No Krievijas cietuma atbrīvotais ukraiņu kinorežisors Oļegs Sencovs apkampj meitu Alinu Kijevas lidostā.
No Krievijas cietuma atbrīvotais ukraiņu kinorežisors Oļegs Sencovs apkampj meitu Alinu Kijevas lidostā.
Foto: Anatolii Stepanov/ZUMAPRESS/SCANPIX/LETA

“Elle ir beigusies, mēs esam dzīvi.” Krievija un Ukraina veic gūstekņu apmaiņu 1

Krievija un Ukraina veikusi ilgi gaidīto gūstekņu apmaiņu, kas notikusi formātā “35 pret 35”, Kijevas un Maskavas lidostās teju vienlaikus nolaižoties lidmašīnām ar apmaiņā iekļautajiem cilvēkiem.

Reklāma
Reklāma
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 53
Situācija DUS. Gribēju hotdogam tā vairāk majonēzi un mazliet sinepes, man atbildēja: Kādu uztaisīšu, tādu ēdīsi!
Lasīt citas ziņas

Tālruņa sarunā pēc gūstekņu apmaiņas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pauda gatavību atsākt miera sarunas Normandijas formāta ietvaros.

Francijas prezidents Emanuels Mak­rons aicinājis četru valstu – Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas – līderu tikšanos sarīkot jau septembrī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atbrīvoto Ukrainas pilsoņu vidū ir režisors Oļegs Sencovs, kā arī 24 ukraiņu jūrnieki, kurus Krievija pagājušā gada novembrī sagūstīja Kerčas šaurumā. Kijevas lidostā atbrīvotos gūstekņus sagaidīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, sarokojoties ar visiem atbrīvotajiem.

Sencovs pateicās visiem, kas cīnījušies par viņa un pārējo gūstekņu atbrīvošanu, piebilstot, ka “cīņa vēl nav galā”. Zelenskis paziņoja, ka viņam bijusi tālruņa saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ka ir izpildīta pirmā posma vienošanās, lai izbeigtu karu Donbasā.

“Es uzskatu, ka pirmais posms ir izpildīts. Man ir jāapstiprina, ka es, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdarījām visu, ko apsolījām, neizmainot savas norunas,” pēc tikšanās ar atbrīvotajiem gūstekņiem paziņoja Zelenskis.

“Tālāk mums jāvirzās uz visu mūsu gūstekņu atbrīvošanu un jāturpina Minskas procesā jau uzsāktā karaspēku atvilkšana visā teritorijā, un tad uguns pārtraukšana un kara izbeigšana,” uzsvēra Ukrainas prezidents.

Starp cilvēkiem, kurus Ukraina izdevusi Krievijai, ir Krievijas ziņu aģentūras “RIA-Novosti” redaktors Kirils Višinskis un Vladimirs Cemahs, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā virs Krievijas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas 2014. gadā.

Kremlis kā obligātu noteikumu gūstekņu apmaiņai ar Krieviju izvirzīja Ukrainai prasību izdot Cemahu, kas, analītiķu ieskatā, apstiprina viņa kā ļoti svarīga liecinieka statusu, jo viņš komandēja Krievijas atbalstīto separātistu pretgaisa aizsardzības vienību.

Reklāma
Reklāma

Pēc Ukrainas mediju ziņām, Cemahs pirms izdošanas Krievijai pēc Nīderlandes starptautiskā tribunāla juristu lūguma nopratināts par viņa saistību ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu ar Krievijas raķešu iekārtu “Buk”, kas tūlīt pēc tam tika izvesta no Ukrainas teritorijas.

Atbrīvoto ukraiņu vidū ir arī aktīvists Oleksandrs Koļčenko, kurš tika notiesāts kopā ar Sencovu absurdā apsūdzībā par “teror­aktu gatavošanu” Krievijā, Staņislavs Klihs un Mikola Karpjuks, kuriem bija piespriesti ilgi cietumsodi par karošanu čečenu separātistu pusē Čečenijas kara laikā 1994. un 1995. gadā, aģentūras “Ukrinform” žurnālists Romans Suščenko, kurš bija notiesāts par spiegošanu, un jaunietis Pavlo Hribs, kuru Krievijas Federālais drošības dienests pirms diviem gadiem izvilināja uz Baltkrieviju un nolaupīja.

“Elle ir beigusies, mēs esam dzīvi, un tas ir pats galvenais,” intervijā aģentūrai “Associated Press” teica 30 gadus vecais Vjačeslavs Zinčenko, viens no atbrīvotajiem ukraiņu jūrniekiem.

Ukrainas prezidenta Zelenska kritiķi uzskata, ka viņa piekrišana izdot Cemahu ir piekāpšanās Krievijai, taču analītiķi atzīmē, ka bez Cemaha izdošanas arī Sencovs nebūtu atbrīvots. Krievijas piekrišana gūstekņu apmaiņai ar Ukrainu vairo Kremļa cerības ierobežot pret Maskavu vērstās Rietumu sankcijas pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. Karadarbībā Ukrainas austrumos kopš 2014. gada gājuši bojā vairāk nekā 13 000 cilvēku un simtiem tūkstošu zaudējuši pajumti un bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.

Krievija turpina apgalvot, ka tā neatbalstot separātistu kaujiniekus un ka karadarbība Donbasā esot Ukrainas “iekšēja lieta”. Krievijas Ārlietu ministrija, apsveicot gūstekņu apmaiņu, paziņojusi, ka karš esot “Ukrainas iekšējs konflikts”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.