Latvijai jāizvēlas – glābt pasaules pārtikas drošību vai turpināt barot Krievijas kara ekonomiku 0
“Pasaule ir tikai dažu nedēļu attālumā no milzīgas humānās katastrofas.” Šādu brīdinājumu izteicis ANO amatpersona Horhes Moreira da Silva, runājot par iespējamo globālo pārtikas krīzi, ja netiks atjaunota minerālmēslu plūsma caur Hormuza šaurumu. Pēc ANO aplēsēm, bads un pārtikas trūkums var skart vēl 45 miljonus cilvēku.
Pasaule tuvojas jaunai katastrofai. Aptuveni trešdaļa pasaules minerālmēslu piegāžu iet caur Hormuza šaurumu, un jebkura ilgstoša blokāde var izraisīt dramatisku pārtikas cenu kāpumu un ražas kritumu visā pasaulē. Ja Ukrainas triecieni Krievijas ostām apturēs Baltkrievijas minerālmēslu eksportu, sekas būs dramatiskas – pārtikas cenu sprādziens, ražu kritums un bada risks miljoniem cilvēku.
Tas būs vēl viens trieciens pa jau tā saspringto pārtikas sistēmu, jo skars gan pārtikas cenas veikalos, gan arī nākotnes ražas. Pasaules Banka jau aprīlī fiksēja, ka minerālmēslu cenas mēneša laikā uzlēca par 14%, un šogad tās varētu kāpt par vairāk nekā 30%. Martā cenu indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada.
“Sky News” brīdina par masu bada draudiem, ja tiks izjauktas globālās mēslojuma piegādes ķēdes. Hormuza nav tikai nafta. Caur šo šaurumu iet vairāk nekā 30% pasaules urīnvielas tirdzniecības, ap 20% amonjaka un fosfātu tirdzniecības, kā arī milzīgas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) plūsmas, kas ir būtiskas slāpekļa minerālmēslu ražošanai. Starptautiskā enerģētikas aģentūra (International Energy Agency) norāda, ka 2025. gadā caur Hormuzu gāja arī gandrīz piektā daļa pasaules LNG tirdzniecības, un šiem apjomiem nav īstu alternatīvu maršrutu.
Latvijai šajā krīzē ir unikāla iespēja rīkoties ne tikai savās interesēs, bet visas pasaules labā. Mūsu valsts var kļūt par daļu no risinājuma – pārņemot tranzītu un novirzot to prom no Krievijas ostām.
ASV Valsts departaments jau ir sazinājies ar Latvijas pārstāvjiem, meklējot iespējamos risinājumus. Tas parāda, ka Latvija šobrīd var kļūt par stratēģisku spēlētāju globālajā pārtikas drošībā. Tas nozīmētu divus stratēģiskus ieguvumus vienlaikus.
Pirmkārt – palīdzēt novērst pasaules pārtikas katastrofu laikā, kad minerālmēsli kļuvuši par kritisku drošības jautājumu. AP News raksta, ka mēslojuma deficīts jau šobrīd apdraud lauksaimniecību Āfrikā, Āzijā un Eiropā, bet cenu kāpums draud ar jaunu globālās inflācijas vilni.
Otrkārt – ļautu apturēt simtiem miljonu eiro plūsmu Krievijas ostām un termināļiem, kas šobrīd palīdz finansēt karu pret Ukrainu, jo katrs kuģis, kas neieiet Krievijas terminālī, ir trieciens Kremlim.
