Vizīte ar neskaidru iznākumu – līderi viens otru saucs par “dārgo draugu” un runā par “stratēģisku partnerību” 9
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien noslēdzās Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina trīs dienu ilgā vizīte Maskavā, kur, kā uzskata, viens no galvenajiem jautājumiem sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu bija karš Ukrainā.
Abi līderi viens otru sauca par “dārgo draugu”, runāja par “stratēģisku partnerību”, un Sji pilnībā ignorēja apstākli, ka pirms dažām dienām Starptautiskā Krimināltiesa Hāgā izdevusi Putina aresta orderi. Vienlaikus apskatnieki norāda, ka Sji un Putina mērķi un gaidas šajās sarunās bijuši atšķirīgi. Tāpat zīmīgi, ka kamēr Ķīnas vadītājs izrādīja atbalstu Maskavai, Kijivā negaidītā, bet acīmredzami ne nejaušā vizītē ieradās Japānas premjerministrs Fumio Kisida. Ķīna ir otrā lielākā ekonomika pasaulē aiz ASV, bet Japāna ir trešā.
Ķīnas atturība
ASV jau iepriekš novērtēja Ķīnas tā saukto 12 punktu miera plānu kā tādu, kas tikai nostiprinātu Krievijas pašreizējos iekarojumus Ukrainā un ļautu Maskavai sagatavoties jaunam karam. Arī Ukrainai plāns nav pieņemams, jo neparedz karaspēka izvešanu no okupētajām teritorijām. Ukrainas Ārlietu ministrija gan atzīmējusi, ka uzmanīgi seko Ķīnas līdera vizītei Maskavā un cer uz Pekinas ietekmi, lai piespiestu Krieviju pārtraukt karu. Tajā pašā laikā līdz vakardienai informācija par sarunām bija ļoti skopa. Tāpat nekļuva skaidrs, vai notiks Sji telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
ASV Kara studiju (ISW) institūta analītiķi, vērojot ap vizīti notiekošo, secina, ka Sji Maskavā demonstrējis krietni atturīgāku redzējumu par Ķīnas un Krievijas attiecībām nākotnē, nekā bija cerējis Kremlis. Putinu vada cerība, ka abas lielvalstis veidos kopīgas partnerattiecības, lai virzītu Maskavas loloto “daudzpolārās pasaules” ideju un kopā nostātos pret Rietumiem, bet Ķīnas prezidents runās bijis mazāk agresīvs, vairāk manipulējot ar it kā daudzsološiem, bet tajā pašā laikā nekonkrētiem izteikumiem.
Sji piekrīt domai par vairāku politiskā smaguma centru pasauli, taču neizrāda vēlmi, lai tā obligāti būtu pretnostatīta “naidīgajiem” Rietumiem. Bet tas nozīmē, ka Ķīna nemaz nealkst kļūt par Krievijas beznosacījumu sabiedroto šajā konfliktā. Ķīnu daudz vairāk interesē pašas ekonomiskā ietekme un parādīt sevi pasaules acīs kā šķietami neitrālu un uzticamu vidutāju, lai panāktu Ukrainā vismaz pamieru. “Sji retorika liecina, ka viņš nav tendēts izrādīt Krievijai ekonomisko un politisko atbalstu, kas tai nepieciešams, lai pārvarētu neveiksmes Ukrainā. Ķīnas līderis vizītes gaitā droši vien piedāvāja konkrētākus Ukrainas noregulējuma variantus, kaut nav īsti skaidrs, kāds ir to saturs un cik lielā mērā tos pieņems Kremlis.
Tāpat neskaidras paliek Ķīnas militārā aprīkojuma piegāžu perspektīvas Krievijai,” otrdienas apskatā atzīmē ISW. Ķīnas vadītājs lieliski apzinās, ka Rietumu galvaspilsētās seko viņa braucienam uz Maskavu, vai tajās nebūs runas par ieroču piegādēm Krievijai, jo tas ietekmētu arī tālāko attieksmi pret Pekinu. Ukraiņu politologs Taras Černovils intervijā raidītāja “Voice of America” krievu valodas dienestam pieļāvis, ka īstenībā Sji ieradies, lai virzītu Ķīnas ekonomiskās intereses Krievijā, vispirms jau Krievijas Tālajos Austrumos, un Ukraina ir tikai blakus temats. Interesanti, ka starp Ukrainu un Ķīnu šobrīd nepastāv tikpat kā nekādas diplomātiskās mijiedarbības. Ukrainai Pekinā jau divus gadus kā nav sava vēstnieka.
Japānas atbilde
Novērotāji pievērsuši uzmanību faktam, ka otrdien, kamēr Sji un Putins Maskavā apsprieda karu Ukrainā, Kijivā “pārsteiguma vizītē” ieradās Japānas premjerministrs Kisida. Vizīte bija iepriekš neizziņota. Saskaņā ar grafiku Kisidam šajā laikā pēc Indijas apmeklējuma bija jādodas mājup, taču tā vietā viņš izlidoja uz Poliju un no turienes vilcienā iebrauca Ukrainā. Japāna šobrīd ir industriāli attīstītāko valstu kopas G7 prezidētājvalsts, un Kisida apliecinājis “cieņu Ukrainas tautas drosmei un izturībai” un apliecinājis “solidaritāti un stingro atbalstu”. Vakar Japānas premjers tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Pēdējā laikā arī Japāna uzsākusi ļoti aktīvu diplomātisko darbību, kas virzīta uz starptautiskā atbalsta stiprināšanu Ukrainai, tostarp Āzijā.
Tokija ir pievienojusies starptautiskajām sankcijām pret Krieviju un februāra beigās paziņoja, ka piešķir Kijivai finanšu palīdzību 5,5 ASV dolāru apmērā. Maijā gaidāma G7 valstu sanāksme Hirosimā, kur citstarp spriedīs arī par palīdzību Ukrainai. Baumo, ka Zelenskis varētu būt šā pasākuma viesis. Tokijā ir nopietnas bažas, ka Pekina, raugoties uz Krievijas agresiju Ukrainā, varētu to ņemt par paraugu un uzbrukt Taivānai, tāpēc apskatnieku vērtējumā Kisidas lidojums nebija sagadīšanās. Kamēr Pekina demonstrē, ka atrodas vienā nometnē ar Maskavu, Tokija parāda, ka Ukrainas jautājumā piekrīt Vašingtonas kursam.
Pēc ASV vēstnieka Japānā Rama Emanuela izteikumiem, otrdiena parādījusi “divus ļoti atšķirīgus Eiropas–Klusā okeāna reģiona partnerattiecību veidus”. Negaidītā vizīte nav paslīdējusi garām Pekinai. “Ķīna cer, ka Japāna centīsies situāciju Ukrainā padarīt vieglāku, nevis otrādi,” vakar pauda Ķīnas Ārlietu ministrijas runasvīrs Vans Veibins.
