Mazkvalificēto darbinieku skaits šobrīd Latvijā sasniedz 31% 3
Turpmāko gadu laikā mazkvalificēto darbinieku skaitu Latvijā plāno samazināt līdz 20%, nolemts
Nodarbinātības padomes sēdē, kurā trīs ministru formātā tiekas ekonomikas, labklājības un izglītības un zinātnes ministri.
Ministri vienojās, ka prioritāri ir nepieļaut mazkvalificēto darbinieku skaita pieaugumu, galvenokārt samazinot vidējās izglītības absolventu skaitu, kas neturpina mācības un nonāk darba tirgū bez konkrētas profesijas. Tāpat noteikts mērķis samazināt esošo mazkvalificēto darbinieku skaitu no 31% 2016.gadā līdz 20% 2020. gadā. Vienlaikus ministru padome apņēmās aktivizēt pieaugušo izglītības sistēmu, lai spētu nodrošināt darbiniekus perspektīvajām tautsaimniecības nozarēm.
Noteikti trīs galvenie uzdevumi pieaugušo izglītības sistēmas pilnveidošanai.
Pirmkārt, pieaugušo izglītības piedāvājums tiks veidots ciešā sadarbībā ar darba devējiem un nozaru ekspertiem, nodrošinot pēc iespējas precīzāku izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus vajadzībām, iestrādājot tajā efektīvākās darbaspēka prasmju uzlabošanas stratēģijas un nodrošinot elastīgu izglītības pielāgošanos nodarbinātības izmaiņām.
Otrkārt, iesaistoties visām trim ministrijām, tiks izstrādāta ilgtspējīgas un vispusīgas pieaugušo izglītības sistēmas tālākās attīstības politika, īpaši veicinot uzņēmumu iesaistīšanos savu darbinieku apmācībā un pieaugušo pašu interesi par savu prasmju pilnveidošanu.
Treškārt, tiks izstrādāti priekšlikumi, kā stimulēt plašāku un aktīvāku profesionālās un augstākās izglītības iestāžu iesaisti pieaugušo apmācībā.
Oktobrī plānota nākamā Nodarbinātības padomes sēde, kad iecerēts diskutēt par pasākumiem vidējās izglītības posmā, lai samazinātu jauniešu skaitu, kas neturpina mācības un nonāk darba tirgū bez konkrētas profesijas.
Ekonomikas ministrijas izstrādātās ikgadējās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes uzrāda darba tirgus disproporcijas un darbaspēka neatbilstību tautsaimniecības vajadzībām. Reālā situācijā darba tirgū un nākotnes prognozes liecina par nepietiekamu augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu un darbaspēka ar profesionālo izglītību trūkumu. Ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas un ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars.
