Fiziķis pārbauda, vai patiešām ir tā, ka dabā nemēdz būt divu pilnībā vienādu sniegpārsliņu 7
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Amerikāņu fiziķis Kenets Librehts no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta pārbaudījis: vai patiešām ir tā, ka dabā nemēdz būt divu pilnībā vienādu sniegpārsliņu?
Pats sniegpārslu veidošanās process zinātnei jau sen labi zināms – sīki kristāliņi savas kustības laikā ledus mākoņa iekšienē pieaug, pateicoties pārejai no ūdens tvaika cietajā fāzē.
Šī pieaugšana atkarīga no dažādiem ārējiem nosacījumiem, piemēram, temperatūras un gaisa mitruma un tamlīdzīgi. Veidošanās turpinās arī sniegpārsliņu nokrišanas uz zemes procesā: katra kustība maina to simetriju un aprises.
Librehts izlēma novākt galveno iepriekšneparedzamības faktoru – kustību. Savā laboratorijā viņš citu citai tieši līdzās novietoja sniegpārsliņu “sēklas” (ledus kristāli), radot tām pilnībā vienādus temperatūras apstākļus.
Rezultātā izveidojās tādas sniegpārsliņas, kas formas ziņā ir pilnībā vienādas, taču atšķirīgas pēc savas atomu struktūras. Amerikāņu pētnieks tās nodēvēja par “vienolas dvīņiem”.
Var piebilst, ka Librehts savus pētījumus veic Kalifornijas pavalsts pilsētā Pasadenā, kur praktiski nekad nemēdz būt sniega.
Eksperimentējot laboratorijā ar temperatūrām, viņš konstatēja, ka -10°C temperatūrā sniegpārslas top līdzīgas ziediem ar plakanām lapiņām, bet -2°C temperatūrā kristāli iemanto trijstūra formu.
Savukārt mitruma līmeņa paaugstināšana stimulē dažādu sānu atzarojumu veidošanos. Publikācijā par veiktajiem pētījumiem Librehts piebildis, ka nav pārkāpti nekādi vispārpieņemtie fizikas likumi, vienkārši atrasta tāda kā šaurā vieta.
Turklāt atsevišķos gadījumos vienādas sniegpārslas sastopamas arī dabā – vēstīts, ka pirmo reizi to 1988. gadā fiksējuši ASV Nacionālā atmosfēras pētījumu centra speciālisti.
Taču arī šajā gadījumā, neskatoties uz ārējo līdzību, atomu struktūra šīm sniegpārslām bija atšķirīga.
