“Lukašenko dara visu iespējamo, lai saglabātu savu amatu.” Eksperts atklāj, kuri scenāriji viņu biedē visvairāk 0
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko nonācis sarežģītā situācijā. No vienas puses, viņš skaidri apzinās, ka Baltkrievijas iesaistīšana karā pret Ukrainu varētu izraisīt režīma sabrukumu, taču no otras puses, viņš ir spiests pakļauties Krievijas spiedienam un atbalstīt Vladimiru Putinu.
Par to 2025. gada forumā runāja bijušais Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Iļja Pavlenko, informē ārvalstu mediji.
Viņš uzsver, ka Lukašenko režīms grimst arvien dziļākā atkarībā no Maskavas, bet viņš pats baidās, ka jebkura militāra iesaistīšanās varētu kļūt par viņa beigu sākumu.
Baltkrievija zaudējusi militāro suverenitāti
Pēc Pavlenko teiktā, Baltkrievija vairs nepastāv kā neatkarīgs militārs spēks. Maskava gadiem ilgi veidojusi kontroli pār Baltkrievijas armiju un drošības dienestiem, aizbildinoties ar tā sauktās “Savienības valsts izveidi”. Kopīgās mācības, vienotu karaspēka grupu veidošana un Krievijas karavīru netraucēta pārvietošanās pa Baltkrievijas teritoriju apliecina, ka Minska vairs nepieņem patstāvīgus lēmumus aizsardzības jautājumos.
Ukrainas izlūkdienesti esot fiksējuši Krievijas karavīrus civilajā apģērbā, kuri izpētīja Baltkrievijas ceļus un infrastruktūru. Tiek uzskatīts, ka šīs darbības saistītas ar maršrutu sagatavošanu ātrākai karaspēka izvietošanai. Kremlis līdzīgas metodes izmantoja pirms Ukrainas Krimas okupācijas.
Pavlenko norāda, ka Baltkrievijas izlūkdienesti kļuvuši par Maskavas instrumentu, kas tiek izmantots kiberoperācijām un darbībām pret Ukrainu un Eiropas valstīm. “Tieši Krievija, nevis Minska, rada reālus draudus,” viņš piebilst.
Lukašenko cenšas izvairīties no kara, bet zaudē valsts neatkarību
Eksperts norāda, ka Lukašenko lielākās bailes ir Putina mēģinājumi iesaistīt Baltkrieviju tiešās militārās darbībās. Lai no tā izvairītos, Minskā tiek darīts viss iespējamais, lai demonstrētu savu “lietderību” Maskavai. Baltkrievija palīdz Krievijai ražot raķetes, elektroniku, šasijas un nodrošina degvielu, it īpaši pēc Ukrainas uzbrukumiem Krievijas militārajiem objektiem.
Vienlaikus Baltkrievijas ekonomika kļūst arvien atkarīgāka no importa, eksporta un Krievijas atbalsta. Eksperti lēš, ka valsts ekonomika jau ir zaudējusi aptuveni pusi no prognozētās izaugsmes 2026. gadā.
Neskatoties uz ciešajām saitēm starp Minsku un Maskavu, Ukraina apzināti izvairās no uzbrukumiem Baltkrievijas teritorijai. Tas tiek darīts, lai nedotu Putinam ieganstu piespiest Lukašenko mobilizēties un tieši iesaistīties karā.
Pavlenko uzsver, ka Lukašenko baidās no pieaugošas Krievijas militārās klātbūtnes Baltkrievijā. Sabiedrība varētu pierast pie militarizācijas, līdzīgi kā tas notika okupētajā Krimā, un tas diktatoram varētu izmaksāt varu.
“Lukašenko dara visu iespējamo, lai saglabātu savu amatu, pat ja tas notiek uz valsts neatkarības rēķina,” secina eksperts.
