Dabā
Zaļā dzīvošana

Kur paslēpties baltajam garausim?0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Ieva Čīka/LETA

Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai cilvēku, bet arī dzīvniekus, kuriem ir visai grūti izdzīvot – tie vai nu pakāpeniski virzās uz ziemeļu pusi, savā vietā laižot sugas no dienvidiem, vai arī iet bojā.

Baltais zaķis arī šogad, gaidīdams sniegu, nomainījis savu pelēkbrūno kažoku pret baltu. Taču šajos bezsniega apstākļos saskāries ar visai lielām problēmām – baltais garausis uz brūnajiem arumiem pamanāms pa gabalu. “Vienīgais labums ka plēsīgie zvēri – lapsas, vilki –, zaķus atklāj ne tik daudz pēc krāsas, kā pēc ožas. Baltais kažoks zaķim sniegotās ziemās palīdzēja slēpties no lielajiem, plēsīgajiem putniem,” stāsta Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Jānis Ozoliņš.

Iespējams, nākotnē arī baltie zaķi pielāgosies klimata pārmaiņām un balto kažoku vai nu nēsās īsāku periodu, vai vispār nemainīs krāsu. Ja baltie zaķi Latvijā izzudīs, tad, visticamāk, vainojama būs intensīvā lauksaimniecība un mežu izciršana. Lai gan pētījumu par zaķiem tikpat kā nav, taču, domājams, to vairāk nekļūst. Latvijā sastopami arī pelēkie zaķi, tie ziemā arī kļūst gaišāki – kā kafija ar pienu. Tiek pieņemts, ka Latvijā ir apmēram 37 tūkstoši zaķu, no kuriem 12–13 tūkstoši balto zaķu. Gadā tiek nomedīti apmēram divi tūkstoši zaķu.

 

Ronēni dzimst uz salām

Klimata pārmaiņas ietekmē arī roņus. Roņiem gada sākumā – no janvāra līdz aprīlim – ir mazuļu laiks, kurus tiem vajadzētu laist pasaulē uz ledus. Visticamāk, šogad ledus Rīgas līcī neizveidosies, taču vismaz pelēkie roņi tam ir pielāgojušies un mazuļus pasaulē laidīs uz nelielām saliņām piekrastē.

“Pelēkie roņi ir vairāk pielāgojušies, tiem mazuļi dzimst uz sauszemes. Tiesa, tur ir lielāka mazuļu mirstība nekā uz ledus,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Valdis Pilāts.

Visnegatīvāk klimata izmaiņas ietekmē pogainos roņus, jo nav datu, kur tiem bezledus ziemās dzimst mazuļi. Parasti šiem roņiem mazuļi dzimst uz stabila ledus. “Mēs pat nezinām, vai viņiem notiek vairošanās,” atzīst pētnieks. Savulaik pogainie roņi bija visbiežāk sastopamā roņu suga Baltijas jūrā, bet tagad to skaits ievērojami samazinājies. Viens no skaita samazināšanās cēloņiem ir klimata pārmaiņas, taču galvenokārt roņu skaitu ietekmē medības un Baltijas jūras ķīmiskais piesārņojums.

“Klimata izmaiņas ir salīdzinoši nesenas, un tās jebkurā gadījumā neļauj pogaino roņu populācijai atkopties,” pārdomās dalās V. Pilāts.

Pavasarī mūsu pludmalēs roņu mazuļi atkal būs kā ierasts. Pagaidām viss vedina uz to, ka atkal būs daudz mazuļu,” piebilst V. Pilāts. Pirmās nedēļas roņu mazuļi parasti pavada uz ledus vai sauszemes. Zīdīšanas periods ilgst apmēram mēnesi, kad ronēns zaudē savu balto, pūkaino apmatojumu un kļūst pelēks. Šajā laikā māte viņu pārstājusi barot un jaunais ronēns pats ķer zivis. Pludmalē tas iznācis atpūsties, tāpēc tos nevajag “glābt”.

 

Ērces joprojām aktīvas

Pretstatā zaķiem un roņiem šī siltā ziema uzlabo ērču populācijas dzīves apstākļus. “Ērcēm viens no kritiskajiem periodiem ir ziemas aukstums, un, tā kā aukstuma nav, tad ar ērcēm viss ir kārtībā,” smej bezmugurkaulnieku pētnieks Voldemārs Spuņģis.

Ērces ir aukstasiņu dzīvnieki, tas nozīmē, ka to aktivitāte ir atkarīga tikai no gaisa temperatūras. Ērces kļūst aktīvas, ja temperatūra pārsniedz 5–6 oC. “Tagad tās ir ļoti lēnas, bet vienalga var pieķerties,” teic V. Spuņģis. Šogad pirmais ziņojums par piesūkušos ērci bijis jau 9. janvārī.

Turpinoties šādām klimata izmaiņām, jārēķinās, ka ērču populācija kļūs lielāka un daudzveidīgāka. No apmēram 1000 ērču sugām Latvijā tikai dažas ir asinssūcējas un slimību pārnesējas. Cilvēkam visbiežāk piesūcas suņu ērce un taigas ērce, kā arī jauna suga – ornamentētā pļav­ērce. “Tā cilvēkam tik labi nesūcas, viņai vairāk vilnainie dzīvnieki patīk. Es 30. decembrī braucu šo ērci skatīties un noķēru, temperatūra bija plus 6 grādi. Tā tagad ir mūsu faunas sastāvdaļa, un vaļā no tās netiksim,” piebilst dabas pētnieks.

Ornamentētā pļavērce pēc izskata ir lielāka, masīvāka un ātrāka par parastajām ganību ērcēm.

Ērces dzīves laikā asinis sūc trīs reizes. Atkārtoti sūcot asinis, dažādi slimību ierosinātāji var tikt pārnesti no dzīvnieka uz dzīvnieku un arī uz cilvēku. Ērces var pārnest ērču encefalīta vīrusu, tularēmijas, Q-drudža, Laimas boreliozes, anaplazmas baktērijas un vēl citus dzīvnieku un cilvēka slimību ierosinātājus.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.