Lielā panda un niknais lācis – mānīgā “draudzība” starp Ķīnu un Krieviju 85
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizīte Maskavā liecina, ka Pekina negrasās pievienoties rietumvalstu centieniem izolēt Vladimira Putina režīmu. Taču lielās pandas draudzība ar krievu lāci ir mānīga, jo Ķīnai patiesībā rūp tikai un vienīgi savas intereses.
No starptautiskās reputācijas viedokļa Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina brauciens uz Maskavu un tikšanās ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu iekrita ļoti neveiksmīgā brīdī, jo Starptautiskā krimināltiesa pirms pāris dienām bija izdevusi Putina aresta orderi. Krievijas prezidents tiek apsūdzēts par kara noziegumiem, ko viņa režīms pastrādājis Ukrainā; aresta orderī minēta viņa atbildība par Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanu uz Krieviju.
Vairums pasaules valstu līderu negribētu sēsties pie viena galda ar kara noziegumos apsūdzētu personu, bet komunistiskās Ķīnas vadonis neuzskata, ka Putina režīma iebrukums Ukrainā būtu pietiekams iemesls, lai sarautu Pekinas un Maskavas ciešās saites. Ķīnas ieskatā Krievija ir drīzāk nevis konkurente, bet gan sabiedrotā cīņā pret Rietumu noteikto starptautisko kārtību, kas Pekinai nešķiet pielāgota tās interesēm.
Palīdzība draugam
Sji Dzjiņpins nesen tika apstiprināts uz trešo termiņu Ķīnas prezidenta amatā, un zīmīgi, ka viņa pirmā ārvalstu vizīte ir tieši uz Maskavu. Ķīnas līderis jau desmitiem reižu ir ticies ar Putinu un reiz pat nosauca Kremļa saimnieku par savu “labāko draugu”. Sji braucienu uz Maskavu var vērtēt arī kā palīdzību grūtībās nonākušam draugam, jo Putina iecerētais zibenskarš pret Ukrainu turpinās jau vairāk nekā gadu un nekas neliecina, ka Krievija būtu pietuvojusies savam mērķim panākt likumīgi ievēlētās Ukrainas valdības gāšanu.
Pagājušā gada februārī, neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, Putins devās vizītē uz Ķīnu, kur apmeklēja Pekinas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Toreiz izskanēja versija, ka Putins apzināti atlicis iebrukumu Ukrainā pēc Pekinas spēļu beigām, jo baidījies ar savu karu sabojāt Ķīnas rīkoto ballīti. Vienreiz viņš jau to bija izdarījis, kad 2008. gadā Pekinas vasaras olimpisko spēļu laikā Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā.
Ķīna ir atturējusies nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā un centusies uzsvērt savu neitralitāti. Šajā kontekstā Sji vizīti Maskavā var vērtēt arī kā atbalsta izrādīšanu Putinam. Taču atšķirībā no Rietumiem, kas atklāti nostājušies ukraiņu pusē un apgādā Ukrainu ar ieročiem, lai palīdzētu aizstāvēties pret Krievijas agresiju, Ķīna līdz šim atturējusies sūtīt ieročus uz Krieviju.
“Domāju, ka šī vizīte ir vēstījums visai pasaulei, ne tikai Rietumiem, bet vēl jo vairāk spēkiem ārpus Rietumiem, ka Krievija nav izolēta, ka Ķīna ir gatava ar viņiem runāt,” Ķīnas līdera vizīti Maskavā vērtē Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Krievijas neatkarīgais žurnālists Dmitrijs Muratovs spriež, ka Putins ir zaudējis visas cerības par sadarbību ar Rietumiem, tādēļ viņš mēģina veidot jaunu aliansi, kas būtu vērsta pret Rietumiem. “Putins meklē sabiedrotos un cenšas izveidot aliansi ar Ķīnu, Indiju, daļēji arī Latīņameriku un Āfriku,” secina Muratovs.
Krievija kā mazais brālis
Taču spēku samērs pasaulē kopš aukstā kara laikmeta, kad starptautiskās politikas centrā bija ASV un PSRS vadītie bloki, ir krietni mainījies. Tagad tieši Ķīna ir kļuvusi par galveno spēku, kas izaicina Rietumu izveidoto pasaules kārtību. Krievija gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc ekonomikas jaudas ievērojami atpaliek no Ķīnas, tādēļ Maskava uz Pekinas fona vairāk atgādina mazo brāli, kura ambīcijas ir daudz lielākas par iespējām.
Putina režīma iebrukums Ukrainā ir iedragājis Krievijas biznesa saites ar Rietumiem, bet darījumos ar Ķīnu pērn bija vērojams straujš kāpums. Krievijas un Ķīnas divpusējās tirdzniecības apjoms pagājušogad audzis par 30%, sasniedzot 190 miljardus dolāru gadā. Krievijas imports no Ķīnas audzis par 13% līdz 76 miljardiem dolāru, bet eksports kāpis par 43% līdz 114 miljardiem dolāru. Liela daļa šī pieauguma ir uz Krievijas energoresursu eksporta rēķina. Krievija pēc sankciju ieviešanas lielā mērā ir zaudējusi ienesīgo Eiropas Savienības tirgu, tādēļ naftas, gāzes un akmeņogļu eksportu nācies pārorientēt uz Ķīnu. Tas ir abām pusēm izdevīgs darījums, jo Krievija tiek pie vismaz kāda noieta tirgus, savukārt Ķīna saņem salīdzinoši lētākus energoresursus, kas palīdz stiprināt tās rūpniecības konkurētspēku.
Tikmēr sankciju skartajā Krievijas tirgū savu ietekmi palielinājušas dažādas Ķīnas firmas, kas piegādā savas preces. Tā kā vismaz oficiāli dažādi Rietumu ražojumi, piemēram, “Apple” viedtālruņi vai “BMW” automašīnas, uz Krieviju vairs netiek eksportēti, brīvo nišu savā labā izmanto Ķīnas uzņēmumi, kas piedāvā savus ražojumus. “Ķīna ir sniegusi atbalstu Krievijas karam, pastiprinot tirdzniecību ar Krieviju, tādējādi tika vājināti Rietumu centieni iedragāt Krievijas militāro mašinēriju,” secina starptautiskās politikas analītiķis Nīls Tomass.
Miera plāns
Ķīna līdz šim gan atturējusies piegādāt Krievijai smago bruņojumu, piemēram, tankus vai lielgabalus, bet Ķīnas firmas caur starpniekiem nosūtījušas uz Krieviju dažādas militārām vajadzībām izmantojamas preces: dronus, šaujamieročus, bruņuvestes, pusvadītājus u. c. Rietumiem ir bažas, ka Ķīna kādā brīdī varētu sākt arī smagā bruņojuma piegādes Krievijai. Maz ticams, ka tas palīdzētu Krievijai salauzt ukraiņu pretestību un uzvarēt karā, bet tas noteikti nozīmētu bruņotā konflikta ievilkšanos garumā, kas nav ne Ukrainas, ne Rietumu interesēs.
Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka karš Ukrainā zināmā mērā ir izdevīgs Ķīnai, jo tiešā veidā neskar Ķīnas intereses, bet piespiež Rietumus tērēt resursus Ukrainas atbalstīšanai. Ķīnai arīdzan radusies iespēja izvērtēt Krievijas pieredzi, dažādu ieroču sistēmu stiprās un vājās puses, ko Pekina varētu izmantot, ja izlemtu sākt iebrukumu Taivānā, lai pakļautu to savai kontrolei.
Ķīnas vadība oficiāli gan uzsver, ka Krievijas un Ukrainas karā neatbalsta nevienu no pusēm. Pekina publiski centusies uzņemties miera veicinātājas lomu. 24. februārī, kad apritēja pirmā gadadiena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Pekina nāca klajā ar savu 12 punktu miera plānu. Tajā nebija nosodīta Krievijas agresija, un Pekina lika noprast, ka uzskata par pamatotām Krievijas pretenzijas pret NATO militārās alianses paplašināšanu. Rietumu amatpersonas norādīja, ka Ķīnas piedāvātais miera plāns ir pārāk izplūdis un nekonkrēts, tajā pilnīgi būtu pieticis ar pirmo punktu, kurā uzsvērts, ka visām valstīm ir tiesības uz savas neatkarības un teritoriālās vienotības aizstāvēšanu.
Pekinai rūp tikai savas intereses
Ukrainas pārstāvji izvairījušies publiski kritizēt Ķīnas iniciatīvu un teikuši, ka Pekinas vēlme iesaistīties miera procesā ir pozitīvs signāls. “Kamēr cīnies ar lāci, labāk nekaitināt pūķi,” aģentūrai “AP” norāda Ukrainas politikas analītiķis Jurijs Poita. Viņš secina, ka Ukrainas valdība nav ieinteresēta naidoties ar Ķīnu, kuras ietekme pasaulē arvien palielinās.
Ķīna tradicionāli bijusi vairāk aizņemta ar savu iekšpolitisko problēmu risināšanu, taču līdz ar ekonomiskās varenības pieaugumu Pekina sākusi spēlēt arvien lielāku lomu arī uz starptautiskās skatuves. Piemēram, nesen Ķīna paziņoja, ka ar tās starpniecību panākta vienošanās par diplomātisko attiecību atjaunošanu starp Saūda Arābiju un Irānu, kas gadiem ilgi bijušas naidīgi noskaņotas viena pret otru.
Maz ticams, ka Ķīnas diplomātija varētu gūt šādus panākumus arī Krievijas un Ukrainas samierināšanā, jo Putina režīma mērķi ir pretrunā Ukrainas valsts pastāvēšanas idejai. Atšķirībā no ASV, kas savu starptautisko politiku bieži vien pamato ar rūpēm par cilvēktiesību un demokrātijas stiprināšanu pasaulē, Ķīna nekad nav īpaši slēpusi, ka Pekinas ārpolitikas galvenais vadmotīvs ir tikai un vienīgi savas intereses. Un pat Kremļa propagandai nācies atzīt, ka Ķīnas līdera vizīte Maskavā nebija nekāda labdarība. “Ķīnai ir tikai viens sabiedrotais: pati Ķīna. Pekina rūpējas tikai par savām interesēm, tās ārpolitikā nav nekāda altruisma,” secina Krievijas militārais analītiķis Mihails Hodarjonoks.
Ķīna ir gatava nogaidīt
Ķīnas līderim Sji un Kremļa saimniekam Putinam ir līdzīgi mērķi, jo abi vēlas samazināt Rietumu ietekmi pasaulē. Taču atšķirībā no Putina, kurš savas valdīšanas nogalē izvēlējies sākt atklātu konfrontāciju ar Rietumiem, Ķīnas vadība ir daudz pacietīgāka un tic, ka laiks strādā Ķīnas labā. Turklāt pašlaik Ķīna nemaz nevarētu atļauties atklāti naidoties ar ASV un Eiropas Savienības valstīm, jo tās ir galvenais Ķīnas preču noieta tirgus.
ASV raizējas, ka tuvāko gadu laikā Ķīna varētu veikt uzbrukumu Taivānai, lai mēģinātu pakļaut šo salu savai kontrolei, taču līdzšinējā pieredze rāda, ka ķīnieši ir gatavi pagaidīt, kad radīsies iespēja atgūt savu teritoriju bez cīņas, kā viņiem tas jau izdevās ar Honkongu un Makao.Starp citu, arī liela daļa tagadējās Krievijas teritorijas kādreiz bija Ķīnas valdnieku īpašums, kontroli pār tagadējiem Krievijas Tālo Austrumu apgabaliem Maskava ieguva tikai 19. gadsimta vidū. Zīmīgi, ka Ķīnā jau parādījušās kartes, kurās Krievijas pilsētām Vladivostokai un Habarovskai atkal piešķirti ķīniešu nosaukumi. Un, kamēr Putins izmisīgi mēģina pakļaut Maskavas varai Ukrainu, tikmēr Krievija riskē zaudēt kontroli pār daudz plašākām teritorijām.
