Ilze Znotiņa
Ilze Znotiņa
Foto: Karīna Miezāja

Latvija lūgs paaugstināt novērtējumu 10 “Moneyval” rekomendāciju punktiem 0

Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai “Moneyval” rekomendāciju īstenošanā Latvijai ir pietiekami labs progress normatīvo aktu izmaiņu veikšanā, bet ir jautājums, kā tiks novērtēta šo izmaiņu ieviešana dzīvē, lai gan pašu sajūta par panākto progresu ir laba, pirms Latvijas ziņojuma iesniegšanas “Moneyval” intervijā aģentūrai LETA atzina Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Lasīt citas ziņas

Augusta beigās Latvijai ir jāiesniedz savs ziņojums “Moneyval” un tas tiks izskatīts “Moneyval” plenārsesijā decembrī Strasbūrā. Znotiņa sacīja, ka Latvija plenārsesijā lūgs paaugstināt novērtējumu desmit rekomendāciju punktiem, kuros bija atzīts, ka Latvijas normatīvie akti starptautiskajām prasībām atbilst daļēji.

Nevienai valstij nav izdevies panākt visu vērtējumu uzlabojumu

CITI ŠOBRĪD LASA

“Es pati esmu piedalījusies jau trīs “Moneyval” plenārsesijās un varu apliecināt, ka nevienai no valstīm – pat tām, kuras nav pastiprinātajā uzraudzības režīmā, – nav izdevies panākt visu vērtējumu uzlabojumu. Ir jāsaprot, ka pa vidu šim procesam var mainīties kritēriji, valstis ne vienmēr var paspēt visu izdarīt, dažkārt ir politiskās gribas trūkums rīkoties atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem. Tādēļ decembrī ideālajā gadījumā mēs saņemtu lēmumu, ka desmit rekomendācijām, par kurām mēs saņēmām daļēji atbilstošu vērtējumu, tagad tas tiek mainīts uz atbilstošu vai lielākoties atbilstošu,” jautāta, kādu lēmumu attiecībā uz Latviju “Moneyval” plenārsesijā decembrī var pieņemt, atbildēja Znotiņa.

Viņa atgādināja, ka spēkā ir stājušies apjomīgi grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, būtiski mainīts ir Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums, ir pieņemti grozījumi Krimināllikumā.

Savukārt otrs bloks Latvijas ziņojumā ir saistīts ar “Moneyval” rekomendāciju piemērošanu praktiski.

“Tur pašvērtējums dažkārt var būt iluzors. Pašiem mums šķiet, ka darīts ir daudz un es ne par vienu nevaru pateikt, ka kāds ir nodarbojies ar darbības imitāciju. Mana sajūta ir laba un šis arī nevar būt vienas nakts laikā paveicams darbs. Citas valstis to visu ir darījušas vairākus gadus, bet mums bija pienākums to paveikt ļoti īsā termiņā un izdarīts tiešām ir daudz. Ko teiks eksperti? Vērtēšana diemžēl nenotiek pēc ļoti konkrēti izmērāmiem kritērijiem. Piemēram, ir vērtējums: “Demonstrēja ievērojamu progresu”. Tas, vai progress ir vai nav būtisks, bieži vien ir eksperta sajūta. Tādēļ mēs arī strādāsim pie tā, lai ekspertiem šo sajūtu par progresu maksimāli radītu,” solīja Znotiņa.

Joprojām lielākās grūtības ar finanšu institūciju uzraudzību

Viņa atzina, ka lielākās grūtības joprojām ir saistītas ar kriminālprocesiem, banku uzraudzību, citu finanšu iestāžu uzraudzību. “Tie ir grūtākie jautājumi, par kuriem būs jācīnās vissmagāk,” atzina Znotiņa.

“Taču man ir sajūta, ka mums noteikti ir vismaz trīs četri, varbūt pat pieci efektivitātes rādītāji, kuros ir būtisks progress, un šodien mums par tiem būtu jāsaņem citi vērtējumi. Ir daži rādītāji, kuros tik liela progresa vēl nav. Taču lielākoties tie ir tādi, kur būtu grūti sagaidīt milzīgas izmaiņas tikai viena gada laikā. Piemēram, tas attiecas uz izmeklēšanas darbu un kriminālprocesuālo darbību veikšanu, kur ir iesaistīta policija, prokuratūra utt. Protams, var vēlēties, lai viss notiek daudz ātrāk, taču arī šajās jomās visi mērķtiecīgi strādā, lai progress būtu. Varbūt tas nebūs redzams jau šodien un pat ne nākamgad, bet ilgtermiņā noteikti izmaiņas būs,” savu pārliecību pauda Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka “Moneyval” Latvijai piešķirtie efektivitātes reitingi, no kuriem tikai viens tika novērtēts labi, bet divi saņēma zemu vērtējumu un pārējie vidēju, mainīti tiks tikai nākamajā Latvijas izvērtēšanas reizē 2023.gadā.

Vai Latviju iekļaus pelēkajā sarakstā?

Savukārt vēl nozīmīgāka par “Moneyval” plenārsesiju Latvijai būs pasaules naudas atmazgāšanas apkarošanas organizāciju galvenās struktūras FATF plenārsesija februārī, kad var tikt pieņemts lēmums par Latvijas iekļaušanu tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”.

“FATF plenārsēdē ideālā gadījumā mums vajadzētu dzirdēt ziņu, ka Latvija ir demonstrējusi būtisku progresu un tādēļ Latvija ir jāatstāj tikai un vienīgi “Moneyval” vērtēšanai, nevis jāiekļauj FATF “pelēkajā sarakstā”. Tas būs ļoti sarežģīts process un tā laikā mums būs jāspēj atskaitīties par pilnīgi visiem jautājumiem. Gan jāparāda, ka mēs izprotam visus riskus un pasākumi, kurus mēs veicam, ir vērsti uz šo risku samazināšanu. Gan jādemonstrē, ka publiskajam sektoram ir sadarbība savā starpā, kā arī notiek sadarbība starp publisko un privāto sektoru. Jāpierāda, ka visi uzraugi strādā precīzi kā viena mehānisma zobrati, lai netiktu pieļauti pārkāpumi. Ir jāparāda, ka ir pareizi izveidota sistēma, kura pārkāpējus ļauj identificēt. Mums ir jāzina, kas stāv aiz mūsu juridiskajām personām,” skaidroja Znotiņa.

Viņa atzina, ka ir visai grūti ar konkrētiem piemēriem raksturot, ko Latvijai nozīmētu iekļaušana FATF “pelēkajā sarakstā”, jo tajā no Eiropas valstīm ir bijušas iekļautas vien dažas un nekad kāda Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalsts. Tomēr Latvijas gadījumā tas būtu ļoti bīstams signāls daudziem investoriem, it īpaši finanšu sektorā. Turklāt sekas tam būtu ilgtermiņa.

Pēdējā Eiropas valsts, kura ir bijusi iekļauta FATF “pelēkajā sarakstā” bija Serbija. “Serbiju no “pelēkā saraksta” izņēma tik tikko jūnijā – pēc pusotra gada. Serbijas premjers atzina, ka viņš nekad nebija iedomājies, cik nopietnu kaitējumu nodarīs Serbijas iekļaušana šajā sarakstā. Turklāt, ja mēs jau no pirmās dienas sākām aktīvi strādāt, lai “pelēkajā sarakstā” nenokļūtu, serbi pirmo gadu bija “nogulējuši”. Vienlaikus, iespējams, ka tā bedre, no kuras mums jārāpjas ārā, ir pārāk dziļa, lai to izdarītu viena gada laikā,” atzina Znotiņa.

SAISTĪTIE RAKSTI

Uzziņai:

“Moneyval” pērn noteica Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. “Moneyval” Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
“Pret Krieviju, lai kā to negribētos atzīt, ir visa pasaule!”: propagandas TV kanālā militārais eksperts ieskicē bēdīgas nākotnes perspektīvas
“Policijai ir zināma Rīgas domes amatpersona, kura lika ar traktoru novākt ziedus!” Golubeva meklē citus vainīgos
Lasīt citas ziņas
“Ir sliktas ziņas – karavīri tika aizvesti ar mašīnām, kas pārvadā noziedzniekus” – Rajevs par aktuālo Mariupolē
NA ekonomikas ministra amatam virzīs Ilzi Indriksoni
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
EK apņemas nepieļaut finansējuma nepietiekamību Ukrainā
NA ekonomikas ministra amatam virzīs Ilzi Indriksoni
22:22
Kijivā darbu atsāk ASV vēstniecība
22:18
Egila Līcīša feļetons: Dziļās sērās Marija laida ziņu – premjers nolēmis mani neatbalstīt, tāpēc demisionēju
22:05
Māris Gulbis: Ja turpināsim maksāt ukraiņu bēgļiem, mēs atņemsim naudu sev
Turcija bloķējusi Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Valdis Keris: Veselības ministra katra diena amatā ir kā nagla veselības nozares zārkā
Apkure dārga, pārtikas cenas aug, iedzīvotāji ir pamatīgas bedres priekšā, bet valdībai nav izdzīvošanas plāna
Kariņš parakstījis rīkojumu par Vitenberga demisiju
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
FOTO. Ambera Hērda tiesā atzinusies, ka tomēr neziedoja labdarībai 7 miljonus, ko saņēma no Depa, bet pie tā vainīgs esot tieši viņš
Skatītāja neizpratnē: “No latviešu valodas ne smakas! Daugavpils viesnīcas TV tikai krievu kanāli!”
VIDEO. “Plēsēji te ir bijuši?”: Baibu Sipenieci-Gavari no rīta mājās sagaida nepatīkams pārsteigums
Aija Šmidre: Man ir kauns, ka Latvijā joprojām eksistē nepilsoņu pases
Ceturtdien vietām Latvijā līs
VIDEO. Kurzemē kādas ģimenes mājā apmetusies vāvere ar sešiem mazuļiem
Vai VM ir izstrādājusi scenārijus potenciālu Covid-19 uzliesmojumu gadījumā?
“Ukraiņu varoņi Ukrainai ir vajadzīgi dzīvi,” Zelenskis par “Azovstaļ”
Rīgas dome pārdēvē Maskavas dārzu par Latgales parku
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
Gaidāms ļoti liels finansiālais šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis: Golubevai nevajadzēja pamest valsti
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?