Medijs par diktatora plāniem: Putinam citas izvēles nav, un tā ir realitāte, kas mums jāpieņem 81
ASV politika attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā ilgstoši bija vērsta nevis uz to, lai Kijiva atgūtu teritorijas vai sakautu Maskavu, bet gan uz to, lai pārliecinātu Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, ka viņa uzbrukums galu galā tiks apturēts, vēsta ārvalstu prese.
Ziņojumā tiek norādīts, ka, ja būtu bijis iespējams Putinu pārliecināt, ka viņa sapņi par pilnīgu Ukrainas sagrābšanu nekad nepiepildīsies, tas būtu ļāvis atrast ceļu uz sarunām un potenciālu mieru. Teorētiski šāda stratēģija varētu darboties – iespējams, tā būtu izdevusies, ja Krievijas armija piedzīvotu lielus cilvēku zaudējumus vai valstī rastos nopietnas ekonomiskas problēmas.
Tomēr pēc gandrīz 12 gadiem kara Ukrainā un gandrīz 4 gadiem pilna mēroga iebrukuma kļuva acīmredzams, ka Putins nekad nenonāks pie šāda secinājuma. Neskatoties uz visu Rietumu sniegto atbalstu Ukrainai, Putins joprojām turpina īstenot savu galveno mērķi – Kijivas un Maskavas “apvienošanu” un Ukrainas suverenitātes sagrābšanu.
“Putins ir tik piepildīts ar sazvērestības teorijām, vēsturisku nezināšanu un apsēstību ar savu mantojumu, ka viņš ir gatavs ciest jebkādus zaudējumus, lai realizētu savu apsēstību – sagrābt Ukrainu un atgriezt Krievijai tā saukto lielvalsts statusu, ko, pēc viņa domām, tā pelnījusi,” raksta “Foreign Policy”.
Kā pierādījumu Putina šādai pārliecībai žurnālisti atgādina viņa tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Toreiz Kremlis noraidīja Baltā nama vadītāja piedāvājumus, kas ietvēra, piemēram, Krievijas kontroles atzīšanu pār Krimu un Donbasu. Tā vietā Putins uzsāka vēl vienu vēsturisku monologu par Ukrainas un Krievijas Federācijas “brālību”, kas sarūgtināja Trampu un izjauca sarunas.
Žurnālisti norāda, ka Putina šāda pārliecība ir traģēdija Ukrainai. Tajā pašā laikā tas atver jaunas iespējas un ļauj gūt panākumus ne tikai karā pret Krievijas Federāciju, bet arī ilgtermiņā – pārvarot Krievijas revanšisma politiku.
Pašlaik Krievijas ekonomika virzās nevis uz pilnīgu sabrukumu, bet uz stagnāciju. Maskava šajā karā ir zaudējusi vairāk karavīru nekā visos citos konfliktos kopš Otrā pasaules kara. Turklāt Krievija piedzīvo savu ģeopolitiskās pozīcijas sabrukumu starptautiskajā arēnā.
Putina lēmums iznīcināt Krievijas kā ģeopolitiskas spēka lomu bija dāvana Rietumiem. Tomēr tas vienlaikus nozīmē, ka Putinam nav citas izvēles kā tikai turpināt savu agresiju. Tieši tāpēc Rietumiem būtu jāmaina sava stratēģija, atsakoties no idejas, ka kāda cena spēs Putinu apturēt.
“Diemžēl šī ir realitāte, ko mums jāpieņem. Ir laiks atmest domu, ka Putinu var pārliecināt, un saprast, ka mums vienkārši jāgaida. Šāda stratēģijas maiņa ne tikai atzīst realitāti uz vietas, bet arī palīdzēs paātrināt Ukrainas galīgo uzvaru un, iespējams, galu galā veicinās arī Krievijas demokrātiju. Tas prasīs arvien vairāk resursu, taču būs tā vērts,” piebilst “Foreign Policy”.
