Eksperti vērš uzmanību arī, ka nosacītie seniori, salīdzinot ar jauniešiem, tagadējā darba tirgū var būt pat labākā situācijā, jo viņiem atšķirībā no jaunajiem ir profesionāla darba pieredze. Vecākajiem ļaudīm jāuzlabo tikai digitālās prasmes.
Eksperti vērš uzmanību arī, ka nosacītie seniori, salīdzinot ar jauniešiem, tagadējā darba tirgū var būt pat labākā situācijā, jo viņiem atšķirībā no jaunajiem ir profesionāla darba pieredze. Vecākajiem ļaudīm jāuzlabo tikai digitālās prasmes.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Lielākā daļa nākotnes profesiju vēl neeksistē. Kur strādāsim nākotnē? 1

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 137
FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
Izmeklē augstas policijas amatpersonas dalību medībās, kurās nošauts viens no medniekiem 43
Lasīt citas ziņas

 

Lai cilvēks darbspējīgā vecumā spētu noturēties un orientēties nākotnes darba tirgū, viņam būs jāpiemīt vismaz divām pamata prasmēm: pirmkārt, jāpieņem, ka pārkvalifikācija būs nepārtraukta mūža garumā. Otrkārt, paralēli digitālajām jāattīsta arī radošās prasmes, lai spētu uztvert un lietot inovācijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt Latvijai kopumā jāorganizē atjaunota un uzlabota profesionālā izglītība – šādus novērojumus un vēlējumus vakar tiešsaistes konferencē “Nākotnes darbs Latvijā” izteica Eiropas Komisijas nodarbinātības un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits.

 

Lielākā daļa nākotnes profesiju vēl neeksistē

Lielākā daļa nākotnes profesiju šobrīd nemaz neeksistē, bet 47% no pašreizējām profesijām līdz 2030. gadam tiks automatizētas.
Foto: Yakobchuk Viacheslav/SHUTTERSTOCK

EK komisārs nebija vienīgais augstais viesis un lektors, kurš vakar uzstājās starptautiskā komunikāciju un personālvadības konsultāciju uzņēmuma “ERDA” rīkotā vebinārā, kurā amatpersonas un speciālisti no visas pasaules diskutēja par globāla mēroga tendencēm, kas jau šodien ietekmē nodarbinātības nākotni.

Pasākumu atklāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, norādot, ka Latvijai jāizmanto pandēmijas laiks, lai paaugstinātu savu darbinieku kvalifikāciju, turpinot palielināt darba ražīgumu. Krīze, kas būtiski mainīja mūsu dzīvesveidu, īpaši skārusi mazāk apmaksāto profesiju pārstāvjus, un viņu dzīvē nenoteiktība valdīs vēl vairākus mēnešus.

Prezidents arī uzvēra, ka pieaugošā digitalizācija nekādā gadījumā nedrīkst radīt plaisu sabiedrībā un valdībai jābūt aktīvākai, par politisko prioritāti izvirzot arī ieguldījumus iedzīvotāju kvalifikācijas uzlabošanas programmās, kas papildinātu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas piedāvāto.

Pasaules ekonomikas foruma pētījums “The Future of Jobs 2020” liecina, ka lielākā daļa nākotnes profesiju šobrīd nemaz neeksistē, bet liela daļa no šī brīža profesijām tiks automatizētas (47% līdz 2030. gadam). Aptuveni pusei darbinieku būs nepieciešams pārkvalificēties jau līdz 2025. gadam.

 

Klasteri, platformu ekonomika un nestandarta darbi

Kuras tad būs pieprasītākās prasmes, un kā tās apgūt? Izrādās, ka arī visvairāk daudzinātās digitālās prasmes nemaz nav tik viegli noformulēt, jo ar tām nebūtu jāsaprot tikai programmēšana vai saziņa, piemēram, ar valsts pārvaldi.

Pasaules ekonomikas foruma eksperte konferencē prognozēja, ka jau pēc nepilniem pieciem gadiem pasaules mērogā cilvēki rutīnas darbus vismaz 50% gadījumu dalīs ar mašīnām. Lai arī šāda tendence esot neizbēgama, kopējā statistika tomēr rādot, ka “neto” cilvēku darba vietas tomēr pieaugot. Kur? Lielo datu apstrādāšanā, globālajos klasteros, platformu ekonomikā (piemēram, arī Latvijā pazīstamā pārvadājumu un piegāžu platforma “Bolt”), kā arī dažādos ne­standarta darbos.

Līdzīgu viedokli pauda arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD (apvieno 36 visvairāk attīstītās pasaules valstis, tajā skaitā arī 23 ES dalībvalstis, Latviju ieskaitot) eksperti: automatizācija un robotizācija ar katru gadu pieaug, taču palielinās arī cilvēku nodarbinātība. OECD valstīs vidēji par 9,8%, Latvijā gan tikai par nepilniem 4%, kas tomēr esot Norvēģijas un Zviedrijas līmenī.

Uz kā rēķina? Eksperti to pamato samērā vienkārši: tehnoloģijas palielina darba ražīgumu, līdz ar to pieaug darba apmaksa, kas sniedz pieaugošu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, kas savukārt nodrošina jaunas darba vietas.

Kopumā lektorus un ekspertus vienojošais secinājums bija tāds, ka turpmākajā darba karjerā cilvēkiem būs jārēķinās ar nepārtrauktiem izaicinājumiem, kā arī lielāku personisko atbildību jeb autonomiju pieņemtajos lēmumos.

 

Jāinvestē arī cilvēkos pēc 45 gadu vecuma

Līdzīgu pasākumu par nākotnes darba izaicinājumiem pirms pusotra gada, 2019. gada oktobrī, rīkoja arī Latvijas Banka. Tolaik vēl klātienes pasākuma formātā eksperti secināja, ka Latvijas darba tirgū lielākās riska grupas ir vīrieši no 45 līdz 64 gadiem un jaunieši.

Vīriešiem minētajā brieduma vecumā sākot izpausties veselības problēmas, kas spēka gados iemantotas neveselīga dzīvesveida dēļ (smēķēšana, dzeršana, fizisku aktivitāšu trūkums). Savukārt jaunieši vietējā darba tirgū pilnvērtīgi nespēj konkurēt darba pieredzes trūkuma dēļ. Vienlaikus tieši šīs riska grupas ir tuvākās rezerves uzņēmējiem, risinot darbaroku trūkuma problēmas savu biznesu noturēšanai un tālākai attīstīšanai.

Vai šajā ziņā kas būtu mainījies? Netieši uz šo jautājumu vakardienas pasākumā atbildēja ļoti labi sagatavotais un Latvijas situāciju zinošais EK komisārs Nikolā Šmits, uzsverot, ka visā Eiropas Savienībā un Latvijā jo īpaši demogrāfiskā stāvokļa dēļ šīm riska grupām jāpievērš īpaša uzmanība.

SAISTĪTIE RAKSTI

Nosacītie seniori, salīdzinot ar jauniešiem, tagadējā darba tirgū esot pat labākā situācijā, jo viņiem ir profesionāla darba pieredze – jāuzlabo tikai digitālās prasmes. Tādēļ jāmaina ES valdošā tendence, ka investēt cilvēku izglītībā pēc 45 gadiem vairs īsti neatmaksājas.

Vienlīdz skriešanai pakaļ strauji mainīgajai darba videi noderīgi būtu atcerēties arī konferencē runājušā Stenfordas universitātes (ASV) datorzinātnes profesora Džona Mičela atziņu: “Tehnoloģijas tomēr nav vienīgais, kas ietekmē pārmaiņas pasaulē!”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 137
FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
Izmeklē augstas policijas amatpersonas dalību medībās, kurās nošauts viens no medniekiem 43
“Tas tiešām nebūs labs.” Eksperts prognozē, kāds būs 2023. gads Latvijas ekonomikā
Kalvītis atklāj, līdz kuram brīdim “Latvijas gāze” ir nodrošinājusi dabasgāzes krājumus klientiem
Lasīt citas ziņas
“Tas tiešām nebūs labs.” Eksperts prognozē, kāds būs 2023. gads Latvijas ekonomikā
Izmeklē augstas policijas amatpersonas dalību medībās, kurās nošauts viens no medniekiem 43
Kalvītis atklāj, līdz kuram brīdim “Latvijas gāze” ir nodrošinājusi dabasgāzes krājumus klientiem
FOTO, VIDEO. Krievu propagandas mediji Lielvārdes Ziemassvētku eglītē saskata svastiku 72
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 30. novembrī
23:00
Rekords Vašingtonā
22:30
1922. gada 30. novembrī. Valsts prezidenta ambīcijas
22:00
VIDEO. “Gribu tā, kā man ir labāk un ērtāk”: izskatīgā juriste Ieva Brante apstiprina, ka vairs nav precēta sieviete
VIDEO. Pie daudzdzīvokļu namiem Rīgā savairojušās žurkas 8
Jautā skatītājs: Vai NATO nedod ieročus Ukrainai, lai tā ātri neuzvarētu Krieviju?
FOTO. Kā šodien izskatās pie mājas Bolderājā, kurai vakar, iespējams, iebruka griesti? 11
VIDEO. 24 kilometri dienā – dziedātāja Aminata atklāj, ka pa Rīgu viņa pārvietojas tikai kājām
Apinis: Par sportu valdības deklarācijā un valdības deklarāciju sportā 5
24 dienu pārsteigumi: kā iepriecināt bērnus un pašam izgatavot adventes kalendāru?
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu 20
Rīgas ostā plāno veidot lielāko saules enerģijas parku Latvijā
Reiniks Ziemsvētku tirdziņā saņēmis kādu aizkustinošu dāvanu: “Viņa šo košumu bija ielikusi Vārda dienas sveicienā” 1
FOTO. Svinīgi atklāta rekonstruētā Rīgas cirka arēna
Brante: Visi stāsta, ka viss ir dārgi, bet – kā brauca ar lieliem ratiem no veikala, tā brauc! 2
Znotiņš: Lai uzturētu ģimeni Rīgā, pieaugušajam būtu jāpelna ap 2000 eiro mēnesī “uz rokas”
VIDEO. Jauna latviešu sieviete veikusi eksperimentu, vai var izdzīvot ar 100 eiro mēnesī: “Es ļoti gribu ēst!” 137
Juriste: Kam tagad ir viegli? Nav tādas jomas, ja vien tas nav bēru kantoris
FOTO. Kā pasakā! Rīdzinieki pulcējas vienā no greznākajām Rīgas centra viesnīcām – īpašā ceremonijā iedegta Ziemassvētku egle
Latvijas IKP deviņos mēnešos pieaudzis par 2,4%
Vai īrniekam jāmaksā par starpnieka pakalpojumu?
Ekonomists: Dārgā elektrība Latvijā strādā kā sava veida nodoklis
Latvijas drošības apdraudējumu no Krievijas: par kādām aizdomīgām darbībām būtu jāziņo drošības dienestiem?
ASV var nepietikt jaudas atbalstīt Ukrainu – saasinās konflikts ap Taivānu ar Ķīnu
“Tagad Lukašenko palicis viens pret vienu ar Putinu.” Kas mainīsies pēc Baltkrievijas ārlietu ministra nāves? 64
Jautā skatītājs: Vai varētu konfiscēt automašīnas ar krievu numurzīmēm un sūtīt ukraiņiem?
Sārts: Norietošās Krievijas un augošās Ķīnas intereses sakrīt vairs tikai vienā punktā 39