Pieckāršots cipars aizsardzībai! Eiropas Komisijas prezidente nāk klajā ar neiedomājamu summu nākamajam budžeta plānam 0
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena aicinājusi ieviest jaunus Eiropas Savienības nodokļus lielajiem uzņēmumiem, kā arī nodokļus tabakai un elektroniskajiem atkritumiem, kā daļu no piedāvātā 2 triljonu eiro budžeta.
Iepazīstinot ar plānoto ES budžetu laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam, viņa faktiski uzsāka lielu un sarežģītu politisku cīņu par to, kādā virzienā attīstīsies ES.
“Tas ir 2 triljonu eiro budžets jaunai ērai… kas risina Eiropas izaicinājumus un stiprina mūsu neatkarību,” viņa sacīja preses konferencē, kas bija aizkavējusies par vairākām stundām, jo viņas darbinieki vēl līdz naktij strādāja pie skaitļu precizēšanas.
Viņas priekšlikumi paredz pieckāršot ES aizsardzības budžetu, trīskāršot līdzekļus migrācijas un robežapsardzības jomā, kā arī dubultot izdevumus pētniecībai, no kuriem 35% tiks atvēlēti klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.
Plānā ietverts arī 100 eiro miljardu fonds Ukrainai, kuru ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins raksturoja kā “mūsu stratēģiski svarīgāko partneri”.
Zaļo politiķi un vides NVO pauda sašutumu, jo šķita, ka vienīgais īpaši dabas aizsardzībai paredzētais ES fonds tiek likvidēts, cenšoties vienkāršot budžetu, būtiski samazinot programmu skaitu.
Dāņu zaļais Eiropas Parlamenta deputāts Rasmus Nordkvists sacīja, ka tas ir “bezatbildīgi un īstermiņa domāšanā balstīts” lēmums atteikties no īpaša finansējuma dabai, un brīdināja, ka bioloģiskās daudzveidības krīze tikai padziļināsies.
Kritiku izteica arī lauksaimnieki un Eiropas Parlaments saistībā ar plānu apvienot vairākas ES simboliskās politikas, tostarp kopējo lauksaimniecības politiku un reģionālos fondus, vienā budžeta postenī ar mazāku mērķēto finansējumu.
Lauksaimniecības organizācija “Copa-Cogeca”, kas pie Komisijas ēkas sarīkoja nelielu, bet skaļu protestu, norādīja: “Eiropas lauksaimniecības politikas pamati tiek grauti un izjaukti – šī diena varētu kļūt par melno trešdienu Briselē.”
ES amatpersonas noraidīja šo apgalvojumu, uzsverot, ka tiešie maksājumi lauksaimniekiem 300 miljardu eiro apmērā tiks saglabāti.
Liecība par gaidāmajām vēl asākām diskusijām bija arī Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna paziņojums – viņš jau iepriekš gandrīz bloķēja iepriekšējo ES budžetu –, kurā asi iebilda pret atbalstu Ukrainai. “Briselei nevajadzētu pamest Eiropas lauksaimniekus, lai finansētu Ukrainu,” viņš sacīja.
Fon der Leiena norādīja, ka viņas budžets neuzliks papildu slogu dalībvalstu valsts kasēm, jo viņa piedāvā ieviest piecus jaunus ES ieņēmumu avotus.
Viņa vēlas papildus ienākumus no Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmas, oglekļa robežkorekcijas mehānisma, nodokļiem uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro, kā arī tabakas un elektronisko atkritumu nodevām. ES jau šobrīd daļēji tiek finansēta no muitas ieņēmumiem.
Valstis, kas ES budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem atpakaļ, nekavējoties izteica bažas. Nīderlandes finanšu ministrs Eelko Heinens sacīja, ka piedāvātais budžets ir pārāk liels, bet Zviedrija paziņoja: “Mēs neatrisināsim ES problēmas ar lielāku budžetu.”
Vācija uzstāj, ka budžetam nevajadzētu būt lielākam, un Francija pati saskaras ar iekšēju budžeta krīzi, kas varētu apdraudēt valdības stabilitāti.
Savukārt dažādu partiju Eiropas Parlamenta deputāti – no centriski labējiem, sociālistiem, liberāļiem un zaļajiem – uzskata, ka plānotais budžets “nesniedz pietiekamus līdzekļus svarīgām prioritātēm, tostarp konkurētspējai, kohēzijai, lauksaimniecībai, aizsardzībai, pielāgošanās pasākumiem klimata jomā” un citiem ekonomiskiem mērķiem.
Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka no 2028. gada ES būs jāsāk atmaksāt aizdevumus, kas tika ņemti 750 miljardu eiro vērtā pandēmijas atveseļošanās fonda ietvaros. Komisija iepriekš lēsa, ka katru gadu būs nepieciešami 25–30 miljardi eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā pašreizējais pētniecības budžets.
Pašreizējais septiņu gadu budžets (neskaitot pandēmijas fondu) ir 1,2 triljoni eiro, kas aptuveni atbilst 1% no Eiropas ekonomikas apjoma.
Šo budžetu būs jāapstiprina visām 27 ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam vienprātīgi.
