Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Tumsonība vai piesardzība? Steigā pieņem grozījumus par attālinātajām mācībām arī pēc pandēmijas 57

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Attālinātās mācības varēs notikt arī pēc pandēmijas, paredz pagājušajā nedēļā Saeimā lemtais. Attiecīgi grozījumi Izglītības likumā tika pieņemti steigā, neraugoties uz vecāku organizāciju un opozīcijas deputātu iebildumiem.

LE
LETA
Ziņas
Jauni noteikumi, kas katram būs jāizdara pirms manikīra un friziera apmeklējuma 11
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 82
2 dienas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 59
1 diena
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzskata, ka attālinātās mācības palīdz skolēniem iemācīties pašiem vadīt mācības, plānot laiku utt.

Kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, iespējams, viens no iemesliem, kāpēc augstskolās atbirst tik daudz studentu, esot tas, ka viņi skolā nav iemācījušies paši mācīties. Attālinātās mācības varot palīdzēt novērst šo problēmu.

Turklāt pavasarī veiktā skolēnu un vecāku aptauja par attālinātajām mācībām esot parādījusi, ka lielākā daļa tās uztver pozitīvi.

IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš Saeimas plenārsēdē norādīja, ka Igaunijā un Somijā attālinātās mācības jau agrāk iekļautas izglītības sistēmā. Attālināto mācību pretiniekus R. Znotiņš salīdzināja ar tumsoņām, kas savulaik iebilduši pret automašīnu vai elektrības ieviešanu, kā arī uzsvēra, ka valsts jau piešķīrusi līdzekļus kopumā vairāk nekā 10 000 eiro viedierīču iegādei skolēniem vai skolām.

 

Mājās grūti mācīties

Savukārt no grozījumu pretinieku puses gan Saeimas komisijā, gan arī plenārsēdē tika norādīts, ka attālinātās mācības ir liels slogs uz vecāku pleciem.

Piemēram, deputāte Jūlija Stepaņenko teica, ka ministrija nevar balstīties uz pavasarī veikto aptauju, kurā vecāki attālinātās mācības novērtēja salīdzinoši pozitīvi. Vecāki tā, visticamāk, novērtējuši skolotāju pandēmijas laikā veikto darbu, nevis devuši savu piekrišanu attālinātām mācībām uz mūžīgiem laikiem.

Diskusijās vairākkārt izskanēja, ka attālinātās mācībās nav iespējams izkontrolēt, cik ļoti bērni pievēršas mācībām. Pat ja visiem tiešsaistes stundā ieslēgtas kameras, skolotāji nevar redzēt, vai bērns stundas laikā neglauda kaķi, “nesēž” sociālajos tīklos vai nespēlē kādu spēlīti. V

ecāku pārstāvji atzina, ka bērniem mājās grūti koncentrēties mācībām, jo sevišķi tad, ja ģimenē ir, piemēram, mazāki brāļi un māsas, kas turpat blakus trokšņo.

Tāpat, ja klātienes stundās pedagogs dažkārt jau no skolēna ķermeņa valodas var nolasīt, vai mācību viela saprasta vai ne, attālināti to nav iespējams izdarīt. Taču ne visi bērni gatavi skaļi atzīt, ka kaut ko nesaprot.

Deputāts Edgars Kucins atgādināja, ka jau šī mācību gada sākumā skolotāji atzinuši, ka skolēnu zināšanu līmenis pazeminājies jau pēc pirmajiem trijiem attālināto mācību mēnešiem.

Biedrības “Vecāku alianse” pārstāve Agnese Geduševa vēlāk secināja, ka deputāti, kuri balsoja par strīdīgajām izmaiņām likumā, nav ieklausījušies vecāku un arī citu izglītības speciālistu viedoklī.

 

Pietrūka diskusiju

Likuma grozījumu pretinieki norādīja: par to, kā attālinātās mācības iespējams iekļaut normālā mācību procesā, var runāt, taču nepieciešama plaša diskusija, kas nevar notikt steigā. Tāpat, pirms ieviest izglītības sistēmā šādas izmaiņas, būtu nepieciešams noskaidrot, kāds atbalsts vajadzīgs skolotājiem, skolām, skolēniem un vecākiem (jo sevišķi tiem, kuru ģimenē aug vairāki skolēni), lai veiksmīgi ieviestu šāda veida mācības.

Būtu jānodrošina attālinātajām mācībām nepieciešamās tehnoloģijas. Tāpēc tika rosināts, ka šobrīd Saeima varētu akceptēt attālinātās mācības tikai kā pagaidu risinājumu. To ieteica arī Saeimas Juridiskais birojs. Taču ne šis ierosinājums, ne citi līdzīgi opozīcijas priekšlikumi neguva Saeimas atbalstu.

R. Znotiņš nepiekrita, ka attālinātās mācības nebūtu pietiekami izdiskutētas. Esot runāts ar skolu direktoriem un arī komisijā jau kopš vasaras beigām.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur tika apspriestas izmaiņas Izglītības likumā, viņš arī vairākkārt pārmeta komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam, ka viņš ļauj diskutēt, jo viss jau esot izrunāts. Nonāca pat tik tālu, ka A. Ašeradens teica: ja nepatīk, kā viņš vada sēdi, lai rosinot komisijas vadītāja nomaiņu, uz ko R. Znotiņš atcirta, ka tā būtu laba ideja.

Te gan jāpiebilst, ka vecāku organizācijas iepriekš nekādās apspriedēs par attālinātajām mācībām nebija aicinātas piedalīties.

 

Valdība reglamentēs sīkāk

Nolemts gan arī, ka valdībai līdz nākamā gada janvāra beigām vēl būs jāizstrādā noteikumi, kas reglamentēs, kā tieši var notikt attālinātās mācības. Deputāts Raivis Dzintars uzskata: šie noteikumi pasargāšot no nesaprātīgas rīcības, proti, no tā, ka kādā skolā arī pēc pandēmijas izlemtu, ka, piemēram, pat 80% mācību laika skolēniem jāizglītojas attālināti. “Ja runa būtu par pilnīgu atteikšanos no klātienes mācībām, es pirmais būtu pret,” apgalvoja R. Dzintars.

 

Kurš pirks tehnoloģijas?

No opozīcijas deputātiem izskanēja arī aizdomas, ka tādā steigā par patstāvīgām attālinātām mācībām tiek lemts kādu merkantilu interešu dēļ, piemēram, lai steigšus varētu izsludināt kārtējo tehnoloģiju iepirkumu.

Tieši par to, kurš pirks digitālos mācību līdzekļus, kas, modernizējot mācības, aizvien vairāk būs nepieciešami, izcēlās nākamais strīds. Ministrija rosināja likumā iekļaut normu, ka pašvaldības turpmāk finansēs ne tikai drukāto, bet arī digitālo mācību līdzekļu, kā arī dažādu citu mācībām nepieciešamo tehnoloģiju iegādi vai abonēšanu. Saeimas atbildīgajā komisijā šī norma tika mīkstināta, nosakot, ka pašvaldības varēs finansēt mācībām nepieciešamo tehnoloģiju iegādi, tātad tas tām nebūs jādara obligāti.

Tas gan netraucēja opozīcijai Saeimas debatēs runāt tā, it kā pašvaldībām būtu uzlikts ­jauns obligāts pienākums.

Taču tika norādīts arī uz to, ka mīkstinātā norma ir neskaidra: jo, ja skolai būs vajadzīgas tehnoloģijas, bet valsts tās nepirks un arī pašvaldības varēs tās neiegādāties, vai vajadzīgais būs jāpērk vecākiem? R. Znotiņš uz to tieši neatbildēja, bet norādīja, ka valsts jau atvēlējusi papildus vairākus miljonus tehnoloģiju iepirkumam.

Kā zināms, valsts arī ik gadu piešķir noteiktu naudas summu mācību līdzekļu iegādei – nākamgad tas būs vidēji 21 eiro uz skolēnu. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure gan norādīja, ka ar šo summu pietiek kādas mācību grāmatas iegādei, bet datoriem noteikti ne.

 

“Vecākus nostāda fakta priekšā!”

Inga Akmentiņa–Smildziņa, vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja: “Mūsu organizācija uzskata, ka dažādas mācību formas nākotnē ir sagaidāmas arvien biežāk, jo īpaši, ja runa ir par vecāko klašu skolēniem.

Saistītie raksti
Tomēr šajā laikā, kad vecākiem Covid–19 ierobežošanas pasākumu dēļ ikdiena ir jau tā apgrūtināta un nes līdzi dažnedažādas bailes, būtu bijis korekti, ja par šādām plānotajām izmaiņām izglītības likumā būtu stāstīts un skaidrots savlaicīgi.

Tagad iznāk, ka vecāki tiek nostādīti fakta priekšā – turklāt šis fakts tā arī netiek lādzīgi paskaidrots. Uz kurām klasēm šī norma attieksies? Vai nebūs tā, ka arī “miera laikos”, kad nebūs ierobežojumi Covid–19 dēļ, pēkšņi 4. klases skolēniem kāds sāks pasniegt matemātiku attālināti? Uz kuriem priekšmetiem norma attieksies? Cik procentuāli no visa mācību procesa drīkstēs būt attālinātās mācības? Vai vispār ir objektīvi izvērtēts, kā Latvijas skolēniem iepriekš ir veicies, mācoties attālināti? Jo ir taču zināms, ka nebūt ne visās ģimenēs ir nodrošināts normāls interneta pieslēgums un attālinātām mācībām piemēroti datori.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Jauni noteikumi, kas katram būs jāizdara pirms manikīra un friziera apmeklējuma 11
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 82
2 dienas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 59
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Muris ir tikai trešajā vietā. Noskaidroti populārākie kaķu vārdi Latvijā 3
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Kalviņš skaidro, kāpēc ar Covid -19 var saslimt vēlreiz 11
5 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Jostu savilkšanas” vietā stimuli. Svarīgākās nodokļu izmaiņas 2021. gadā
1 stunda
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Uz darbu kā kara lauku!” Par sūdzēšanos vadībai priekšniece darbiniekus iesūdz tiesā
52 minūtes
LA
LA.LV
Veselam
Kalviņš skaidro, kāpēc ar Covid -19 var saslimt vēlreiz 11
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Karaliene Elizabete II un princis Filips Ziemassvētkus aizvadīs vieni paši lielajā pilī: tā notiks pirmo reizi 71 gada laikā
50 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Valdības lēmums, ka skolniekiem turpmāk būs jāvalkā maskas, nopietni sadusmo Andri Kiviču: viņš piesola lielāku šovu nekā “Kivičs un Skulme” 1
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Mūziķis Ralfs Eilands negaidīti vaļsirdīgs par savu privāto dzīvi: man ir jauna draudzene! 3
5 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Kā baltos halātos tērptie ierēdņi Rīgā skaitīja Padomju Krievijas izmaksātos četrus miljonus zelta rubļu
1 stunda
ZD
Zane Dzene
Ziņas
Aktuālā kino izlase: vērtīgākie filmu piedāvājumi šobrīd
1 stunda
DA
Dr. Apinis
Veselam
Profesore: Pēc insulta zāles ir jālieto līdz mūža galam
2 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Muris ir tikai trešajā vietā. Noskaidroti populārākie kaķu vārdi Latvijā 3
5 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Dzīve vientulībā līdz 11. janvārim. No šodienas spēkā stājas vairāki ierobežojumi 13
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Indiešu paverdzināšanā vainotais uzņēmējs jau teju mēnesi atrodas apcietinājumā
56 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Savākti jau vairāk nekā 19 000 paraksti. Iniciatīva “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” iesniegta Saeimā 4
4 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Kokteilis
Žurnālists Armands Tripāns: “Cilvēki laukos dažkārt ir spēcīgāki garā un darbos, labāki un krietnāki savā cilvēciskumā…” 7
Intervija 4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijas pilsonībā par nopelniem valsts labā uzņem diriģentu Šišonu 1
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Pirmais pasaulē: Rīgā tiek būvēts ekskluzīvs izklaides kuģis – peldoša sala 1
1 stunda
ED
Eduards Dorofejevs
Ziņas
“Modernistu un mājsaimnieču draugs.” Eduarda Dorofejeva recenzija par izstādi “Madernieka stils”
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jauni noteikumi, kas katram būs jāizdara pirms manikīra un friziera apmeklējuma 11
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Viens trieciens pēc otra: princis Harijs zaudējis tuvu cilvēku 13
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Trīs meitu tētis, talantīgais sportists Mārtiņš Pļaviņš TV šovā paziņo: nedomājot mainītu zelta medaļu pret dēlu
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 59
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 68
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Skaistas, drosmīgas un neatvairāmas: kādas bija Džeimsa Bonda meitenes filmās no 1962. līdz 2021.gadam 1
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Sātīga, tumīga, aromātiska: meksikāņu zupa ar frikadelēm 1
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO: Lai iekļūtu iekšā, bija jāiesaista pretterorisma vienība “Omega”. Ko policija atklāja Rīgas centrā? 3
21 stundas
MP
Maija Pastare
Praktiski
Vai priekšnieks drīkst rakstīt “WhatsaApp” no agra rīta līdz vēlam vakaram: 5 jautājumi par attālināto darbu 6
1 diena