Eksperti vērš uzmanību arī, ka nosacītie seniori, salīdzinot ar jauniešiem, tagadējā darba tirgū var būt pat labākā situācijā, jo viņiem atšķirībā no jaunajiem ir profesionāla darba pieredze. Vecākajiem ļaudīm jāuzlabo tikai digitālās prasmes.
Eksperti vērš uzmanību arī, ka nosacītie seniori, salīdzinot ar jauniešiem, tagadējā darba tirgū var būt pat labākā situācijā, jo viņiem atšķirībā no jaunajiem ir profesionāla darba pieredze. Vecākajiem ļaudīm jāuzlabo tikai digitālās prasmes.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Lielākā daļa nākotnes profesiju vēl neeksistē. Kur strādāsim nākotnē? 1

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TESTS. Noskaidro, kuras klases līmenī šobrīd ir tavas zināšanas! 12 jautājumi atbilstoši 12 klasēm – līdz kuram tiksi?
“Svētdienas” braucēji uz ceļiem veic neprognozējamas darbības – šoferis ar 26 gadu pieredzi dalās kaitinošākajās situācijās, ko novērojis satiksmē
“Rindas nebija ne pirms, ne pēc manis, tomēr steidzināšanu jutu visas 8 minūtes,” paciente sūdzas par ārstes nevērību
Lasīt citas ziņas

Lai cilvēks darbspējīgā vecumā spētu noturēties un orientēties nākotnes darba tirgū, viņam būs jāpiemīt vismaz divām pamata prasmēm: pirmkārt, jāpieņem, ka pārkvalifikācija būs nepārtraukta mūža garumā. Otrkārt, paralēli digitālajām jāattīsta arī radošās prasmes, lai spētu uztvert un lietot inovācijas.

Savukārt Latvijai kopumā jāorganizē atjaunota un uzlabota profesionālā izglītība – šādus novērojumus un vēlējumus vakar tiešsaistes konferencē “Nākotnes darbs Latvijā” izteica Eiropas Komisijas nodarbinātības un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielākā daļa nākotnes profesiju vēl neeksistē

Lielākā daļa nākotnes profesiju šobrīd nemaz neeksistē, bet 47% no pašreizējām profesijām līdz 2030. gadam tiks automatizētas.
Foto: Yakobchuk Viacheslav/SHUTTERSTOCK

EK komisārs nebija vienīgais augstais viesis un lektors, kurš vakar uzstājās starptautiskā komunikāciju un personālvadības konsultāciju uzņēmuma “ERDA” rīkotā vebinārā, kurā amatpersonas un speciālisti no visas pasaules diskutēja par globāla mēroga tendencēm, kas jau šodien ietekmē nodarbinātības nākotni.

Pasākumu atklāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, norādot, ka Latvijai jāizmanto pandēmijas laiks, lai paaugstinātu savu darbinieku kvalifikāciju, turpinot palielināt darba ražīgumu. Krīze, kas būtiski mainīja mūsu dzīvesveidu, īpaši skārusi mazāk apmaksāto profesiju pārstāvjus, un viņu dzīvē nenoteiktība valdīs vēl vairākus mēnešus.

Prezidents arī uzvēra, ka pieaugošā digitalizācija nekādā gadījumā nedrīkst radīt plaisu sabiedrībā un valdībai jābūt aktīvākai, par politisko prioritāti izvirzot arī ieguldījumus iedzīvotāju kvalifikācijas uzlabošanas programmās, kas papildinātu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas piedāvāto.

Pasaules ekonomikas foruma pētījums “The Future of Jobs 2020” liecina, ka lielākā daļa nākotnes profesiju šobrīd nemaz neeksistē, bet liela daļa no šī brīža profesijām tiks automatizētas (47% līdz 2030. gadam). Aptuveni pusei darbinieku būs nepieciešams pārkvalificēties jau līdz 2025. gadam.

Reklāma
Reklāma

Klasteri, platformu ekonomika un nestandarta darbi

Kuras tad būs pieprasītākās prasmes, un kā tās apgūt? Izrādās, ka arī visvairāk daudzinātās digitālās prasmes nemaz nav tik viegli noformulēt, jo ar tām nebūtu jāsaprot tikai programmēšana vai saziņa, piemēram, ar valsts pārvaldi.

Pasaules ekonomikas foruma eksperte konferencē prognozēja, ka jau pēc nepilniem pieciem gadiem pasaules mērogā cilvēki rutīnas darbus vismaz 50% gadījumu dalīs ar mašīnām. Lai arī šāda tendence esot neizbēgama, kopējā statistika tomēr rādot, ka “neto” cilvēku darba vietas tomēr pieaugot. Kur? Lielo datu apstrādāšanā, globālajos klasteros, platformu ekonomikā (piemēram, arī Latvijā pazīstamā pārvadājumu un piegāžu platforma “Bolt”), kā arī dažādos ne­standarta darbos.

Līdzīgu viedokli pauda arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD (apvieno 36 visvairāk attīstītās pasaules valstis, tajā skaitā arī 23 ES dalībvalstis, Latviju ieskaitot) eksperti: automatizācija un robotizācija ar katru gadu pieaug, taču palielinās arī cilvēku nodarbinātība. OECD valstīs vidēji par 9,8%, Latvijā gan tikai par nepilniem 4%, kas tomēr esot Norvēģijas un Zviedrijas līmenī.

Uz kā rēķina? Eksperti to pamato samērā vienkārši: tehnoloģijas palielina darba ražīgumu, līdz ar to pieaug darba apmaksa, kas sniedz pieaugošu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, kas savukārt nodrošina jaunas darba vietas.

Kopumā lektorus un ekspertus vienojošais secinājums bija tāds, ka turpmākajā darba karjerā cilvēkiem būs jārēķinās ar nepārtrauktiem izaicinājumiem, kā arī lielāku personisko atbildību jeb autonomiju pieņemtajos lēmumos.

Jāinvestē arī cilvēkos pēc 45 gadu vecuma

Līdzīgu pasākumu par nākotnes darba izaicinājumiem pirms pusotra gada, 2019. gada oktobrī, rīkoja arī Latvijas Banka. Tolaik vēl klātienes pasākuma formātā eksperti secināja, ka Latvijas darba tirgū lielākās riska grupas ir vīrieši no 45 līdz 64 gadiem un jaunieši.

Vīriešiem minētajā brieduma vecumā sākot izpausties veselības problēmas, kas spēka gados iemantotas neveselīga dzīvesveida dēļ (smēķēšana, dzeršana, fizisku aktivitāšu trūkums). Savukārt jaunieši vietējā darba tirgū pilnvērtīgi nespēj konkurēt darba pieredzes trūkuma dēļ. Vienlaikus tieši šīs riska grupas ir tuvākās rezerves uzņēmējiem, risinot darbaroku trūkuma problēmas savu biznesu noturēšanai un tālākai attīstīšanai.

Vai šajā ziņā kas būtu mainījies? Netieši uz šo jautājumu vakardienas pasākumā atbildēja ļoti labi sagatavotais un Latvijas situāciju zinošais EK komisārs Nikolā Šmits, uzsverot, ka visā Eiropas Savienībā un Latvijā jo īpaši demogrāfiskā stāvokļa dēļ šīm riska grupām jāpievērš īpaša uzmanība.

Nosacītie seniori, salīdzinot ar jauniešiem, tagadējā darba tirgū esot pat labākā situācijā, jo viņiem ir profesionāla darba pieredze – jāuzlabo tikai digitālās prasmes. Tādēļ jāmaina ES valdošā tendence, ka investēt cilvēku izglītībā pēc 45 gadiem vairs īsti neatmaksājas.

Vienlīdz skriešanai pakaļ strauji mainīgajai darba videi noderīgi būtu atcerēties arī konferencē runājušā Stenfordas universitātes (ASV) datorzinātnes profesora Džona Mičela atziņu: “Tehnoloģijas tomēr nav vienīgais, kas ietekmē pārmaiņas pasaulē!”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
TV24
Rīgas domes deputāts: Neviens vairs netic, ka Krievijā vara varētu mainīties vēlēšanu rezultātā
TESTS. Kādu pirmo iespaidu tu par sevi radi?
TV24
Kamēr deputāti jau gadiem sola stiprināt Latgales informatīvo telpu, pierobežā joprojām populāri Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanāli
TV24
Silenieks par Rietumu nespēju ātri piegādāt ieročus Ukrainai: “Muļļas, vienkārši muļļas!”