Vecāku bažas ir piepildījušās… Kuldīgas novadā pēdējā brīdī lemj neatvērt 1.klasi divās pamatskolās 10
LA.LV šodien vēstīja par situāciju ar 1.klasi Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskolā – vecāki pauda sašutumu, ka Kuldīgas novada domes deputāti lems par 1.klases atvēršanu vien pāris dienas pirms jaunā mācību gada sākuma. Tagad kļuvis zināms gala lēmums – nepietiekama skolēnu skaita dēļ ceturtdien nolemts 2025./ 2026.mācību gadā neatvērt 1.klasi Ēdoles pamatskolā un Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskolā.
Pašvaldībā uzsver, ka, atverot pirmo klasi, pašvaldība uzņemas atbildību nodrošināt skolēniem kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību līdz pat 9.klasei. Tomēr to nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt klasēs ar vienu, diviem vai četriem bērniem.
Jau patlaban Meierovica Kabiles pamatskolā 8.klasē mācās viens skolēns, bet Ēdoles pamatskolā 6.klasē – trīs skolēni. Šādos apstākļos nav iespējams nodrošināt nedz veselīgu sociālo vidi, nedz atbilstošu mācību dinamiku, cieš arī izglītības kvalitāte, norāda pašvaldība.
Lēmums par klases neatvēršanu nekad nav viegls, un tas tiek pieņemts, balstoties gan normatīvo aktu prasībās, gan ilgtermiņa skatījumā. Meierovica Kabiles pamatskolā 1.klasei šogad pieteikti tikai četri bērni, no kuriem trīs nav deklarēti Kuldīgas novadā. Arī Ēdoles pamatskolā 1.klasei bija pieteikti četri bērni, informē pašvaldībā.
Pagastu skolās minimālais skolēnu skaits klasē ir pieci bērni – tas ir zemākais slieksnis, lai pašvaldība vispār varētu saņemt valsts līdzfinansējumu pedagogu algām. Līdz ar to šajā gadījumā prasības netiktu izpildītas, un līdzfinansējums nebūtu pieejams.
Izglītības pārvalde līdz domes sēdei jau ir sazinājusies ar abu skolu pieteikto pirmklasnieku vecākiem un izskaidrojusi situāciju. Lielākā daļa jau ir izvēlējusies sākt mācības 1.klasē citās Kuldīgas novada skolās, par vienas Tukuma novadā dzīvojošas ģimenes lēmumu Izglītības pārvaldei informācijas nav.
Pašvaldība norāda, ka skolēnu skaita samazinājums ir visas Latvijas mēroga problēma, kas īpaši ietekmē pagastu skolas, jo tajās arvien grūtāk nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas noteikto kritēriju izpildi. Pašvaldība, veidojot skolu tīklu, ņem vērā valsts prasības, vienlaikus darot visu iespējamo, lai atbalstītu mazās lauku skolas, tostarp pārdalot mērķdotāciju no lielākām izglītības iestādēm par labu mazākām.
