Latvija atpaliek pētniecībā un var palikt bez Eiropas naudas – Ijabs brīdina par jauno ES budžetu 0
Eiropas Komisijas (EK) nākamā daudzgadu budžeta piedāvājumā drošība ir skaidri uzsvērta kā prioritāte, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (LA).
Viņš norādīja, ka sākotnējā piedāvājumā ir gan labas, gan ne tik labas lietas proporcijā 50 pret 50. Politiķis akcentēja, ka EP deputātu pienākums piedāvājumu koriģēt tā, lai tas vairāk atbilstu Latvijas interesēm.
Pie piedāvājuma labās puses politiķis pieskaita drošību kā prioritāti, tai skaitā arī to dalībvalstu drošību, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat paredzēts atbalsts Ukrainai, kas ir svarīgi. Savukārt, runājot par ne tik labajiem aspektiem, Ijabs norādīja, ka būs rūpīgi jāseko līdzi tam, kas notiek ar subsīdijām lauksaimniekiem un kohēzijas politikas finansējumu.
EP deputāts akcentēja, ka subsīdijas lauksaimniekiem vienmēr bijusi delikāta tēma un šim mērķim tiek atvēlēta lielākā daļa no Eiropas Savienības (ES) budžeta. Vienlaikus, kā uzsvēra Ijabs, brīžiem rodas jautājums, vai patiešām šī nauda sasniedz mērķus, kas tostarp ir noturēt laukos jauno paaudzi un nodrošināt pārtikas drošību. Viņaprāt, tiešmaksājumi starp dalībvalstīm ir jāizlīdzina, jo patlaban vairs nav nekāda pamata maksāt, piemēram, Latvijas zemniekiem mazāk nekā Francijas zemniekiem.
Runājot par kohēzijas politiku, EP deputāts klāstīja, ka patlaban tiek domāts par nacionālajiem un reģionālajiem partnerības plāniem, ko EK kopā ar dalībvalstīm apspriedīs un pieņems. Paredzēts, ka tādā veidā nauda tiktu novirzīta mērķtiecīgāk. Ijabs atzīmēja, ka daudzās valstīs, ne tikai Latvijā, kohēzijas nauda reizēm tiek iztērēta diezgan bezjēdzīgi un nekādā veidā neveicina Eiropas konkurētspēju.
Politiķis, kurš ir arī EP Zinātnes un tehnoloģiju nākotnes darba grupas priekšsēdētāja vietnieks, uzsvēra, ka Latvijas zinātnes aprindās vajadzēs pamatīgi diskutēt un saprast, kas sagaida kopējo zinātnes politiku, kur plānotas nopietnas izmaiņas. Viņš skaidroja, ka zinātnei un inovācijām būs krietni vairāk naudas – ja iepriekšējā daudzgadu budžetā bija 93 miljardi eiro, tad patlaban zinātnei un inovācijām ir iezīmēti 175 miljardi eiro.
“Tas, kas attiecas specifiski uz mums, Latviju, finansējums būs piesaistīts tam, cik lielā mērā valsts pati investēs pētniecībā un zinātnē. Visus šos gadus mēs esam bijuši kaut kur apakšā, starp Rumāniju un Bulgāriju investīcijās pētniecībā un inovācijās. Ja mēs tā turpināsim, jārēķinās, ka arī no Eiropas mēs saņemsim proporcionāli mazāk,” teica EP deputāts.
Viņš sacīja, ka programmas jaunais piedāvājums ir tāds, ka Eiropa dos naudu, raugoties uz valsts progresu – ja valsts progresē un nopietni izturas pret zinātni un pētniecību, tā varēs saņemt lielāku Eiropas atbalstu, taču, ja valsts savās investīcijās stagnēs, tad no Eiropas budžeta nekas daudz netiks piešķirts.
Ijaba ieskatā Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Zinātnes padomei, augstskolām ir jānāk kopā un jāsaprot, kā rīkoties, jo ir skaidrs, ko EK ar nākamo daudzgadu budžetu grib darīt, proti, novirzīt naudu konkurētspējai, atbalstīt tos, kas paši attīstās un iet uz priekšu.
“Kopumā ES naudas ir salīdzinoši maz, neskatoties uz to, ka kopējais budžets tiek palielināts. EK doma ir tāda, ka nauda ir jākoncentrē tur, kur tas patiešām ir lietderīgi un kur no tās ir atdeve. Domāju, ka uz nākamo zinātnes un inovāciju programmu mums visiem kopā vajadzētu ļoti nopietni skatīties, kā Latvija izskatās uz citu Eiropas valstu fona un ko mēs varam darīt šeit uz vietas, lai lielāku daļu Eiropas naudas iegūtu sev,” sacīja politiķis.
LETA jau rakstīja, ka EK piedāvātais ES ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro. Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk, nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam.
EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.
Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi, sasniedzot 131 miljardu eiro.
Tāpat budžeta projekts paredz izveidot 451 miljardu eiro lielu konkurētspējas fondu, lai atbalstītu ES ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā, aizsardzībā, pārtikas drošībā un inovācijās. Līdz 100 miljardiem eiro paredzēts atvēlēt atbalstam Ukrainai.
Solīts, ka lauksaimnieku atbalstam tiks garantēti 300 miljardi eiro. Pašreizējā budžetā Kopīgajai lauksaimniecības politikai (KLP) atvēlēti 387 miljardi, no kuriem 270 miljardi paredzēti tiešmaksājumiem zemkopjiem.
Atšķirībā no līdzšinējiem budžetiem, nākamajā ilgtermiņa budžetā nāksies iekļaut arī parādu maksājumus, jo no 2028.gada jāsāk atmaksāt 800 miljardus eiro lielais aizņēmums, ko dalībvalstis kopīgi uzņēmās, lai atbalstītu bloka tautsaimniecības atlabšanu pēc Covid-19 pandēmijas. Tam ik gadus būs nepieciešami 25 līdz 30 miljardi.
EK piedāvātais budžeta projekts vēl tiks apspriests un grozīts EP, kā arī saskaņots ar dalībvalstīm.
