Foto: REUTERS/LETA

Kima un Trampa šovs nedod rezultātus. Korejas pussalā atkal aug spriedze 0

Rūdolfss Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
Kam Latvijā maksā labu algu? Viss, kas ir zem 1000 eiro uz rokas, tiek uzskatīts par slikti apmaksātu darbu
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku 19
Lasīt citas ziņas

Pirms 70 gadiem 25. jūnijā ar Ziemeļkorejas iebrukumu Dienvidkorejā sākās karš Korejas pussalā. Lai arī karadarbība formāli beidzās 1953. gadā, tās sekas ir jūtamas joprojām.

Phenjana uzspridzina sakaru biroju sarunām ar Seulu

CITI ŠOBRĪD LASA

Karš sākās un beidzās ar sašķeltu Korejas pussalu, un tāda tā ir vēl šodien.

Ziemeļkorejā joprojām pie varas ir komunistisks režīms, bet Dienvidkorejā – ASV draudzīga valdība. Dienvidkorejā autoritāro režīmu ir nomainījusi demokrātiska iekārta, un valsts ir piedzīvojusi ievērojamu dzīves līmeņa kāpumu.

Kara sekas īpaši jūtamas Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas savstarpējās attiecībās. Lai arī karš, kurā dzīvību zaudēja vairāki miljoni cilvēku, ar pamieru beidzās 1953. gadā, miera līgums joprojām nav noslēgts. Abu valstu attiecībās ik pa laikam vērojami saasinājuma brīži, kurus nomaina īslaicīgs atslābums.

Šobrīd Korejas pussalā vērojams jauns saspīlējums. Neskatoties uz cerībām, kas pēdējos gados bija radušās par iespējamu nozīmīgu progresu spriedzes mazināšanā, starp abām Korejas valstīm vērojams kārtējais saasinājums.

Par spilgtāko jaunās krīzes izpausmi kļuvis Ziemeļkorejas varas iestāžu 16. jūnijā uzspridzinātais sakaru birojs sarunām ar Dienvidkoreju. Birojs pie Ziemeļkorejas robežpilsētas Kesonas tika atvērts 2018. gadā, lai atvieglotu abu jo­projām oficiāli karastāvoklī esošo valstu saziņu.

Saistībā ar koronavīrusa izplatību birojs bija tukšs jau kopš janvāra, vēsta britu raidorganizācija BBC. Spriedze abu valstu attiecībās pēdējās nedēļās pieaugusi pēc tam, kad pārbēdzēji sāka pāri robežai uz Ziemeļkoreju ar gaisa baloniem sūtīt propagandas materiālus.

Ziemeļkoreja arī sarāvusi visus sakaru kanālus ar Dienvidkoreju. Arī iepriekš Phenjana saspīlējuma brīžos ir sarāvusi sakaru kanālus ar Seulu, bet vēlāk tos atjaunojusi.

Kima un Trampa šovs nedod rezultātus

Šobrīd piedzīvotais krasi kontrastē ar vēl pavisam neseniem notikumiem. Pērn jūnijā uz abu Koreju robežas tikās Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un ASV prezidents Donalds Tramps, raisot cerības par attiecību uzlabošanos starp Phenjanu, no vienas puses, un Seulu un tās sabiedroto Vašingtonu, no otras.

Arī Dienvidkorejas prezidenta Muna Džēina administrācija attiecību uzlabošanā ar Ziemeļkoreju ieguldīja lielas pūles un politisko kapitālu.

Muns 2018. gadā trīs reizes tikās ar Kimu, tostarp tā gada septembrī pat apmeklēja Phenjanu. Šo diplomātisko pasākumu laikā abas puses panāca kopīgas deklarācijas un vienošanās, izveidoja “karsto līniju” saziņai starp abām pusēm, kā arī sakaru biroju Kesonā. Šis birojs bija pirmais šāda veida pilna laika sakaru kanāls starp abām valstīm, un tas kalpoja pat kā sava veida vēstniecība.

Tomēr abu pušu attiecību uzlabošana nav bijusi noturīga, un Korejas pussala piedzīvo kārtējo situācijas saasinājumu. Muns ir centies saglabāt panākto progresu, piedāvājot Ziemeļkorejai lielāku humāno palīdzību un tūrisma apmaiņu, tomēr šie centieni bijuši velti.

Jauna seja Ziemeļkorejā

Par Ziemeļkorejas kareivīgās retorikas seju pēdējās nedēļās kļuvusi Kima jaunākā māsa Kima Jočena.

Liela daļa Dienvidkorejai veltītās asās kritikas nākusi tieši no viņas, kas daudziem analītiķiem liek domāt, ka viņa tiek gatavota situācijai, kad būs jāpārņem varas groži no vecākā brāļa, kuram ir bijušas veselības problēmas. Pavasarī Kims uz vairākām nedēļām pazuda no sabiedrības redzesloka, kas izraisīja baumas par viņa veselības stāvokli.

Acīmredzami Kima režīms ar savām naidīgajām darbībām grib panākt savu pretinieku piekāpšanos. Iespējams, Kims mēģina iedzīt ķīli ASV un Dienvidkorejas attiecībās, ņemot vērā, ka Tramps ir pieprasījis Muna administrācijai lielākas summas par amerikāņu militāro bāzu uzturēšanu Dienvidkorejā, pretējā gadījumā draudot karavīrus no valsts izvest.

Phenjana vaino Seulu par pārbēdzēju sūtītajiem propagandas materiāliem, tomēr tas varētu būt tikai iegansts, lai saasinātu situāciju, atzīmē BBC.

Pārbēdzēji regulāri pāri robežai ar baloniem vai bezpilota lidaparātiem sūta propagandas materiālus. Dienvidkoreja Ziemeļkorejai bija solījusi, ka nepieļaus šādu Phenjanai nepatīkamu materiālu nonākšanu robežas otrā pusē, lai arī tai kā demokrātiskai valstij ir ierobežotas iespējas novērst šādu vārda brīvības izpausmi.

Ziemeļkoreja varētu ķerties pie militārām provokācijām

Phenjanas agresīvās rīcības motīvi drīzāk jāmeklē nevis propagandā, bet ekonomiskos iemeslos.

“Es stipri apšaubu, ka skrejlapas motivēja Phenjanu tā rīkoties,” intervijā BBC norādīja Seulas Kukmina universitātes profesors Fjodors Tertickis. Drīzāk Ziemeļkoreja skrejlapas izmanto kā ieganstu, lai saasinātu situāciju.

“Patiesais iemesls ir tas, ka viņi jūt, ka Dienvidi kopš sarunām nav nopietni piekāpušies,” skaidroja Tertickis. 2018. gadā sākot sarunas ar Vašingtonu un Seulu, Phenjana noteikti cerēja, ka tas palīdzēs atvieglot tai piemērotās bargās sankcijas, kā arī palielinās ekonomisko sadarbību ar Dienvidkoreju.

Šīs Ziemeļkorejas cerības nav piepildījušās, jo Vašingtona uzstāj, ka Phenjanai vispirms ir jāatsakās no savas kodolieroču pro­grammas, un tikai tad varēs sākt runāt par sankciju atcelšanu. “Es šaubos, ka Seula nozīmīgā veidā piekāpsies, un tas ir saistīts ar Vašingtonas spiedienu,” uzsvēra profesors Tertickis.

“Muns Džēins ir pierādījis, ka alianse ar ASV viņam ir prioritāte, un šobrīd Vašingtona nedos piekrišanu nekādai nopietnai palīdzībai Ziemeļiem,” piebilda profesors.

Tas liek domāt, ka saspīlējums Korejas pussalā tik ātri nebeigsies. Phenjana ir apņēmusies sodīt Seulu, solot pāri robežai ar baloniem nosūtīt 12 miljonus propagandas skrejlapu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Daudzi starptautiskās politikas vērotāji bažījas par spriedzes tālāku eskalāciju Korejas pussalā. Ziemeļkoreja varētu ķerties pie militārām provokācijām, kā to ir darījusi iepriekš līdzīgu krīžu gadījumos.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
Kam Latvijā maksā labu algu? Viss, kas ir zem 1000 eiro uz rokas, tiek uzskatīts par slikti apmaksātu darbu
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku
Vai tas ir beigu sākums? Slaidiņš par to, ko ukraiņiem nozīmēs Bahmutas zaudēšana
Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
Lasīt citas ziņas
Skaistumkopšanas uzņēmums “aploksnēs” izmaksājis vairāk nekā divus miljonus. VID lūdz sākt kriminālvajāšanu
Kam Latvijā maksā labu algu? Viss, kas ir zem 1000 eiro uz rokas, tiek uzskatīts par slikti apmaksātu darbu
Monika Zīle: Liels solis plakanzemes virzienā. Tikai viens ministrs apšauba Čakšas ieceri liegt vidusskolām rīkot pašām savus iestājeksāmenus
Pāvests Francisks sācis sekot līdzi modei, brauc ar riteni un izklaidējas. Kas šie ir par fotoattēliem?
Pāvests Francisks sācis sekot līdzi modei, brauc ar riteni un izklaidējas. Kas šie ir par fotoattēliem?
09:36
Ievai Segliņai un Jurim Bartkevičam pasniegs balvas par profesionāli daudzveidīgu un izcilu sniegumu
09:21
Skaistumkopšanas uzņēmums “aploksnēs” izmaksājis vairāk nekā divus miljonus. VID lūdz sākt kriminālvajāšanu
09:05
Vai tas ir beigu sākums? Slaidiņš par to, ko ukraiņiem nozīmēs Bahmutas zaudēšana
“Negrib riskēt,” virsnieks skaidro, kāpēc krievi “nemedī” Zelenski Kijivā, bet citur viņa dzīvība ir apdraudēta
VIDEO. Arī bebrs plecu pie pleca ar ukraiņu karavīriem. Aizraidīts prom, tas atkal un atkal atgriežas ierakumos
Pateicoties valsts atbalstam, Ungārijai pāri vēlās kāzu vilnis. Nu tas strauji apstājies
Latvijas upēs ir gaidāms pēdējos desmit gados lielākais ūdens daudzums. Vai tas nozīmē, ka applūdīs plašas teritorijas?
Valsts žēlo naudu cilvēka cieņpilnai aiziešanai – mērķis ieviest hospisa pakalpojumu atkal tiks novilcināts
Kora vadītājs: Rīgas projektu koris nav atteicies no dalības koru karos; diriģentu teiktais nav patiesība
140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
Brīvprātīgajiem Valsts aizsardzības dienesta beidzējiem valsts varētu apmaksāt studijas. Cik cilvēku ik gadu izvēlētos šo piedāvājumu?
Nenokārtojot obligāto valsts valodas prasmes pārbaudi, Krievijas pilsoņus varēs arī piespiedu kārtā nogādāt uz robežu
“Normālais” stereotips par darbiniekiem – vecums. Kvalifikācija ir, pieredze ir un ir cilvēkam gadi.. Vai pieņemt jaunāko?
Latgalē kāds “veikls” policists par samaksu iedzīvotājiem nodrošinājis piekļuvi aizliegtām TV programmām
TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. Erdogans: Putins aprīļa beigās varētu ierasties Turcijā
Latvijas vēsture skolās – pabērna lomā? Par ārvalstīm skolēniem veidojas priekšstats no filmām un “Youtube”, bet par procesiem Latvijā..
FOTO. “Grīdas lupata uz galvas!” Elīna Didrihsone tiek pie “sirmiem matiem”, vīrs un fani pamatīgi izbrīnīti
FOTO, VIDEO. Izskatīgā latviešu aktrise Lelde Dreimane pastāsta, kāpēc izlēma piedalīties erotiskā fotosesijā vīriešu žurnālā
FOTO. Jaunais “Škoda Vagonka” elektrovilciens kritis grafiti zīmētāju nežēlastībā
“Zītari LZ” apgalvo, ka atkāpšanās no NBS līguma uzņēmumam draud ar 1,1 miljona eiro līgumsodu
Māris Antonevičs: Psiholoģiskie ieroči strādā, bet ir blefs. Putina vājprāts ar gatavību sarīkot trešo pasaules karu ir uzspēlēts
Austrālija tik ļoti mīl savus ķengurus, ka ikgadējā kvota to izšaušanai ir – daudzi miljoni
Parīzē darbu atsāk atkritumu savācēji. Pilsētās ielās esošo atkritumu svars esot pielīdzināms Eifeļa tornim
86 gadus vecais Pāvests slimnīcā ārstēs plaušu infekciju; problēmas bijušas jau vairākas dienas
“Air Baltic” iegādājies elektroautomašīnas 100 000 eiro vērtībā katru; ministrs pieprasīs skaidrojumu
Ašeradens: Ar esošajiem nodokļiem nepietiek visām vajadzībām; pārvērtēsism visus 14 nodokļus