Šarls Mišels, ES Padomes priekšsēdētājs (centrā): “Nelegālajai aneksijai un situācijai Krimā un tās apkārtnē ir jāpaliek starptautiskajā darba kārtībā.” Pa labi no viņa Latvijas prezidents Egils Levits, pa kreisi – Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
Šarls Mišels, ES Padomes priekšsēdētājs (centrā): “Nelegālajai aneksijai un situācijai Krimā un tās apkārtnē ir jāpaliek starptautiskajā darba kārtībā.” Pa labi no viņa Latvijas prezidents Egils Levits, pa kreisi – Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
Foto: ES Padome

Kopīgiem spēkiem izdodas izveidot jaunu formātu Krimas pussalas deokupācijai 20

Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Mums un visai Eiropai zīmīgajā datumā – 23. augustā – Kijevā noritēja jauna diplomātiska formāta – pastāvīgi darbojošās “Krimas platformas” – atklāšanas samits, uz kuru ieradās 46 valstu un organizāciju, kā arī Eiropas Savienības delegācijas.

Mērķis – deokupācija

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 48
Lasīt citas ziņas

Jaunizveidotā konsultatīvā un koordinējošā formāta dalībnieki apņemas meklēt risinājumus daudzajām problēmām, ko rada Krievijas īstenotā Krimas pussalas nelikumīgā aneksija.

Darbs notiks valdību, parlamentāro kontaktu un ekspertu līmeņos. Kijevas centrā nu atvērts “Krimas platformas” birojs, un jau kopš augusta vidus ir pieejama tīmekļa vietne.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt šādas platformas nepieciešamību noteica tas, ka Kremlis atsakās apspriest Krimas jautājumu jebkādās starptautiskās sanāksmēs, piemēram, t.s.

Normandijas četrinieka ietvaros (tajā iesaistītas Ukraina, Krievija, Vācija un Francija, kuras formāli tiecas rast izeju no Donbasa krīzes, taču bez īpašiem rezultātiem).

Tāpēc Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pērn septembrī ANO Ģenerālās asamblejas sesijā aicināja draudzīgās valstis uz kopīgu rīcību. Koncepciju izstrādāja Ukrainas Ārlietu ministrija.

“Krimas platformas” uzdevums ir paaugstināt starptautiskās reaģēšanas efektivitāti un spiedienu pret agresorvalsti, bet tāpat novērst cilvēktiesību pārkāpumus Krievijas anektētajā pussalā un aizstāvēt represētos. Par galveno mērķi izvirzīta Krimas deokupācija.

Savukārt tuvākās darbības virzienus iezīmēja 23. augustā ekspertu aplūkotie četru pamattēmu loki, kas bija veltīti Krimas aneksijas neatzīšanai, Melnās un Azovas jūras reģiona militarizācijai, pussalas reintegrācijas ceļiem, kā arī Krimas tatāru tiesību atjaunošanai.

Runas izskanējušas

Minētās tēmas tāpat tika piesauktas samita deklarācijā un izskanēja klātesošo augstāko amatpersonu uzrunās.

Pasākuma idejas autors un iniciators Ukrainas valsts galva Zelenskis uzsvēra, ka Kijeva un viņš personiski darīs visu iespējamo, “lai atgūtu Krimu, lai Krima kopā ar Ukrainu būtu Eiropas daļa”, un, lai to sasniegtu, jāizmanto visi pastāvošie politiskie, juridiskie un diplomātiskie līdzekļi, taču Ukraina viena pati to nespēs, tāpēc ir vajadzīga palīdzība.

“Ukraina nekad nebūs viena,” it kā atbildēdams sacīja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. Viņš iesāka un beidza uzstāšanos ar apgalvojumu: “Krima ir Ukraina.”

Tas šobrīd ir ne tikai no starptautisko tiesību viedokļa neapstrīdams fakts, ko samitā atkārtoja teju visi, bet savā ziņā arī politisks lozungs.

Ukraiņiem tikpat svarīgs kā prasība, lai Krimas problemātika neizzūd no starptautiskās darba kārtības vai nebūtu atvirzīta kaut kur trešajā plānā.

Šajā sakarā atbalstu Kijevai izteica arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš galvenokārt akcentēja valstī grūtos ap­stākļos veikto un vēl veicamo reformu nozīmību.

Piebilstot, ka Eiropas Savienība kopš 2014. gada atvēlējusi Kijevai vairāk nekā sešdesmit miljardus eiro reformu kursa un asociācijas līguma ar ES realizācijai. Jo bez stabilas un “noturīgas Ukrainas nevar būt noturīga Eiropa”.

Latvijas prezidents Egils Levits cita starpā norādīja uz pagātnes pieredzi jeb pusgadsimtu ilgo Baltijas valstu okupācijas periodu, kad trūka “Krimas platformai” līdzīga foruma, kas pastāvīgi atgādinātu pasaulei par neatrisināto Baltijas jautājumu.

Taču šī vēsture apliecina, ka agri vai vēlu okupācijai var pienākt gals. Latvija bija pirmā valsts, kas pieteica dalību “Krimas platformā”, viņš piezīmēja.

Samitā klātesošie valstu vadītāji un tāpat Eiropadomes priekšsēdētājs un EK priekšsēdētājas izpildvietnieks saņēma no Ukrainas prezidenta rokām Jaroslava Gudrā 1. pakāpes ordeni. Zīmīgs žests un pamudinājums…

Gaida darbi

Ja arī Krimas okupācijas režīmam beigas pagaidām nav saskatāmas, pastāv dažādi veidi, kā tās tuvināt.

Piemēram, panākt, lai tiktu respektēta samita deklarācijā ietvertā prasība nodrošināt pussalas pieejamību starptautisko organizāciju – ANO, EDSO u.c. – novērotājiem.

Un pirmām kārtām pieeju politieslodzītajiem, pārsvarā Krimas tatāriem, aptuveni simt cilvēkiem. Turklāt ir bez vēsts pazudušie.

Vēl viens darba lauks varētu būt konsultatīvs atbalsts jau ievadītajās un vēl paredzamajās vai iespējamajās tiesvedībās, tostarp Starptautiskajā krimināltiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā un Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā saistībā ar ANO Jūras tiesību konvencijas (par teritoriālajiem ūdeņiem un robežām) ievērošanu vai neievērošanu Melnajā un Azovas jūrā.

Saskaņā ar Ukrainas premjerministra Denisa Šmihaļa teikto valstij nodarītie materiālie zaudējumi Krimas nelikumīgās aneksijas dēļ, pēc ekspertu aplēsēm, ir aptuveni simts miljardu dolāru apmērā.

Ukrainas valsts un privātā sektora uzņēmumi līdz šā gada maijam bija izvirzījuši prasības par četrarpus miljardiem dolāru, un vairāki tiesu procesi joprojām turpinās.

Pussalu pārvērš karabāzē

Grūtāk aplēšami videi nodarītie postījumi, jo pussala faktiski pārvērsta karabāzē ar attiecīgu režīmu, kas, premjera Šmihaļa vārdiem, ir kārtējais pierādījums “problēmas globālajam raksturam” un apdraudējumam, kas radīts “ne tikai Ukrainai, bet arī mūsu Eiropas kaimiņiem”.

Nerēķinoties ar ekoloģisko situāciju, tiek haotiski būvēti daudzīvokļu nami, kuros pārsvarā apmetas ieceļotāji no Krievijas. Tikmēr vietējiem iedzīvotājiem dažādu iemeslu dēļ arvien biežāk nākas atstāt mājas.

Tādējādi arī pussalas demogrāfiskā struktūra ir pakļauta izkropļojumiem. Līdzīgi kā kultūrtelpa.

No nevīžīgas vai ļaunprātīgas attieksmes cieš Krimas hanistes un vēl senāku laikmetu kultūras pieminekļi, ko pat padomju varas gados saudzēja un aprūpēja.

Saprotams, ka “Krimas platformas” projekts pats par sevi nespēs likt Maskavai respektēt starptautisko tiesību normas vai līgumu saistības.

Šobrīd lielākais ieguvums ir 23. augusta samita pieņemtajā deklarācijā ierakstītā apņemšanās – “jebkādas pārmaiņas Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas kā Ukrainas suverēnās teritorijas sastāvdaļas statusā netiek un netiks atzītas”.

Lai sasniegtu galveno mērķi, iniciatīva jāvērš plašumā ar iesaistīto politiķu, nevalstisko organizāciju un pārējo ieinteresēto starpniecību. Idejai pastāvīgi jāatbalsojas pilsoniskajā sabiedrībā un preses slejās.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba nedēļas vidū feisbukā pavēstīja, ka “Krimas platformas” atklāšanai bijušas veltītas publikācijas piecdesmit valstu izdevumos.

Tai galu galā jārezonē varas gaiteņos un jābūt atspoguļotai atbilstošos lēmumos.

Tādā gadījumā, kas zina, varbūt tiešām piepildīsies Volodimira Zelen­ska pravietojums – “ļoti iespējams, 2021. gada 23. augusts ieies vēsturē kā Krimas AR un Sevastopoles deokupācijas sākums”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 48
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Lasīt citas ziņas
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā?
19:56
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
19:18
Dzīve ir sarežģīta, taču skaista. Tev šodien būs daudz iespēju par to pārliecināties! Horoskopi 24.janvārim
18:35
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 32
Kariņa valdībai aprit trīs gadi 16
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 59
Slīdes ir dažādas. Kura mazāk bīstama?
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 324
No pilngadīgajiem iedzīvotājiem vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ap 80% un gandrīz trešdaļa revakcinējušies 143
Kāpēc “Gaso”, izbūvējot dabasgāzes pieslēgumu, prasa uzstādīt patēriņa skatītājus ēku ārpusē? 31
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
“Visa pamatā ir cilvēku iekšējais karš, katram pašam iekšpusē, meklējot ienaidnieku ārpusē!” Saruna ar publicistu Ilmāru Latkovski 53
“Esmu bijis cilvēks, kurš agrāk diezgan skaļi vīpsnājis par seriāliem…” – atzīstas aktieris Niklāvs Kurpnieks
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā 5
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim