Monika Zīle: Gribējās izslēgt TV, kad lielais vīrs, neveikli ķiķinādams, meloja kā pīpēšanā pieķerts pirmklasnieks 49
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ir ļoti viegli būt godīgam politiķim – gandrīz nekādas konkurences.” Čārlzs Edgars Makenzijs
Valsts svētki aizvadīti. Dzīve atkal ikdienas režīmā. Arī Saeimai, kur savu mandātu pēc atkāpšanās no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītāja amata atjaunojis Juris Pūce (“Attīstībai/Par”), izmantojot tiesības šādi rīkoties. Uz televīzijas žurnālistes jautājumu, vai parlamentāriešiem nebūs problēmu sastrādāties ar bijušo ministru, Nacionālās apvienības (NA) vadītājs Raivis Dzintars neatbildēja tieši, toties skaudri ietilpīgi.
Proti, 13. Saeimā Juris Pūce nebūt nav ar melnāko zīmi iekrāsotais grēkāzis, no kura kolēģiem tagad vajadzētu novērsties.
Jā, precīzi. Cits jautājums, vai izpildvaras gaitenī nesmukumu pieļāvušais tagad likumdevēju pulkā kalpos sabiedrības interesēm un kā viņa piederība deputātiem veicinās uzticību tautas kalpiem.
Tiesa, “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts mēģina ierindot Juri Pūci starp svētajiem mocekļiem. Tak ir jau cilvēks izpēris pats sevi: atsacījies no diviem politiskajiem tituliem un publiski nožēlojis ministra postenī pieļauto kļūdu, ko vēl jūs no viņa gribat?
Visiem Pavļuta kunga nesenajiem paudumiem zemtekstā cauri laužas īgnums par nepelnītu politiskā domubiedra vajāšanu. Ja, teiksim, iztirgojis kaimiņiem gabalu Zilupes novada, tad būtu iemesls. Bet sacelt milzīgu troksni štrunta stāvvietas caurlaides dēļ, kad valsti spīdzina Covid-19 un jāpieņem budžets nākamajam gadam, – uz to, lūk, vajadzētu koncentrēties masu saziņas līdzekļiem.
Bet droši vien tāpēc, ka valstij šobrīd ļoti daudz nopietnu problēmu, J. Pūces centieni izlocīties no atbildības par mēģinājumu iegūt bezmaksas caurlaidi “Rīgas satiksmes” autostāvvietās satriec ar nožēlojamu sīkmanību.
Gribējās izslēgt televizoru, kad šis lielais vīrs ekrānā, neveikli ķiķinādams, meloja kā pīpēšanā pieķerts pirmklasnieks – apmēram tā sociālajos tīklos izsakās vairākums notikušā komentētāju. Emocijām pievienojot bažas, ka mūsu politiķi turpina degradēties. Diemžēl. Fakti to apstiprina.
2016. gadā veselības ministrs Guntis Belēvičs arī ilgi negribēja atzīties, ka Latvijas Onkoloģijas centrā saņēmis medicīnisku pakalpojumu. Cenas ziņā vairākas reizes sīkāku nekā J. Pūcem liktenīgā caurlaide, bet izmantojis dienesta stāvokli, apiedams ierasto kārtību. Ticis pieķerts, G. Belēvičs atstāja amatu, nolika Saeimas deputāta mandātu, būtībā aizgāja no politikas, un ministra pienākumiem toreiz deleģējusī ZZS nemēģināja šūt viņa rīcības attaisnojuma deķi tik rupjiem dūrieniem, kā dara patlaban “aparisti”.
Bet kāpēc lai viņi kautrētos, ja Valsts prezidents Egils Levits arī neuzskata, ka būtu noticis kas plaši politiskajā vidē diskutējams?
Gluži otrādi. Amatu atstājušā ministra caurlaides skandāla atbalsis par Jura Pūces politiskā grupējuma, iespējams, nelikumīgajiem sponsorējumiem tikai apstiprinot, cik nepieciešams partijām finansējums no valsts budžeta un cik pareizs bijis lēmums naudu piešķirt, – valsts pirmās personas viedoklis nudien ir mulsinošs.
Taču varbūt likumsakarīgs, ņemot vērā Saeimas nupat pielemto algas paaugstinājumu E. Levitam. Viss daudz labāk saprotams, ja iztēlojas Valsts prezidentu un politiķus kā divas draudzīgas kompānijas krodziņa gaisotnē, kur sasniegts savulaik pazīstamais savstarpējās uzcienāšanas “ot našego stola – vašemu stolu”* līmenis.
Lai nu būtu, ja nepastāvējusi viena atšķirība: lustūzī kungi draugiem uzsauc par savu naudu, bet apdāvināšanās mūsu politiskajā līksmotavā – no budžeta maka.
Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde 2006. gadā demisionēja pēc sava dzīvokļa privatizēšanas. Jo, pret likumu negrēkojot, pieļāvusi atkāpi no savas partijas programmas, kur privatizāciju neatbalsta.
Pret līdzīgiem ciņiem paklūpot, turpināt politisko karjeru ziemeļvalstīs gandrīz neiespējami. J
au tikai izskanējušas un grūti pierādāmas aizdomas ir pamats demisijai, jo tomēr grēkots pret ētiku. Ja nu mēs saņemtu dūšu pavaicāt, ko par politiķa ētiku domā 13. Saeimas deputāti Mārtiņš Bondars (“AP”), Juris Jurašs (JKP), Atis Zakatistovs (“KPV LV”), Artuss Kaimiņš… Tagad šajā ansamblī droši skan arī Jura Pūces balss.
*no mūsu galda – jūsu galdam (krievu val.)
