Publicitātes foto

Latvieši rada interjeru pat britu karalienes Elizabetes II mātes bijušajai vasaras rezidencei 4

Uģis Krūms, žurnāls “Baltijas Koks”

Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
Lasīt citas ziņas

Dainis Zavadskis profesionālo galdnieka izglītību ieguvis 17. arodvidusskolā. To pabeidzis ar augstāko novērtējumu. Pirmos individuālos pasūtījumus – durvis, kāpņu elementus un mēbeles – uzņēmies jau 1992. gadā, bet 1996. gadā nodibinājis savu firmu. Pašlaik SIA Reliņš ir Latvijas mērogiem vidēja lieluma galdniecība. Jau gadiem, īstenojot pasūtījumus, tiek piepildīts klientu sapnis pieskarties īstam kokam. Ir bijuši laiki, kad uzņēmumā bija aptuveni pussimts darbinieku, tagad skaits ir nostabilizējies uz 33.

Latviešu vārds nosaukumā un kvalitāte

CITI ŠOBRĪD LASA

Uz jautājumu, kā radies uzņēmuma nosaukums Reliņš – latviešu vārds, kas apzīmē svarīgu un tajā pašā laikā dekoratīvu kāpņu detaļu –, Dainis Zavadskis atbild, ka, dibinot kompāniju, bijuši vēl jauni un zaļi. Tāpēc visos mārketinga sīkumos, kam tagad ir liela nozīme, īpaši, ja ir mērķis eksportēt, nav pārāk iedziļinājušies. Pašlaik uzņēmuma ražojumu eksporta attiecība pret vietējo tirgu ir 40:60 par labu vietējam tirgum. Iespējams, domājot par iziešanu ārpus Latvijas robežām, derētu arī ārzemniekiem vieglāk izrunājams ražotāja vārds bez mīkstinājuma zīmēm, bet pagaidām turoties pie vecā nosaukuma. Tas atpazīstams gan Latvijas tirgū, gan pie ārzemju pasūtītājiem.

Galvenais tomēr, kā uzsver uzņēmuma vadītājs, ir mēbeļu vai mājas dizaina un arhitektūras elementu kvalitāte. Turklāt 26 darbības gadu laikā šajā ziņā uzkrāta solīda pieredze. Izstrādājumu kvalitāte un firmas reputācija bijuši noteicošie faktori, kad pērn tika uzvarēts starptautiskā konkursā. Rezultātā tika saņemts pasūtījums durvju, apjomīgu kāpņu laidumu un koka apdares paneļu izgatavošanai britu karalienes Elizabetes II mātes bijušajai vasaras rezidencei Džērsijas salā. Īpašums ticis pārdots, un jaunie īpašnieki to nolēmuši atjaunot.

SIA Reliņš konkursam piedāvātie paraugi bijuši tik pārliecinoši, ka nevienam neradās šaubas, ka tieši latviešu uzņēmums jāizvēlas pasūtījuma izpildei.

Dainis Zavadskis
Publicitātes foto

Ja uzreiz nevar tikt pie miljona

Viss, kā stāsta D. Zavadskis, sākās ar kāpņu elementiem, kas tika piegādāti dažādiem sadarbības partneriem, un turpinājās ar pašu kāpņu izgatavošanu pēc individuāliem pasūtījumiem, durvīm, arī mēbelēm. Tas tika darīts ar pašu būvētiem vai pārbūvētiem darbgaldiem nomātās telpās.

Tad 2008. gadā Rīgā Vidzemes priekšpilsētā tika uzbūvētas jaunas ražošanas telpas. Tagad cehos ir jaunas ražošanas iekārtas, arī CNC darbgaldi.

Protams, lai pie tā visa tiktu, bija vajadzīgs banku atbalsts. Darīšanas ar tām ir joprojām jo, kā skaidro, D. Zavadskis, tāda profila uzņēmums kā Reliņš, lai arī apgrozījums ir vērā ņemams, uzreiz nevar nopelnīt miljonus, ko ieguldīt ražošanas attīstībā.

Viena no uzņēmēja iegūtajām atziņām šajā sakarā: skaidrs, ka ar bankām ir tā – ja uzņēmuma dzīvē būs laiki, kad spīd saule, tās iedos lietussargu, bet, ja līs lietus, lietussargu var arī paņemt nost. Taču līdz šim brīdim vienmēr ir izdevies atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Palīdzam īstenot sapņus

Pārsvarā SIA Reliņš nodarbojas ar dažādu individuālo projektu izpildi. Taču ir arī dažādi pilotprojekti sadarbībā ar latviešiem, kuri ir izdomājuši dažādas labas lietas. Viens no tiem – augstākās klases audio iekārtu ražotājs SIA Aretai, kam Reliņš izgatavo koka korpusus skandām. Pati skaņu aparatūra jau saņēmusi balvas dažādās starptautiskās izstādēs, piemēram, Minhenē 2019. gadā izstādē HI-FI Deluxe Golden Award at HiFi Deluxe Munich 2019 (modelis Contra 350F). Tā piedalījusies arī EXPO izstādē Dubaijā, kā arī ieguvusi nozīmīgāko dizaina balvu Red Dot Design Award 2022, kas ietver dizainu, funkcionalitāti un skaņas kvalitāti. Izcilo skaņu nodrošina arī pareizi konstruēts un izgatavots koka korpuss.

Pašlaik aktualitāte ir līdzdalība projektā RoboEatz. Tas ir latviešu know how – ēdināšanas robots, kas piesaistījis arī ārvalstu investoru uzmanību. Tās gan vairs nav ar koku saistītas lietas, bet uzņēmuma CNC darbgaldi tiek izmantoti precīzu plastmasas detaļu frēzēšanai. Jācer, ka šis robots, kura praktiskajā būvēšanā līdzdarbojamies, aizies pasaulē un mainīs sabiedriskās ēdināšanas iestādes, piebilst D. Zavadskis.

Savus ražojumus parakstām

Jau gadiem uz SIA Reliņš izgatavotajām durvīm, arī kāpnēm vai mēbelēm var atrast piestiprinātu juveliera izstrādātu firmas zīmi. Tas ir ne tikai izgatavotāja paraksts uz izstrādājuma, bet arī garantija, ka durvis, kāpnes vai mēbeles ir patiešām kvalitatīvas. Esot gadījies pat tā, ka firmas zīme uz izstrādājuma kaut kāda iemesla dēļ nav piestiprināta, bet pasūtītājs uzstājis, ka tā noteikti tur būtu vajadzīga, tieši tāpat kā katru automobili rotā tā ražotāja emblēma.

Publicitātes foto

Individuālie projekti un sērijveida ražošana

Lielākā daļa SIA Reliņš sortimenta ir individuālie projekti. Sērijveida ražošana vairāk attiecas uz durvīm. Tomēr, pastāvot standartizētai izvēlei, kas apmierina daudzus pasūtītājus, cilvēki grib kaut ko īpašu. Tad arī Reliņa meistari dara visu, lai šos sapņus īstenotu. Protams, kā atzīst D. Zavadskis, tas nav lēti. Šajā gadījumā kvalitatīvas durvis nozīmē kvalitatīvus un ne lētus kokmateriālus, biezākus rāmjus, vismaz trīs lakas kārtām pārklātas virsmas. Kaut kas jānopelna arī meistariem, kas durvis izgatavos.

Uz jautājumu, vai individuāls pasūtījums atmaksājas, salīdzinot ar sērijveida ražošanu, D. Zavadskis atbild: jā. Uzkrātā 26 gadu pieredze liecina, ka atgriežas klienti, kas Reliņa meistarus uzmeklēja jau 90. gadu vidū. Mēdz būt lūgumi palīdzēt pārveidot mājokļa dizainu, bet nav nekādas vajadzības mainīt, piemēram, savulaik Reliņā izgatavotās durvis, jo ar tām viss ir kārtībā. Ir pasūtītāji, kas atgriežas pat trešo reizi.

Runājot par durvju izgatavošanu, ir iegūti sertifikāti ugunsdrošības klasēm EI30 un EI45 un CE marķējums, kas apliecina produkta kvalitāti. Tas ļauj piedalīties sabiedrisko un privāto durvju projektu realizācijā. Cita lieta – šādu durvju ugunsdrošības testu Latvijā paveikt nevar. Jābrauc uz Igauniju, Lietuvu vai Vāciju. Lēts prieks tas nav, bet tas tiek darīts.

Pasūtījumi un oriģinālas idejas

Kā salīdzinoši nelielam ražotājam atrisināt problēmu: izveidot oriģinālu izstrādājumu, nekopējot lielos dizaina zīmolus? Kā teic D. Zavadskis, Reliņš iet savu ceļu, nelienot lauciņos, kurus aizpilda tie vietējie mēbeļu ražotāji, kas pilda skandināvu vai citu ārvalstu lielo dizaina mēbeļu zīmolu pasūtījumus. Ideju zagšana nenotiek. Protams, ir izstrādājumi, no kuriem kaut kādus mezglu risinājumus var pamācīties. Turklāt, kā var darboties, nezinot, ko citi šajā nozarē dara. Patiesībā tas ir ceļš, kas ļauj nonākt pie risinājumiem, kādu citiem nav.

Te jāpiebilst, ka Reliņa krēsli visbiežāk ir klasiski, arī ar dažādiem grebumiem. Ir taisīti krēsli uzņēmuma Latvijas dzelzceļš sēžu zālei. Ir bijuši kabinetu krēsli. Pašlaik gan krēsli nav firmas ražojumu saraksta augšgalā, bet, ja kādam vajag unikālu krēslu vai vairākus, tos ir iespējams izgatavot.

Laiks ienes pārmaiņas

Pašlaik daudz runājam par Covid-19 pandēmijas sekām, pirms tam bija finanšu krīze, tagad – Krievijas iebrukums Ukrainā. Nozari skar arī kokmateriālu un enerģijas resursu cenu kāpums.

SIA Reliņš gadījumā samazinājies pēc individuālajiem pasūtījumiem izgatavoto kāpņu daudzums. Viens no iemesliem ir tendenču maiņa būvniecībā: mainās māju arhitektūra; privātajā sektorā sāk dominēt vienstāva celtnes, kur kāpnes nav vajadzīgas. Modē nāk kāpnes, kurām tiek izmantots gan koks, gan metāls. Tāpat arvien vairāk mūsu dzīvi ietekmē skandināvu dizains.

Taču SIA Reliņš darbinieki, kas vairāk vai mazāk bijuši saistīti ar galdnieku vidi, visu laiku cenšas mācīties, apgūt jaunākās darbgaldu programmatūras un, protams, ja kādam vajag, var uzbūvēt kāpnes, izmantojot gan koku, gan metālu.

Ja par kokmateriāliem, tie tiek pirkti jau žāvēti. Uzkrājumi pārsvarā tiek veidoti no importa no Ukrainas, ieskaitot ozolu, osi un arī priedi. Sākoties karadarbībai, ar to bija sarežģījumi, taču tagad situācija šajā jomā ir noregulējusies. Vietējā tirgū toni nosaka lielās kompānijas, kas nodarbojas ar kokmateriālu eksportu. Saprotams, ka vidēja lieluma galdniecība lielu lomu spēlēt nevar, tāpēc atliek paļauties uz kompāniju, kas piegādā kokmateriālus.

Jārēķinās, ka atsevišķu koku sortimentam cenas ir pat dubultojušās. Vietās, kur to atļauj tehnoloģijas, tieši dārgais masīvkoks ne vienmēr ir vajadzīgs, tomēr jārēķinās, ka dārgāki palikuši arī plātņu materiāli.

Tajā paša laikā uzņēmums cenu par savu darbu dubultot nevar. Lielākais, ko var atļauties, ir cenu par produktu celt par 20%, ja produkts specifiskāks, – par 30%. Tas nozīmē strādāt ar mazāku peļņu. Tomēr jāsaprot, ka cilvēka vērtību skalā svarīgāka par ekskluzīvām mēbelēm vai smalkām durvīm būs pārtika un siltums. Protams, ir situācijas, kad klienti ir sakrājuši naudu, lai īstenotu savu sapni, bet naudu rūpīgāk sāk skaitīt arī pārtikuši cilvēki.

Publicitātes foto

Visi cīnās par vietu zem saules

Ir tāds tradicionāls jautājums: vai nav gribējies atmest ar roku ražošanai un doties pretī citiem izaicinājumiem? D. Zavadskis nenoliedz, ka tādi brīži ir bijuši. Viens no iemesliem, kas apdraud arī vidēja lieluma galdniecības uzņēmumus, ir tā saukto garāžu galdniecību skaita pieaugums. Tas iespējams tāpēc, ka lielie plātņu tirgotāji plātnes ir sākuši zāģēt, apstrādāt un pārdot sagataves. Cilvēki, kas zina, ko darīt ar rokas urbjmašīnu un vēl dažiem rīkiem, kā arī prot uzzīmēt virtuves skapīšus, spēj pēc pasūtītāja izmēriem detaļas saskrūvēt un tā ieņemt savu vietu tirgū. Ražotājiem, kas veido produktu ar lielu pievienoto vērtību, tas tomēr rada problēmas, kaut vai tāpēc, ka visbiežāk tomēr pieminētie garāžu galdnieki nodokļus nemaksā.

Vienīgā reālā izeja ir, iegādājoties modernākas iekārtas un apgūstot jaunas tehnoloģijas, celt savu ražojumu kvalitāti. Vēl ir mierinājums, ka sīkie ražotāji lielus projektus, piemēram, viesnīcu apmēbelēšanas pasūtījumus vai citus apjomīgus projektus pavilkt nevar. Tie parasti ir ilgstoši, ar lēnu naudas apriti un apstākļiem, kas traucē nepārtrauktam darbam, piemēram, posmiem, kad jāpagaida, līdz darbus pabeigs celtnieki. SIA Reliņš gadījumā šādas pauzes aizpilda privātie pasūtītāji. Protams, jārēķinās, ka tie nebūs lēti pasūtījumi, jo ražošanas izmaksas, īpaši tad, ja priekšmeti ir unikāli, ir augstas. Arī pasūtījuma izpilde var prasīt ilgāku laiku. Tāpēc, kā teic D. Zavadskis, cenšamies noskaidrot, vai klienta budžets ir tāds, ka viņš to varēs atļauties. Ja ne, noraidot šo pasūtītāja prasību, ir jāpiedāvā alternatīva. Arī padoms dažkārt noder, un cilvēks pēc gada var atnākt atkal, un viņa sapņus būs iespējams piepildīt.

Publicitātes foto

Ja atkal radīsies jauni pārbaudījumi

Un visbeidzot. Jau atkal ir runas par Covid-19 infekcijas tuvošanos, tāpēc būtu vērts pieminēt pieredzi, ko SIA Reliņš uzkrājis pandēmijas laikā. D. Zavadskis atzīst, ka tas nav bijis viegls laiks nevienam.

Šobrīd gan lielo darbu pietiekot apmēram pusgadu ilgam laikam; pasūtījumu pakete ir nodrošināta, un vēl ir iespējas īstenot arī nelielus projektus.

Taču saistībā ar Krievijas karu Ukrainā uz diviem mēnešiem apstājies viens liels projekts. Viss bijis gatavs – iepirkti materiāli, izstrādāts projekts, bet tad pasūtītājs pateicis: “Stop!” Labi, ka viss atsācies. Taču vairāki ārzemju partneri tomēr palikuši piesardzīgāki, jo, viņuprāt, esam ļoti tuvu kara zonai. Savukārt piesardzība, strādājot ārzemēs, izpaužas tā: ja kaut kas ir izdarīts, par to samaksā, bet ne vienmēr ir pārliecība, ka projekts turpināsies.

Vēlreiz atgriežoties pie pandēmijas pieredzes, D. Zavadskis uzskata: nav bijis pareizi tas, ka, sākoties pandēmijai, viss tika apturēts un sākās naudas dalīšana. SIA Reliņš, lai gan bijis apgrozījuma kritums, nav dabūjis neko. Iemesls – no pasūtītāja ienāca avanss, kas parasti netiek traktēts kā apgrozījums. Bet valsts izdomāja, ka var izdarīt izmaiņas likumā, atlika izskatīšanu un beidzot pateica, ka Reliņam nekas nepienākas. Naudu saņēma organizācijas, kas neko materiālu nerada. Kā ražotājam, kas rada pievienoto vērtību un eksportē, tas var patikt? Bet nav jēgas apvainoties, jāiet tālāk.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28
Lasīt citas ziņas
“Saskaņa” faktiski ir pazaudējusi varu ne tikai Daugavpilī, bet arī Rēzeknē
Zāles meklē, kur vien var. Poliklīnikas vadītāja atklāj, kādu medikamentu šobrīd trūkst visvairāk
Janvārī Ukrainā iznīcināts rekordliels okupantu skaits
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Kijiva: Putins var mēģināt veikt plaša mēroga uzbrukumu Ukrainai, kā tas notika pirms gada – 24.februārī
“Mēs esam gatavi izmeklēt, rakt dziļi.” Par jaunizveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju virzīs Krištopanu
10:06
VIDEO. “Neko neesmu dzēris!” Par interneta “hītu” kļūst video, kurā Bens Aflekss ballītē taisnojas sievai
09:59
Indra, Indris, Brigita un Indars – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
09:55
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
“Mēs esam gatavi izmeklēt, rakt dziļi.” Par jaunizveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju virzīs Krištopanu
Simona Striževska: Kāpēc ECB turpina agresīvi celt bāzes procentu likmes?
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Kijivā 3.februārī pirmo reizi notiks ES-Ukrainas samits, kas dos “spēcīgu signālu” Maskavai un pasaulei 6
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
“Rīgas satiksme” sāk aktīvu cīņu ar bezbiļetniekiem. Kas jāzina pasažieriem, braucot ar autobusu vai trolejbusu? 3
VIDEO. Dziedātājas Elīnas Gluzunovas ģimenē smags pārbaudījums – dēliņu piemeklējušas nopietnas veselības problēmas
Neimanis pārsteigts par steigu, kādā “RNP” padome pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata
Anda Līce: Kāpēc politiķi ir tik kāri uz aplamām un nebeidzamām reformām? 33
Daudzviet Latvijā šorīt snieg, savukārt Rīgā gaidāms slapjš sniegs un neliels lietus
Vai starptautiskajā automašīnu nomas tirgū viss jau sen ir sadalīts? Latvijas uzņēmēju stāsts
Daugavpils Universitātes padomes rindas retinās
Olafs Zvejnieks: Nabadzības mazināšanai varmācība nav vajadzīga
Ārzemnieks Vecrīgas veikalā nozog tūkstošiem eiro vērtu pulksteni, policija veic kratīšanu viesnīcā
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
Visu dienu tev būs liela steiga! Horoskopi 1.februārim
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 5
FOTO. 3 miljoni ASV dolāru – šādu summu princis Harijs un Megana Mārkla esot iztērējuši par Covid-19 vakcīnām
Advokāta Bunkus slepkavības lieta: Apsūdzēto uzņēmēju Uļmanu patur apcietinājumā 11
“Jums es esmu nelietis.” Bijušais “Vagner” komandieris atvainojas Norvēģijā dzīvojošiem ukraiņiem 13
Premjers Kariņš: Korupcija ir sērga, kas mantota no okupācijas laikiem 85
Kas ir šī brīža spilgtākie Latvijas politikas nesēji?
VIDEO. Ukraiņi notur piemiņas dievkalpojumu nogalinātajiem ārzemju brīvprātīgajiem palīgiem