Krievija kļūst par izejvielu piedēkli Ķīnai – par līdztiesīgu sadarbību vispār nav runas 66
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunu rezultāti Maskavā un parakstītie ilgtermiņa sadarbības dokumenti liecina, ka Krievija kļūst par izejvielu piedēkli Ķīnai un par līdztiesīgu sadarbību nevar būt ne runas.
“Dārgais draugs” Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Kremlī tika uzņemts ar īpašiem cieņas apliecinājumiem, taču neizrādīja pretimnākšanu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš bija cerējis saņemt ātru atbildi uz saviem palīdzības lūgumiem. Daži analītiķi uzskata, ka prezidents Sji, mēģinot panākt prezidenta Putina piekāpšanos miera sarunām ar Ukrainu Ķīnas priekšlikumu ietvaros, bijis pārāk uzstājīgs, bet Putina atteikums lika vilties Ķīnas līderim. No otras puses, Krievijas vadonis nevarēja atļauties izvirzīt savus noteikumus, tāpēc apsolīja izpildīt visus ekonomiskās sadarbības priekšlikumus, ko sarunās izvirzīja Sji.
Par abu “autoritāro brāļu” līdztiesīgu sadarbību nevar būt ne runas, atzīmē izdevums “The Spectator”, piebilstot, ka Ķīna nekādi nevar tikt uzskatīta par starpnieku varbūtējās Ukrainas un Krievijas miera sarunās. Ķīnas 12 punktu miera plāns Rietumos uzņemts skeptiski, jo aicina uz karadarbības pārtraukšanu, bet ne agresora valsts Krievijas spēku tūlītēju izvešanu no Ukrainas un tās suverenitātes un teritoriālās vienotības atzīšanu saskaņā ar ANO hartu.
Putins piekrīt Ķīnas prasībām
Putins piekrita pilnīgi visiem Ķīnas prezidenta priekšlikumiem ekonomikas un finanšu jomā, kā arī atbalstīja viņa izteiktās ierosmes energoresursu piegādē Ķīnai ilgtermiņā. Starptautisko sankciju dēļ apsīkstot Krievijas ekonomiskajiem sakariem ar rietumvalstīm, Putins kā panākumu atzīmēja tirdzniecības pieaugumu ar Ķīnu, kas pagājušajā gadā sasniedza 185 miljardus dolāru.
Krievija kļuvusi par galveno energoresursu piegādātāju Ķīnai un sola tos paplašināt ilgtermiņā. Krievija un Ķīna plāno sadarbību tranzīta kravu pārvadājumos pa ziemeļu jūras ceļu. Rietumu konkurentu prombūtnē Ķīnas firmas aktīvi darbojas Krievijas tirgū dažādās jomās – autobūvē un lidmašīnu būvē, metalurģijā, biotehnoloģijā un farmaceitikā.
Ķīnas un Krievijas prezidenti kopīgā paziņojumā apliecināja, ka “abas puses ir pret jebkuru valstu vai nacionālu bloku veiktu apdraudējumu citu valstu pamatotām drošības interesēm, lai gūtu militāru, politisku vai kādu citu pārākumu”. Putins vainojis NATO par karu Ukrainā un nav piedāvājis izvest Krievijas spēkus no Ukrainas. Ķīnas prezidenta Sji nostāja, aicinot uz “miera sarunām” un “atbildīgu dialogu”, daudz neatšķiras no Putina viedokļa, jo skaidri nenosauc agresorvalsti – Krieviju. “Ķīnas puse apsveic Krievijas centienus atsākt miera sarunas pēc iespējas ātrāk,” atzīmē Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra “Xinhua”, gan nepiebilstot, ka Krievijas “miera centieni” notiek vienlaikus ar barbarisku Ukrainas pilsētu bombardēšanu.
Par Putina un Sji viedokļu tuvību liecina fakts, ka abi prezidenti izvairās saukt Krievijas agresiju par karu, bet dēvē to par Ukrainas “krīzi”.
Dažu analītiķu ieskatā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tomēr gribētu uzturēt diplomātisku saikni ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, lai nākotnē saglabātu Ķīnu kā potenciālu ieguldītāju valsts atjaunošanā. Protams, tādā gadījumā, ja Ķīna nekļūs par Krievijas agresijas atklātu atbalstītāju un nepiegādās bruņojumu Krievijai. Ārpolitikas eksperti apšauba, ka Ķīna varētu būt objektīvs vidutājs, jo Pekina atsakās atzīt, kurš ir agresors un kurš ir upuris, pielīdzinot Krieviju Ukrainai. Ķīnas galvenais mērķis ir uzturēt stratēģisku aliansi ar Krieviju pretsvarā Rietumu demokrātijām, bet tā arī vēlas uzdot sevi par miera uzturētāju pasaulē.
Domstarpības “Ukrainas jautājumā”
Kopējais ieskats problēmu risināšanā beidzās, kad “autoritārie brāļi” sāka apspriest “Ukrainas jautājumu”. Prezidents Sji centās pierunāt prezidentu Putinu uz piekāpšanos Ķīnas miera iniciatīvu ietvaros, taču Krievijas prezidents uzstājīgi lūdza palīdzību situācijas uzlabošanai frontē. Putins apgalvoja, ka Krievija, saņēmusi bruņojumu no Ķīnas, spētu uzvarēt karā pret Ukrainu, kas saņem palīdzību no Rietumu partneriem. Prezidents Sji esot apsolījis apdomāt iespējamos variantus un solījis palīdzēt ar izlūkošanas informāciju un aprīkojumu, kas nepieciešams Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam, pārējos jautājumus piedāvājot risināt, kad būs panākta savstarpēja sapratne.
Ķīnas prezidentam bija atsevišķa tikšanās ar Krievijas premjerministru Mihailu Mišustinu, bet ar Krievijas Drošības padomes sekretāru Nikolaju Patruševu viņš bija ticies jau agrāk Pekinā. Premjers Mišustins Putina nāves gadījumā juridiski pamatoti varētu kļūt par Krievijas prezidenta pienākumu izpildītāju. Analītiķi atzīmē, ka Ķīnas prezidents Sji pēc vizītes Maskavā guvis labāku ieskatu Krievijas varas hierarhijā un varbūtējām izmaiņām tajā, bet prezidents Putins palika ar neskaidrām izredzēm uz “dārgā drauga” palīdzību Ukrainas jautājumā. Maskavas vizītes noslēgumā Ķīnas prezidents Sji uzaicināja Krievijas prezidentu Putinu šogad apmeklēt Ķīnu, kur notiks “Jostas un ceļa starptautiskās sadarbības” trešais forums.
