Latvijas lauksaimniekiem ir pēdējais laiks izstrādāt nozares stratēģiju 0
“Ir 2021. gads. Uz dzīvojamo māju jumtiem obligāti ir jāaudzē augi. Kuri to nedara – tiem 50 latu naudas sods. Bet visi to dara brīvprātīgi – jo tas ir izdevīgāk nekā iepirkties veikalā,” ar šādu trīspadsmitgadīgā Eduarda Kusina animācijas vīziju par lauksaimniecību pēc 10 gadiem ceturtdien Jelgavā iepazīstināja lauksaimniecības starptautiskās konferences dalībniekus.
Cik reāli un cik izdevīgi ir Eduarda iedomātie lidojošie traktori, kas negrimst dubļos, var strīdēties – galvenais, ka šim puisim ir vīzija un viņš zina, kurā virzienā vēlas redzēt attīstāmies lauksaimniecību. Vai pašiem lauksaimniekiem ir?
Tiešmaksājumi nav izšķirošie
Latvijas lauksaimnieku biedrības “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” (LOSP) un Zemnieku saeima informatīvās kampaņas “KLP – rītdiena sākas šodien” ietvaros bija noorganizējušas piecus seminārus visos Latvijas reģionos, kur kopumā piedalījās ap 400 lauksaimnieku. Kādu lauksaimniecību attīstīt – to aktīvākie lauksaimnieki centās saprast sestajā raundā – no-slēguma konferencē Jelgavas Lauksaimniecības universitātē 26. janvārī.
Sākumā visi vienā balsī. Par Latvijas pozīciju par taisnīgākiem tiešmaksājumiem nav nekādu domstarpību. Lietuviešu lauksaimnieku pārstāvis Mindaugs Maciulevičjus apliecina, ka 80% no ES vidējā līmeņa ir visas Baltijas vienota pozīcija. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Eiroparlamenta deputāts Alfrēds Rubiks atskaitās par savām “rētām” cīņā par Latvijai izdevīgākiem nosacījumiem.
Piepeši no zāles atskan Ērika Stašinska balss: “Mēs te prasām taisnīgus maksājumus no Eiropas. Manuprāt, mums tie nav godīgi sadalīti savā starpā tepat Latvijā, jo mērķi, kāpēc tos maksā, nav sasniegti!” Apmulsums un neizpratne. Visus šos iepriekšējos gadus tiešmaksājumi dalīti saziņā ar pašu lauksaimnieku pārstāvjiem un, izrādās, nav labi.
Eļļu diskusiju ugunī pielej Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, analizējot zemes tirgu: “Tiešmaksājumi aiziet garām ražošanai. Sešu gadu laikā zemes cenas pieckāršojušās. Nomas cena neatpaliek kāpumā. Līdz 50% apsaimniekotās zemes tiek nomātas. Kā paaugstina tiešmaksājumus, tā ceļas zemes nomas cena un lauksaimnieks visu tiešmaksājumu apjomu samaksā zemes īpašniekam par tiesībām strādāt uz šīs zemes…”
Ar cipariem un līknēm viņš pierāda, ka no 2005. līdz 2010. gadam lauksaimniecības saražotā pievienotā vērtība ir apstājusies. “Paskatīsimies patiesībai acīs. Mēs sakām, ka mums ir zemākie maksājumi uz hektāru. Tā ir taisnība. Vienlaikus jāatzīst, ka mums ir vieni no vislielākajiem platību maksājumiem (pirmajā trijniekā), ja rēķina uz saražoto,” zemniekiem acī iebaksta Cimermanis.
Dace Lucaua, Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre, atzīst, ka dzīve laukos nav kļuvusi labāka. “Bet tagad mums ir jāspēj novērtēt, vai lielāki tiešmaksājumi tik tiešām atrisinās visas mūsu problēmas. Varbūt jāmet kūlenis un jāveido pilnīgi citāds atbalsta mehānisms? Jā, līdz šim tie ir bijuši it kā godīgi, tādi bezzobaini vienādi, bez diferenciācijas lielākiem un mazākiem zemniekiem. Varbūt tādi izraisa nevienlīdzīgo attīstību? Varbūt nākamajā periodā mazajiem zemniekiem jādod 60% (aplausi zālē), bet lielajiem, kuri jau spēcīgi, – 30%? Varbūt vēl citāds risinājums?” viņa mudina lauksaimniekus uz jaunu piedāvājumu izteikšanu.
Aptaujā lauksaimniekus
Aptaujājot visu piecu semināru dalībniekus, gūtas atbildes, kā labāk izmantot Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājumus lauku attīstībā. Piemēram, 91% aptaujāto atbalsta “zaļā komponente” pasākumus, it īpaši kultūraugu dažādošanu, pastāvīgās pļavas un ganības un ekoloģiskās platības, ar diskusiju rezultātiem iepazīstina Ginta Jakobsone, LOSP vadošā speciāliste. Tikpat nospiedošs pārsvars – 73% – ir par liela atbalsta saņēmēju tiešmaksājumu progresīvo samazinājumu.
Savukārt par mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu dažādos Latvijas novados ir atšķirīgi viedokļi – Vidzemē un Zemgalē ap 40% tajā nevēlētos iesaistīties, Kurzemē vispār nav gribētāju, kaut atbilst mazas saimniecības statusam, turpretim Latgalē vairāk par 60%, Lielrīgas reģionā ap 40% vēlētos tajā iesaistīties.
Aptauja fiksējusi neuzticēšanos kooperācijai, kas vērojama tāpēc, ka “trūkst spēcīgu līderu, kas ietu pa priekšu un aicinātu citus sev līdzi”. Aptauja atklāj, ka nav patiess uzskats, ka tiešmaksājumi ir galvenais, ko lauksaimnieki gaida no ES (skat. tabulu). Daudz svarīgākas ir investīcijas lauksaimniecībā un atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām saimniecībām. Zemniekiem aktuāla ir lauksaimniecības izglītības kvalitāte, kas nepieciešama atbalsta saņemšanai, īpašuma un nomas attiecību izmaiņas zemes apsaimniekošanā, zemes iegādes iespējas, prognozējama politika, ceļi laukos. Noklausoties šos rezultātus, Armands Krauze secina: “Šīs lauksaimnieku prioritātes atšķiras no tām, par kurām iestājas viņu pārstāvji. Ne tikai Saeima attālinās no tautas, arī lauksaimnieku organizāciju vadībai jāieklausās savos biedros.”
Diskusija par lauku attīstību vēl tikai priekšā. Jau šajā konferencē iezīmējas duelis. Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja pārliecinoši izskaidro, ka KLP jauno riska pārvaldības pasākumu Latvijā nav nepieciešams ieviest.
“Ja mēs no lauku attīstības līdzekļiem segtu lauksaimnieku zaudējumus, kas lielāki par 30%, mēs atņemtu līdzekļus meliorācijai un daudziem citiem lauku attīstības pasākumiem.” Kājās ceļas Ligita Silaraupa no Latvijas Zemnieku federācijas un iebilst, ka tie tomēr būtu nepieciešami, it īpaši tad, ja tiešmaksājumi būs zemāki.
Ginta Jakobsone noslēgumā aicina LOSP pārstāvētās 54 nozaru organizācijas pacelties pāri nozaru interesēm un paskatīties uz lauksaimniecību kopumā, lai varētu izveidot kopīgu stratēģiju. “Jāvienojas, kādi gribam būt 2020. gadā, un tad jau ceļu uz to atradīsim,” arī Maira Dzelzkalēja samiernieciski nosaka pašā noslēgumā. Un kopā ar LOSP valdes priekšsēdētāju Edgaru Treibergu paziņo, ka uzvarētāja balvu – “iPod” – īsfilmu konkursā “Lauksaimniecība pēc 10 gadiem” saņem Eduards Kusins. Eduards Saldū nokavēja autobusu un neatbrauca. Ka tikai lauksaimnieku jumta organizācijas strīdoties nenokavētu stratēģijas izstrādi.
