Laukos
Mežsaimniecība

Mizgrauzis kā Covid-19. Kādi izaicinājumi un iespējas sagaida meža nozari?1


Arvīds Ozols
Arvīds Ozols
Foto: Valdis Semjonovs

Būtiskākais drauds Latvijas meža nozarei krīzes apstākļos – būtisks pieprasījuma kritums pēc tās produkcijas visos segmentos. Drauds, kas pie apvāršņa – egļu mizgrauža izplatīšanās, taču krīze paver arī iespējas tā apkarošanā.

Latvijas meži aizņem 3,412 miljonus hektāru un klāj 53% valsts teritorijas. Meža nozare ir arī viens no galvenajiem valsts ekonomikas stūrakmeņiem.

Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā aizvadītajā gadā veidoja 5,1%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 2,6 miljardus eiro – 21% no valsts kopējā eksporta.

Šobrīd Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu. Bieži vien tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji un līdz ar to arī vietējās ekonomikas un iedzīvotāju galvenais balsts.

Kādi izaicinājumi sagaida un kā nozari ietekmējis Covid-19 izplatības ierobežošanai izsludinātais ārkārtējais stāvoklis, “LB” izvaicāja Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoru Arvīdu Ozolu.

“Latvijā meža nozarē ir izveidojusies pozitīva un labticīga sadarbība starp valsts pārvaldi un nozari pārstāvošajām organizācijām,” atzīst A. Ozols.

“Kopējā pievienotā vērtība meža nozarē ir, sākot no sēklas līdz gala produktam, ko pamatā nogādā eksporta patērētājam. Cieņpilna un lietderīga informācijas apmaiņa arī patlaban mums ļauj atrast maksimāli labākos risinājumus un situācijas prognozējamību, un ar to var rēķināties ikviens nozarē iesaistītais uzņēmums, pieņemot lēmumus par savu biznesu.”

 

Krīžu mācības

“Meža nozarei grūti pavēlēt, ko noteicis likums un valdības lēmumi, ko – cilvēku veselais saprāts. Tagad ir tā, ka uzņēmumiem, kuri līdz ārkārtējam stāvoklim strādāja trīs maiņas, piesardzības pasākumi ražošanas apjomu samazina līdz 10-15%.

Tomēr visvairāk nozari šobrīd ietekmē ārkārtas stāvoklis nevis Latvijā, bet ārvalstīs. Sāk bremzēties ārējais tirgus – galvenokārt jau Lielbritānijā, un arī citās valstīs. Līdz ar to krīta pieprasījums pēc koksnes piegādēm.

Atsevišķi uzņēmumi vēlas būtiski samazināt koksnes iepirkumus no “Latvijas valsts mežiem” (“LVM”), samazina piegādes vai pārceļ tās uz nākotni, jo, piemēram, arī plātņu ražošanas sektors jau izjūt krasu pieprasījuma samazinājumu.

Kopumā nozīmīgākā problēma, kas atšķiras no iepriekšējām krīzēm, ir būtiskais cenas un pieprasījuma kritums pilnīgi visos ārējos tirgos. Šobrīd koksnes piegādes pamatā notiek uz noliktavām.

Kas tad vispār ir krīze? Ārkārtas situācija, kurā jāpieņem tādi lēmumi, ar kādiem nesaskaramies ikdienas darbos. Pārdzīvotās lielās krīzes mums devušas pieredzi, kā mobilizēties, organizēt un turpināt darbu šādos apstākļos.

Ir arī konkrētas mācības. Piemēram, negribam pieļaut kļūdu kā pēc 2005. gada vētras, kad neizvesto un puvušo koku dēļ nespējām ierobežot meža kaitēkļu vairošanos.”

 

Mizgrauzis kā Covid-19

“Krīze ir iespēja izveidot valsts mēroga programmu mizgrauža invāzijas apturēšanai visu īpašnieku mežos Latvijā, tostarp arī mizgraužu perēkļu likvidēšana dabas aizsardzības teritorijās,” uzskata Arvīds Ozols.

Egļu mizgrauzis Eiropas mežsaimniecībā ir tāds pats posts kā tagad Covid-19 cilvēku sabiedrībā, bet ar to atšķirību, ka koki no šīs vaboles nevar iegūt imunitāti. Neizvešana, pūšana to tikai veicina, astoņzobu mizgrauzis izplatās tieši egļu mežos.

“Par laimi, situācija šobrīd vēl nav tāda kā pēc 2005. gada vētras, bet negribam nonākt līdz tam kaitēkļa izplatības līmenim, kāds tagad jau ir Vācijā, Čehijā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā. Pie viņiem egļu mežos jau esot 3,2 miljardi eiro zaudējumi no šiem kaitēkļiem, kas koku sagrauž un tas iet bojā.

Jo vairāk nekopta, neizvesta meža, jo vairāk kaitēkļu. Mizgrauža vaboles orientējas uz divām smaržām: barības, kas pamatā ir svādsveķi, un vairošanos.

Lai tēviņš atrastu mātīti, izdalās feromons. Izmantojot šo vielu, kaitīgās vaboles var apkarot – feromonu saliek speciālos slazdos, kukaiņi tur salido, sakrīt un iet bojā.

Tā mizgraužus var izķert un kokus aizsargāt. Pie šīs kaitēkļu apkarošanas kompleksās programmas tagad arī kopīgi strādājam,” stāsta meža eksperts.

Vēl viena programma, kuras paplašināšanai krīzes apstākļos ministrija un nozares pārstāvji pievērš pastiprinātu uzmanību, esot jaunaudžu kopšana.

Nozarē iesaistītie to vērtējot kā pašu labāko atbalsta pasākumu meža ilgtspējai Lauku attīstības programmas ietvaros.

Tā dod iespēju cilvēkiem ārpus Rīgas nopelnīt, kā arī pieaudzē meža nākotnes vērtību un pieaugumu, kas savukārt ļauj piesaistīt vairāk CO2 aktuālās klimata neitralitātes kontekstā.

 

Operatīvā situācija

Salīdzinot ar 2019. gadu, šis gads jau prognozējās grūts bez visa Covid vīrusa, bet tagad tas būs vēl grūtāks (vismaz par 15-20% mazāks apgrozījums).

Runājot par meža īpašniekiem, negatīvas sekas izjūt visi tie, kuri iepriekšējo mēnešu laikā veikuši saimniecisko darbību, un tagad ir vai nu grūtības pārdot sagatavoto koksni, kas draud ar kvalitātes zaudēšanu un meža kaitēkļu savairošanās risku palielināšanos, vai būtisku cenu samazināšanos.

Īpaši ietekmēti ir tie aptuveni 20% meža īpašnieku, kuri nevis pārdevuši augoša meža ciršanas tiesības, bet paši veikuši cirsmu izstrādi un nu pārdošanas riski gulstas uz viņiem pašiem.

“LVM” un citiem meža īpašniekiem nozīmīgs risks ir sagatavotās koksnes krājumu pieaugums nesabalansētā pieprasījuma dēļ, kas draud ar augstākas vērtības sortimentu kvalitātes kritumu uz produktiem ar ievērojami zemāku vērtību.

Izvērtējot nozares pakalpojumu sniedzējus – mežizstrādi un transportu -, līdz aprīļa sākumam ietekme nav bijusi kritiska, pakalpojumi bijuši pieejami pilnā apjomā.

Aprīlī un turpmāk gan, iespējams, ir sagaidāmas dīkstāves mežizstrādes un transporta pakalpojumu sniedzēju vidū koksnes pieprasījuma krituma dēļ.

Pakalpojumu sniedzējiem finanšu rezerves ir minimālas, līdz ar to visdrīzāk būs nepieciešami atbalsta instrumenti no valsts puses.

Būvniecībā (meža ceļi, meliorācija u. c.) daži no uzņēmējiem martā samazināja darba apjomus, taču no aprīļa sākuma visi ir gatavi strādāt pilnā apjomā.

“LVM” un Zemkopības ministrijas Nekustamo īpašumu pārvaldei pašlaik visi līgumi ir spēkā, visi tiek pildīti no abām pusēm.

Lielākie riski šeit varētu būt tādi, ka, samazinoties “LVM” ienākumiem no koksnes pārdošanas, “LVM” var nākties lemt par būvniecības darbu samazināšanu.

“LVM” Informācijas tehnoloģiju nozarē būtiskas negatīvas ietekmes nav. Darbs IT izstrādē noris attālinātā režīmā atbilstoši plānotajam. Risks ir klientu nākotnes maksātspēja.

Kopumā notiek straujāka pāreja uz digitalizāciju un digitālas informācijas apriti. Nozarei izdevies laikus izveidot digitālu platformu – Koksnes plūsmas datu centru, un daļai uzņēmumu ieviest vienotu datu standartu, kas atbalsta elektroniskas informācijas datu ātru apriti.

Mobilajām tehnoloģijām (piemēram, LVM GEO MOBILE) – būtisks izmantošanas pieaugums.

Rekreācijas pakalpojumi – samazinājums “LVM” viesu mājās pašlaik virs 50%, apmeklētāju skaita kritums arī “LVM” dabas parkos Tērvetē un Pokaiņu mežā.

Nozarei kopumā ir sajūta, ka ir “jāpārziemo”, jo valdības pēc krīzēm savās valstīs parasti lieto ekonomikas sildīšanas instrumentus, piemēram, atbalstu būvniecībai.

Vīrusa ietekmē jādomā par citādu darba organizāciju vismaz gadu. Koksnes pārstrādātāji meklē iespējas jaunos tirgos, un “LVM” ir iespēja elastīgi reaģēt, piedāvājot koksni pēc jaunām specifikācijām, ko uzņēmums jau sācis darīt ciešā sadarbībā ar klientiem.

 

Meža dienu šogad nebūs

Arvīds Ozols apstiprināja, ka tradicionālās Meža dienas šogad ir atceltas.

Saistītie raksti

“Meža dienu pasākumi tradicionāli ietver daudzu cilvēku pulcēšanos un kopā strādāšanu, līdz ar to, ņemot vērā pašreizējo situāciju, valdības rīkojumus un, godīgi sakot, veselo saprātu, šāda veida pasākumus neorganizējam un arī neaicinām to darīt uzņēmumus.

Neskatoties uz to, visi meža atjaunošanas darbi notiek plānotajos apjomos! Meža īpašnieki darbus veic, un to apliecina arī stādu pieprasījums mūsu kokaudzētavās. Stādi ir izpirkti, un viss izaudzētais nonāks mežā!” pārliecināts ir ZM Meža departamenta direktors.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Krievijai uzdāvinātā Abrene arī jāiekļauj Latvijai nodarīto zaudējumu aprēķinā. Ineta Ziemele par miera līgumu un nākamo paaudžu uzdevumu 3
Intervija 4 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Maluzvejniecībā pieķer Valsts vides dienesta amatpersonu
16 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
CSDD vairs pati nenodrošinās auto tehnisko apskati. Būs jauna apskates sistēma
2 stundas
LA
LA.LV
Pasaulē
“Būšu cinisks, bet labāka diktatora Baltkrievijā pagaidām nav.” Jānis Jurkāns par situāciju Baltkrievijā 1
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Valdība pieņēmusi vēsturisku lēmumu Ķekavas apvedceļa būvniecībā. Bet kāpēc valsts neaizņemas un nerealizē to pati?
30 minūtes