Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Nākotnes žurnālisti būs multiprasmju supermeņi? Mediju ekspertes Andas Rožukalnes prognozes 0

Gribam to vai nē, arī karjeras veidošana, tāpat kā visas dzīves jomas, tehnoloģiju ietekmē jau nākamajās desmitgadēs mainīsies līdz nepazīšanai. Daudzas profesijas izzudīs, zināmās profesijas aizstās jaunas, bet daudzu ierasto darbu veikšanai būs jāapgūst jaunas prasmes.

Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
“Nu, nebūsim naivi. Es neesmu ar rožainām brillēm” Māris Kučinskis pārliecināts – Putina atbalstītāji Latvijā ir tūkstošos
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
Lasīt citas ziņas

Kādas būs nākotnes profesijas, kādas jaunās prasmes būs jāapgūst, lai konkurētu darba tirgū? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēja arī šī gada Karjeras nedēļa, ko sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām organizēja Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), portālu “La.lv” informēja VIAA.

Spilgts piemērs tam, kā jau tuvā nākotnē mainīsies profesiju pasaule, ir komunikācijas un mediju joma.
CITI ŠOBRĪD LASA

„Daļa no mediju profesionāļiem nākotnē pārvērtīsies par tādiem kā multiprasmju supermeniem, jo viņiem vienlaikus būs jāizprot satura radītie izaicinājumi, jāprot veidot saistošu stāstu un jāspēj izprast un pielietot jaunākās tehnoloģiskās iespējas,” nākotnes profesijas aprises mediju jomā iezīmē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne.

Kā stāsta Rožukalne, nākotnē dinamiskā un mainīgā mediju nozare kļūs vēl vairāk tehnoloģiski piesātināta.

Profesionāļiem, kas tajā strādā, nepietiks tikai ar prasmēm labi rakstīt, runāt vai analizēt. Lai gan šīs prasmes joprojām būs ļoti svarīgas, nāksies apgūt algoritmisko domāšanu un to pielāgot ikdienas funkcijām. Turklāt jārēķinās, ka sarežģīto mediju vidi ietekmēs daudz vairāk regulācijas iniciatīvu, nāksies pielietot jaunus likumus un ētikas principus, kā darboties plašajā komunikācijas vidē.

Rožukalne pauž uzskatu, ka mediju vides profesionāļi jau tuvā nākotnē sadalīsies divās lielās grupās.

Veidosies dažādu prasmju profesionāļu komandas, kur vienā komandā strādās satura radītāji, datu analītiķi un šī satura prezentētāji dažādās multimediālās formās – video grafikā, foto, video un citos materiālos.

Komunikācijas jomai profesionalizējoties, otra grupa būs žurnālisti, kas izspiedīs no mūsu uzmanības loka tā sauktos influencerus jeb sabiedrības viedokļa ietekmētājus. Šī grupa būs daudz augstāka līmeņa eksperti, kas padziļinātu saturu, pateicoties savām unikālajām idejām, radošumam un profesionalitātei.

Ierindas influenceri ilgtermiņā to nespēs piedāvāt, ja vien nemācīsies un neuzlabos savas prasmes.

„Žurnālista profesija arī nākotnē būs ļoti pieprasīta. To apliecina arī tas, cik aktīvi risinās cīņas pret žurnālistiem – pret drosmīgiem foto žurnālistiem, video operatoriem. Pateicoties tehnoloģijām, nākotnē žurnālistiem būs jaunas, plašākas iespējas sniegt savu informāciju un aizsargāt sevi gan no uzbrukumiem globālajā tīmeklī, gan reālās vides uzbrukumiem vai reputācijas zaudējuma,” stāsta Rožukalne.

Būtiska loma komunikācijas un mediju pasaulē nākotnē būs datu analīzei, kas caurvīs visas mediju satura veidošanas jomas, jo galvenais attīstības virziens šajā profesijā būs saistīts ar pētniecisko un analītisko žurnālistiku.

„Dati būs jāizprot un ar tiem būs jāmāk strādāt, jāprot tos pasniegt visiem mediju profesionāļiem. Dati palīdzēs attīstīties galvenajam mediju satura attīstības virzītājspēkam, kas nākotnē būs pētnieciskā un analītiskā žurnālistika. Parasti fakti, garām skrienoša informācija mediju profesionāļus vairs īpaši neinteresēs, jo viņu uzdevums būs analizēt, ielikt kontekstā, interpretēt, padziļināt pieejamo informāciju. Tas nozīmē, ka būs jāapgūst prasme strādāt gan ar daudz lielāka apjoma informāciju, gan jāapgūst padziļinātas zināšanas specifiskās jomās,” uzsver Rožukalne.

Tā kā žurnālistu darbā arvien lielāka nozīme būs analītiskajai daļai, nāksies pielāgot profesionālo praksi divos virzienos.

Pirmkārt, žurnālistiem būs nepieciešamas padziļinātas zināšanas ne tikai par savu profesiju, bet tās būs jāattīsta arī, papildus apgūstot konkrētas jomas, piemēram, klimata pārmaiņu problēmas, medicīnas un sabiedrības veselības apakšnozares, sabiedrības attīstību ietekmējošas nozares, tādas kā pilsētu antropoloģija, izglītības zinātne.

Analītiskam darbam ar datu apstrādes tehnoloģiju pārzināšanu nepietiks. Lai to varētu prasmīgi lietot, atklāt likumsakarības, prognozēt tendences un tās komunicēt, nāksies pamatīgāk apgūt loģiku, argumentāciju, filozofiju, jo domāšana, tostarp kritiskā domāšana, kritiskā lasīšana veidos lielu daļu žurnālistu darba.

Tas nepieciešams, jo žurnālistika attīstās konstruktīvu pieeju piedāvāšanas virzienā.

Sabiedrība ir ieinteresēta risinājumos, racionālu priekšlikumu piedāvājumā, kas tiek pasniegti ar izpratni, iedziļināšanos, vienlaikus neaizmirstot sirsnīgumu, cilvēcību, iecietību pret vājākiem un tiem, kam ir mazāk resursu.

„Trūkumu uzrādīšana un amatpersonu asa kritika lai paliek politiķu diskusijām vai sociālo mediju emocionāliem vēstījumiem. Žurnālisti jau tagad un nākotnē vēl vairāk pierādīs, ka spēj sadarboties ar profesionāļiem un piedāvāt risinājumus sistēmiskām pārmaiņām dažādās jomās,” norāda Rožukalne.

SAISTĪTIE RAKSTI
Nākotnes žurnālistam būs jāsaprot, kā veidot ziņu dažādos formātos – gan rakstot, gan fotogrāfiju sērijā, gan virtuālās realitātes nesējos.

„Radot un izplatot jauno saturu, nākotnē ļoti svarīgi būs panākt jaunus žurnālistikas profesionālās ētikas pamatprincipus. Mediji arī nākotnē sabiedrībā pārstāvēs to lomu, ko neviens cits nespēs realizēt un tāpēc jaunās prasmes, to pareizs, ētisks pielietojums kļūs arvien būtiskāks,” atzina Rožukalne.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
“Nu, nebūsim naivi. Es neesmu ar rožainām brillēm” Māris Kučinskis pārliecināts – Putina atbalstītāji Latvijā ir tūkstošos
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
Lasīt citas ziņas
“Nu, nebūsim naivi. Es neesmu ar rožainām brillēm” Māris Kučinskis pārliecināts – Putina atbalstītāji Latvijā ir tūkstošos
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
Pieci grādi dievkalpojuma laikā, segas, silti mēteļi – baznīcas nespēj samaksāt rēķinus par siltumu
FOTO, VIDEO. “Muzikālajā bankā” pārliecinoši uzvar grupa “Citi zēni”. Kuras dziesmas ierindojās otrajā un trešajā vietā?
“Tālsa Mōgõn” – Talsu novadā tiks izvietotas ceļazīmes lībiešu valodā 1
13:46
Dīvaina īpatnība, kas nav nejaušība… Kāpēc senajām statujām nav degunu?
13:33
Noskaidrots Eiropas Gada auto titula ieguvējs. Šī marka triumfē pirmo reizi 70 gadu vēsturē
13:33
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija izšāvusi S-300 raķetes uz dzīvojamo namu rajonu Ukrainā – trīs cilvēki miruši, ievainoti 17
“Krievi grib sportot ar treneri, kurš runā viņu valodā” muzikants Sandis Kiops pametis Latviju un Spānijā sācis fitnesa trenera karjeru
“Tālsa Mōgõn” – Talsu novadā tiks izvietotas ceļazīmes lībiešu valodā 1
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Veterinārārsts Dāvids Kleimanis: “Savā praksē neesmu redzējis nevienu labu piemēru, kad pie ķēdes turētam sunim nebūtu bijis problēmu”
Noskaidrots Eiropas Gada auto titula ieguvējs. Šī marka triumfē pirmo reizi 70 gadu vēsturē
Dīvaina īpatnība, kas nav nejaušība… Kāpēc senajām statujām nav degunu?
FOTO. Keita Midltone žilbina klātesošos ar savu izskatu: ar to arī “atbild” uz Meganas Mārklas repliku
Uzmanīgi ar mutes skalojamajiem līdzekļiem! Ārsti brīdina – var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās
Kas būs nākamais Eiropas centrs? “Beidzies Francijas un Vācijas motora laiks” 60
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
4 iemesli, kāpēc vajadzētu kaļķot koku stumbrus: to vislabāk darīt, kad gaisa temperatūra ir ap 0 grādu
Par Čehijas prezidentu kļuvis bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pavels 15
VUGD plūdu laikā lūdza nebraukt uz Jēkabpili ekskursijā. Vai sabiedrība klausījās un izprata situāciju? 10
VIDEO. Grūtniece Purvciemā izraisa smagu autoavāriju – taranē skolnieku mikroautobusu un pati nokļūst slimnīcā 7
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns?
Uzmini nu! Sastopama gan Āfrikā, gan Latvijā, dzied naktīs. Uzskatāma par ukraiņu iemīļotu simbolu
Sinoptiķu prognozes svētdienai – ne pārāk iepriecinošas
VIDEO. Ziemeļkoreja, Irāna vai Kuba? Propagandas TV raidījumā eksperti prāto – kuras valsts modelis Krievijai tagad būtu vispiemērotākais? 57
Brīnumainā izglābšanās Krievijā: 66 gadus vecs pensionārs apmaldījies un četras dienas mīnuss 40 grādos ar slēpēm klīdis pa apkārtni 11
Pēc neveiksmes vēlēšanās partija “Saskaņa” cer uz “reanimēšanos” ar Nilu Ušakovu vadībā
“Saskaņas” politiķis Jānis Urbanovičs atzīst – partija vēlēšanās zaudēja, jo viņš atļāvās “agresoru nosaukt par agresoru” 50