“Meņģelsones vietā es ietu un diskutētu dienu un nakti un mieru neliktu. Mani maisā neiebāzīs!” intervija ar Līgu Kozlovsku 39
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Ar stetoskopu kaklā vēl Saeimas tribīnē nekāpj, taču asinsspiediena mērītājs Līgai Kozlovskai deputātes kabinetā nolikts pa rokai. Pēc tautas kalpu cīniņiem komisijās un sēdēs viņa kāpj auto un dodas uz Balviem, kur jau gaida gan ģimenes ārstes prakses kolēģi un pacienti, gan pašas saime. Kā izdodas noturēties zirgā, kad tik daudz pavadu jāsatur rokā?
Biežāk un skaļāk Līgas Kozlovskas vārds līdz šim izskanējis kā Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājai, aizstāvot veselības jomas intereses. Taču arī Saeimas darbā viņa nav iesācēja, jo nepilnus pāris gadus sabijusi deputātes amatā 12. Saeimas sastāvā. Jaunajā sasaukumā vada Sabiedrības veselības apakškomisiju un sparīgi iestājas, kā pati saka, par savu mīļo nozari – veselības aprūpi.
Jauno veselības nozares budžetu nosaucāt par katastrofālu. Vai Balvos jums nejautā – Līga, mēs taču par tevi balsojām, bet naudas medicīnai ir vēl mazāk?
Pacienti un visi pārējie, ar kuriem novadā tiekos, man saka, Līga, tu gan esi malacis, tu cīnies kā zvērs.
Bet rezultātu nav.
Teikšu par 99%, ka caur visām mūsu nevalstisko organizāciju un opozīcijas aktivitātēm veselības aprūpei naudu iedos!
Ministru prezidents saka ko citu – viņš aicina uz reformām, efektivitātes uzlabošanu un veselības ministres Līgas Meņģelsones aicinājumu šogad ietaupīto naudu piešķirt veselības aprūpei nosauca par īdēšanu.
Lai Kariņš pats beidz īdēt un iet projām!
Vai efektivitāti nevajag uzlabot?
Vai ir runa par efektivitātes uzlabošanu ārsta darbam vai veselības rādītājiem? To nevar panākt bez finansējuma! Un reformas veselības aprūpē Latvijā ir notikušas nepārtraukti. Jau no 90. gadiem esmu bijusi darba grupās pie visiem ministriem, tāpēc varu arī pateikt, kā viņiem ir gājis vai negājis, un tikai divi bija kaut ko nedaudz panākuši – tagad jau nelaiķis Gundars Bērziņš un Anda Čakša, kad viņa darbojās kopā ar zaļajiem koalīcijā ar zemniekiem (Zaļajā partijā un Zaļo un zemnieku savienībā. – I. P.) un politiskais atbalsts nozarei bija daudz lielāks.
Kad pati gandrīz divus gadus biju 12. Saeimā deputāte, strādājām plecu pie pleca arī ar arodbiedrībām un mediķiem un panācām mediķiem algu pielikumu par 20%. Tas noturējās tikai vienu gadu, pēc tam ar 13. Saeimu viss aizgāja uz leju. Tā ir politiskā griba un izšķiršanās par prioritātēm, kur veselības aprūpe ir arī nacionālās drošības jautājuma sastāvdaļa.
Grūti iedomāties, ka esošā koalīcija nesaprot, ka naudas veselības aprūpei ir nepietiekami, jo, rēķinot piešķirto veselības budžeta naudu iepretim iekšzemes kopproduktam, atpaliekam arī no kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem.
Viņi ļoti labi saprot, bet ir koalīcijas disciplīna, kas tiek diktēta no dažiem cilvēkiem valdībā, domāju, no premjera un arī finanšu ministra (Arvila Ašeradena. – I. P.), kuri iet roku rokā. Līdzīgi varu teikt par iepriekšējo finanšu ministru, tagad Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāju (Jāni Reiru. – I. P.), iespējams, ka viņš ir šajā komandā, kas ir pret veselības aprūpes finansējuma palielinājumu.
Veselības ministre, pagaidām ceru, izprot situāciju, bet viņai nav politiskā atbalsta. Ja tāds būtu, cīņa noritētu ar izpratni, ka veselības aprūpe ir prioritāte, kurai nepieciešams atbilstošs finansējums.
Ko jūs darītu Meņģelsones vietā?
Ietu un diskutētu dienu un nakti un mieru neliktu. Šajā jomā man ir zināšanas un kompetence, mani maisā ne-iebāzīs.
Kā politiķe esat kopā ar Zemnieku savienību, kuru neņem koalīcijā smagos noziegumos apsūdzētā un tagad arī pirmās instances tiesā notiesātā Aivara Lemberga dēļ. Vai viņa mestā ēna uz partiju jums nekad nav traucējusi? Pievienotos, kā, piemēram, Anda Čakša Kariņa partijai, varbūt kļūtu ministre un spētu ko jūtamu panākt arī veselības nozarē?
Mana nostāja ir tāda – ja esmu izvēlējusies partiju, tad arī savus domubiedrus, kuru man partijā ir ļoti daudz. Personīgi ar Lembergu savā dzīvē neesmu satikusies, tāpēc viņa ēna liekas diezgan virtuāla. Tiek jau arī uzturēts viņa ietekmes stāsts. Esmu par to, ka katram cilvēkam par savu noziegumu jāsaņem sods, bet, ja runājam par pelēko zonu, koruptīviem un krāpnieciskiem gadījumiem mūsu valstī, Lembergs no redzamajām personām ir vienīgais, pret kuru ir process. Visi pārējie, tai skaitā pašreizējie Latvijas miljonāri, tikuši cauri sveikā. Ticu, ka mums ir tiesiska valsts, kurai tiesiski jālemj. Ja tiesneši nespēj atrast argumentus, lai notiesātu cilvēku, gan jau tas tā mūžīgi nebūs…
Man nebūtu nekāda labā sajūta būt arī “Jaunajā Vienotībā”, kur ir Kariņš ar visu savu kompāniju, kas savā veidā izturas tik ļauni pret manu mīļoto nozari, kurai esmu visu savu dzīvi un sirdi atdevusi. Viņa dēļ gan varētu nomainīt partiju, ja zinātu, ka veselības aprūpei varētu dabūt atbalstu un izcīnīt prioritāti. Domāju, ka Zemnieku savienībā mēs izcīnīsim gan savu vietu koalīcijā, gan finansējumu veselībai, ko jau bijām panākuši 2018. gadā.
Nupat Saeima 2. lasījumā pieņēma būtiskus grozījumus tabakas izstrādājumu patēriņā, kas to aizliedz jauniešiem līdz 20 gadiem, kā arī neļauj laist tirgū elektroniskās smēķēšanas ierīces ar aromatizētājiem. Vai 3. lasījumā nebūs pārsteigumu, arī kas attiecas uz opozīcijas priekšlikumu aizliegt smēķēt Saeimas un Ministru kabineta ēkās?
Ar koalīciju šajā jautājumā mums bija diezgan vienots viedoklis. Varbūt par smēķēšanu Saeimā un Ministru kabinetā notiks precizējums, iespējams, iekļaujot šo normu Saeimas Kārtības rullī, kas arī ir spēcīgs regulējums.
Tabakas ierobežošanā saredzu savu lielu artavu. Nākamajā Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē vērtēsim citu valstu pieredzi par tabakas ierobežojumiem, kur to var iegādāties tikai specializētos veikalos. Labs piemērs ir Jaunzēlande, kas panākusi tādu sabiedrības izglītības un apziņas līmeni, ka tur smēķē tika 12% iedzīvotāju.
Vai ķersities klāt arī alkoholam?
Tieši šodien kāds no masu medijiem uzdeva jautājumu, kāpēc nevaram pieņemt likuma grozījumus stingrākai alkohola ierobežošanai, jo alkohols ir viens no lielākajiem riska faktoriem daudzām slimībām – vēzim, sirds un asinsvadu slimībām, arī psihiskajai un garīgajai veselībai. Mums ir lielākais darba nespējas lapu skaits, lielākais invalīdu skaits un liela daļa ir tieši alkohola lietotāji, tad kāpēc nevaram noteikt alkoholam lielākas cenas un akcīzes nodokli, agresīvāku reklāmas ierobežošanu un neļaut to iegādāties internetā?
Eiropas valstu lielākajā daļā alkohola lietošanas aizliegums noteikts līdz 21 gadam, domāju, ka mums jāpalielina vecuma cenzs līdz 24 gadiem, kad jaunieši beidz koledžu vai augstskolu. Jāsaīsina alkohola tirdzniecības laiks, es teiktu, līdz sešiem vakarā un jāaizliedz alkohola tirdzniecība īpašās vietās – degvielas uzpildes stacijās un avīžu kioskos.
Gaidāma liela cīņa ar ražotājiem un tirgotājiem.
Ar tabaku arī negāja viegli, bet mēs gājām uz priekšu kā kuģi!
Lai gan var atrast ticamu informāciju, tostarp arī tīmeklī par smēķēšanas un alkohola ietekmi uz veselību, sabiedrības izglītības jomā vēl daudz darāmā.
Pasaule attīstās, bet māte gugle tomēr ir ļoti liela miskaste, jo cilvēks izlasa tikai to, kas viņam patīk, piemēram, lai nomestu svaru, daudz vieglāk ir lietot uztura bagātinātāju. Ir vibratori un citi brīnumlīdzekļi, ar kuriem vari kļūt kā jauns, iztīrīt zarnas, izdzīt tārpus un ko tik vēl ne. Piesauc profesorus, kuri it kā aicina lietot līdzekļus, lai stabilizētu holesterīnu. Lasu, ka profesors Andrejs Ērglis iesaka jaunu sirds asinsvadu tīrīšanas līdzekli, taču, izrādās, tie ir meli, jo viņa vārds piesaukts bez viņa ziņas.
Nāk pacienti, kuri tādas reklāmas vai ziņas izlasījuši avīzē vai viņiem tās atsūtītas pa pastu, un tad jautā, vai to atbalstu. Sāp sirds, ka pensionārs par šādu līdzekli atdevis 50 eiro. Tomēr viņi manī ieklausās. Tā ir sabiedrības izglītība. Ja tā ir zema, tad ticam brīnumlīdzekļiem, ejam pie ekstrasensiem un brīnumārstiem.
Vai kā kovida laikā, kad vienu daļu nevarēja pārliecināt, ka jāvakcinējas.
Dānijā bez īpaša ģimenes ārsta mudinājuma pret kovidu vakcinējās 90% iedzīvotāju tāpēc, ka tas ir uz pierādījumiem balstīts pasākums, kas var pasargāt cilvēkus no nāves vai veselības traucējumiem. Pie mums pāri par septiņiem tūkstošiem cilvēku nomira tieši no kovida – tas nozīmē, ka visi Balvi!
Vai skolās nevajadzētu atjaunot veselības mācību?
Izglītības ministrija ir atsūtījusi ziņu, ka veselības mācību skolās neatbalstīs, dodot priekšroku integrētajai veselības mācībai. Zinu, ka reālajā dzīvē dabas-zinātņu, matemātikas, sporta u. c. skolotāji nekad regulāri nav runājuši par kaitīgajiem paradumiem – alkoholu, elektroniskajām cigaretēm, mazkustīgumu u. c. –, kas vēlāk ietekmē jauniešu dzīvi. Mums ir lielākais apaļo bērnu skaits – apmēram 25%, kur vainīgs mazkustīgums, pārtika un atkarības – sēž pie datora, skatās telefonu, spēlē spēlītes.
Par veselību jārunā profesionāli un kompetenti, nekautrējoties no sensitīviem jautājumiem – seksuālo audzināšanu, pretapaugļošanās līdzekļiem, abortiem, neplānotām grūtniecībām. Manā praksē jaunākā grūtniece bija 12 gadus veca – bērnam piedzima bērns. Latvijā kļūst arvien vairāk tā saukto veco pirmdzemdētāju, un atkal tā ir izglītība – jo paliec vecāks, jo olšūnas noveco un pastāv lielāki riski piedzimt slimākiem bērniem. Pie manis nāk arī 23 gadus veca sieviete, kurai ir seši bērni. Un atkal tā ir izglītība, lai grūtniecība būtu plānota, bērns – gribēts no abām pusēm un abi divi jūtas laimīgi.
Daļa jauno vecāku nevakcinē savus bērnus, ko nevar saukt par izglītotu cilvēku izvēli.
Arī tā ir sabiedrības izglītības daļa, cik svarīgi sapotēt savus bērnus pret smagajām infekcijām. Un atkal māte gugle audzina… Tāpēc Lauku ģimenes ārstu asociācija lūdza trešo palīgu, lai mums būtu lielāka komanda, un lielākajās praksēs varētu vairāk nodarboties ar profilaksi, uzaicināt uz skrīningiem, vakcinācijām. Tagad būs dabiskā izlase – kas atnāks vai neatnāks.
2021. gadā manā ģimenes praksē bija viens no augstākajiem zarnu vēža skrīninga aptveres rādītājiem, jo daudzi pacienti ir ļoti izglītoti. Tāpēc ir liela sāpe, ka esmu viņus savā līmenī atklājusi, operatīvi vajag spert nākamo soli, bet valsts nepietiekama finansējuma dēļ tas nav iespējams. Ja neseko operatīvas darbības, vēlāk ārstēšana pacientam kļūst smagāka, medicīnas sistēmai – dārgāka, un varam cilvēku zaudēt.
Nupat profesore Dace Zavadska cēla trauksmi par pneimokoku infekcijas izplatību – vakcīna pilnībā nepasargājot tāpēc, ka tiek iepirkta lētākā, nevis iedarbīgākā. Ir arī maza bērna nāves gadījums.
Eiropas attīstītajās valstīs pneimovakcīnu vakcinē par valsts līdzekļiem arī par 65 gadiem vecākiem cilvēkiem un hroniski smagiem pacientiem.
Mums jādzīvo ar 4,2% budžetu no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas turpmāk būs vēl mazāks – 3,7%. Ja teic, ka 1,6 miljardi eiro veselībai ir ļoti daudz, tad jāatgādina, ka pagājušajā gadā tie bija 2,2 miljardi. Kāda tur attīstība, efektivitāte un veselības rādītāju uzlabošana? Nākamos trīs gadus cilvēki daudz vairāk slimos un mirs.
Kā ģimenes ārstu praksēm piesaistīt jaunos mediķus, ja zināms, ka no esošajiem apmēram trešdaļa sasnieguši pensijas vecumu?
Nav cita varianta, tāpat kā Eiropas attīstītajās valstīs, kur burkāns ir lauku koeficients. Šā gada Veselības ministrijas budžeta projektā bija ierēķināti ap pieci miljoni, lai noteiktās teritorijās saistībā ar attālumu no Rīgas varētu nodrošināt jaunos speciālistus kā ģimenes ārstus. Nevajag būt skaudīgiem un nenovīdīgiem, Rīgā un Pierīgā mediķu pārklājums ir dubultīgs, bet uz laukiem nekad rinda nav stāvējusi.
Esat teikusi, ka jaunajiem mediķiem nevajag braukt mācīties uz Āfriku, ja to var izdarīt tepat, Latgalē. Vai ir tik traki?
Sliktāki sociāli ekonomiskie apstākļi nosaka to, ka cilvēki ir slimāki, bet ģimenes ārstam jāiet mācīties tur, kur grūtāki apstākļi, kur iedzīvotājiem sliktāka veselība, jo tur viņš daudz vairāk var iemācīties, protams, ar pieredzējušu mediķi blakus. Savu ģimenes ārstes prakses zelta komandu esmu pati izaudzinājusi – man ir divi ārsta palīgi, viena māsa, kuriem varu uzticēties kā sev, asins analīzes jau ņem labāk par mani, ko tagad droši deleģēju tāpēc, ka tagad vairāk jābūt arī šeit, Saeimā.
Savienojat ģimenes ārstes un deputātes darbu, turklāt esat arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) lasāt lekcijas un vadāt praktiskās nodarbības, un jūsu CV ierakstīti vēl arī citi pienākumi. Vai vienam cilvēkam nav par daudz?
Ārsta darbs man ļoti patīk, tāpēc no prakses aiziet nevaru. Nu kā lai atsakos no saviem pacientiem? RSU mācību gada viducī nevaru pamest, un arī tas ir sirdsdarbs, tāpat asociācija, kurai, ceru, ir pēctecis – tagadējais vietnieks Ainis Dzalbs, brīnišķīgs ģimenes ārsts.
Praksē strādāju uz pusslodzi, bet teikšu tā, ka neviens Latvijā nepieņem kā es – pirmdienās un piektdienās no astoņiem rītā līdz pieciem sešiem pēcpusdienā bez atelpas. Tāpat katru ceturtdienu, kad aizbraucu vēlu vakarā, pārskatu kartītes pacientiem, kas ir bijuši manas prombūtnes laikā, rakstu rekomendācijas, ko vajadzēja darīt savādāk, varbūt pacients jāizsauc vēlreiz.
Cik varat veltīt vienam cilvēkam, ja rinda tik gara?
Vienam veltu pusstundu, otru, kam ir tikai iesnas, novērtēju ātrāk, jo visus viņus zinu.
Vai visus 2600 pacientus?
Noteikti zinu ap 90 līdz 95%, ap 10% ir tā saucamie bloķētie ārzemnieki, kuri dzīvo ārpus Latvijas un vienu reizi gadā brauc pie manis uz kārtīgu profilaktisko apskati. Par to pašu Angliju viņi saka – nu, kāda tur aprūpe, bet pie jums, dakter, tiešām ir labi! Pašai man ir profesionāls gandarījums, ka varu tik daudz izdarīt.
Bet par savu veselību dažkārt aizmirstat –jums jau bija gadījums, ka no doktorāta ar ātrajiem aizveda uz slimnīcu. Un jūs neesat vienīgā.
Ir tādi kolēģi, kas nomiruši tieši praksē darba laikā.
Pati cenšos vienu vai divas reizes nedēļā peldēt – Balvos ir brīnišķīgs peldbaseins, uz kuru brīvdienās dodamies kopā arī ar mazbērniem. Ar viņiem šogad aizbraucām slēpot uz Gaiziņkalnu. Patīk sēņot – pavasarī eju lāčpurņos, bisītēs, kur galvenais ir process, kad ejam, meklējam, atrodam, un mazbērni tik priecīgi, ja paši uziet kādu sēni.
Kamēr turpat pa mežu brien lācis…
Ir mums arī lāči, bet es vienmēr eju skaļi un sasaucoties, gan jau viņš dzirdēs.
Vienīgi ar gulēšanu ir kā ir, nevaru aizmigt, pirms neesmu palasījusi detektīvu. Bērnība un jaunībā biju liela lasītāja, bet tagad, skatoties uz grāmatplauktu, domāju, ka par sāpēm vairs negribas lasīt. Jau praksē ir psiholoģiski smags darbs, kur cilvēkiem jāsniedz atbalsts un cerības, kas mani pilnībā izsmeļ, tāpēc izvēlos labā valodā iztulkotu asiņainu detektīvu ar labām beigām.
Veselību un sparu dodot arī laimes sajūta. Kad jūtaties tā pa īstam laimīga?
Laimes sajūta atnāk bieži, bet gana bieži izjūtu arī depresiju un nomāktību. Mammuks mācīja būt savā veidā perfekcionistei, kas mani grauž, jo visu nevar paspēt izdarīt perfekti, tāpēc esmu neapmierināta ar sevi un tādās reizēs saku vīram – ne es esmu skaista, ne – gudra un tik parasta. Tieši otrādi, viņš man saka – tu esi tik neparasta! Vīrs man ir īpašs un atbalsts visā. Šogad esam kopā jau 43 laulības gadus, un mana laimes sajūta nemaz nebūtu tāda, ja viņa nebūtu blakus gan labos, gan grūtos brīžos.
Ar bērniem ir tā: maziem bērniem – mazas problēmas, lieliem – lielākas. Ne vienmēr varu justies apmierināta, ka esmu devusi viņiem to, ko varēju, ja būtu veltījusi vairāk laika un biežāk būtu kopā. Mani tas satrauc. Tagad jāseko līdzi mazbērniem, jo ir tik daudz visādu atkarību, un tajā pašā laikā jūties tik piekusis, ka nav spēka ar viņiem papildus padarboties, lai gan zini, ka to vajag.
Laimes sajūtu rada arī harmonija starp fizisko, garīgo un seksuālo veselību. Ja tu tur jūties labi, esi laimīgs.
Kā stāstījāt kādā intervijā, ar vīru jums arī seksuālajā dzīvē valda saskaņa. Nez ko ģimene teica par tādu atklātības brīdi?
Bērni teica – mamma, tagad visi darbā runā, ka tev ar tēti ir labs sekss! Bet ko lai citu būtu teikusi, ja tā ir. Vīram dažreiz jautāju – Māri, zini, es brīnos, gadi iet uz priekšu, bet mums arī šinī jomā ir tik labi?
Kad savus pacientus izmeklēju uz ginekoloģiskā krēsla, jautāju arī par dzimumdzīvi, orgasmu, libido un, ziniet ko, gadiem nav nozīmes – ja cilvēkam ir labi, tad ir labi. Ar gadiem sekss var būt retāk, bet pats galvenais, ka sajūtas abiem ir labas. Vīrieši, kas nāk pie manis uz praksi, bieži vien palūdz, – dakterīt, izrakstiet tās seksa zāles! Dabiski, ka tās jāsaskaņo ar citām veselības lietām un jāpajautā, kas par problēmu. Kādreiz saruna sākas par citiem veselības traucējumiem, taču soli pa solim nonākam arī līdz tematam par dzimumdzīvi. Kā ārste varu viņiem pastāstīt, ka palīdz gan medikamenti, gan arī speciāli vingrojumi, ka jābūt priekšspēlei, nevis jānodara, tā teikt, čiki briki. Neatbalstu pornogrāfiju, bet erotiskie žurnāli iedvesmo. Kā viens seksologs teica, ir nepieciešamas seksuālās fantāzijas, kas palīdz iztēloties, kā un cik forši var būt. Ir bijis tā, ka jauniešiem noticis tas pats čiki briki un sieviete var nodzīvot visu mūžu, nezinot, kas ir orgasms un labsajūta. Tad ārstam jāpalīdz ar padomu.
Jums ir kupla ģimene – četri bērni un desmit mazbērnu. Vai tik lielai saimei uz svētkiem izdodas sabraukt kopā, un kā jūsmājās svin Lieldienas?
Divi bērni ar ģimenēm dzīvo Rīgā, divi – Balvos, taču ceru, ka Lieldienās visi sabrauks uz mūsu māju, kur sīpolu mizās krāsosim olas, šūposimies lielajās šūpolēs un, ja būs vaļā peldbaseins, aizbrauksim nopeldēties. Pa svētkiem arī pastrādājam, jo vienmēr kaut kas jāsapoš, kam citā reizē nav atlicis laika. Man būs jāpārskata savas puķes.
Pa Jāņiem pie mums ierodas kupls līgotāju pulks, jo vecākais dēls un mazdēls ir Jāņi, kad sabrauc arī viņu draugi Vasarās ar Jāni, kurš ir karatē kluba vadītājs, organizējam nometnes Balvu novada bērniem, kurās es mācu pirmo palīdzību.
Tomēr sestdienās un svētdienās arvien vairāk gribas no rītiem pagulēt, palaiskoties, mierīgi palasīt kādu detektīvu. Ar ģimeni kopā vairs nevaru atpūsties kā kādreiz, pietrūkst spēka.
Bet viņiem jūsu vajag un vīram – arī.
Ar vīru viss kārtībā – viņš mani ved uz Rīgu un atpakaļ, un tad jau pa ceļam trīs ar pusi stundās varam visu izdomāt un izrunāt. Puse laika aiziet telefona sarunās, pie viena nospraužu plānus visiem darbiem.
Līga Kozlovska
ģimenes ārste, 14. Saeimas deputāte
Dzimusi un mācījusies Balvos.
1982. gadā beigusi Rīgas Medicīnas institūtu, 1993. gadā ieguva ģimenes ārsta kvalifikāciju, no 2004. līdz 2007. gadam – doktorantūras studijas RSU.
Stažējusies Utrehtas Universitātē un Londonas Medicīnas skolā.
1992. gadā pirmā Latgalē uzsāka ģimenes ārstes praksi.
RSU lektore un studiju programmas vadītāja ģimenes medicīnā.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente.
2009. gadā ievēlēta Balvu novada domē no Tautas partijas.
2017. gadā uz nepilniem diviem gadiem kļuva par 12. Saeimas deputāti.
2022. gadā ievēlēta par 14. Saeimas deputāti no Zaļo un zemnieku savienības.
2015. gadā saņēma Pasaules ģimenes ārstu organizācijas apbalvojumu “Ģimenes ārste – varone”.
2022. gadā apbalvota ar Atzinības krustu.
Laulībā ar Māri Kozlovski, mamma četriem bērniem un vecāmamma desmit mazbērniem.
