai ar baloniem nosūtīt 12 miljonus propagandas skrejlapu.

Saistītie raksti

Daudzi starptautiskās politikas vērotāji bažījas par spriedzes tālāku eskalāciju Korejas pussalā. Ziemeļkoreja varētu ķerties pie militārām provokācijām, kā to ir darījusi iepriekš līdzīgu krīžu gadījumos.

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AK
Atis Klimovičs
Pasaulē
Atis Klimovičs: Svešinieku “intereses” Afganistānā 4
2 dienas
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Kremlis novāc kritiķus Austrijā 3
2 dienas
IF
Imants Frederiks Ozols
Pasaulē
“Krievija ir lietpratēja dezinformācijas un ļaundabīga iespaida ziņā.” Saruna ar ASV vēstnieku Latvijā par Krieviju, NATO, Covid-19 un protestiem 1
Intervija 2 dienas

Lasītākie

IP
Ilze Pētersone
Dabā
Kurp indiāņus vedīs virsaiši? Saruna ar “dabas advokātu” Uģi Rotbergu 1
Intervija 11 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Sociālajos tīklos pārsteidz video, kā vējš daudzdzīvokļu namu pagalmā ar neticamu spēku nogāž milzīgu koku 2
15 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
“Zinu, kā jūtas rokzvaigznes uz skatuves, jo ceļmalās stāv cilvēki un aplaudē!” Pa Eiropu ar fortūnas džentlmeņiem 1
17 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pāvilostas mērs iepirkumos izkrāpj 236 159 eiro, bet KNAB samaksā smieklīgu sodu 2
16 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Korupcija vai nekompetence? Štelmahers atklāj patiesību par daudzkārt lietojamo higiēnisko masku iepirkumu 1
Intervija 12 stundas