Foto: Andris Eglītis

Aizkulišu sarunas par Latvijas mežu nozares attīstību rada bažas par jauna OIK rašanos 14

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Sarunas par meža platību izņemšanu no saimnieciskās aprites atgādina OIK, iepriekš intervijā “Latvijas Avīzē” norādījis Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs.

Viņš atsaucas uz aizkulišu diskusijām par 250 000 ha meža izņemšanu no saimnieciskās aprites.

LA
LA.LV
Ziņas
“Uz mēnesi būs pilnīgs “lokdauns”!” publiski paziņo uzņēmējs, Pavļuts reaģē ar ātru atbildi 103
1 diena
Raivis Šveicars
Ziņas
Iespēja noklausīties citu cilvēku sarunas. Latvijā “sprādzienu” izraisījusi jauna lietotne 22
9 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Izvakcinēsimies un beigsim šo vājprātu!” Ārsts par to, kad varēsim sākt domāt par ierobežojumu mazināšanu 37
8 stundas
Lasīt citas ziņas
Mēģinām noskaidrot, ko par to saka tie, kas varētu būt galvenie aizkulišu sarunu dalībnieki.

“Tātad šobrīd kaut kur valdības kuluāros, bez sabiedrības un zemes īpašnieku iesaistes notiek diskusijas par divarpus līdz trīs miljardus eiro vērtu aktīvu iesaldēšanu. Ja lēmums tiks pieņemts, tam būs būtiska ietekme gan uz sabiedrību, gan uzņēmējdarbību, jo būtībā runa ir par savdabīgu īpašumu nacionalizācijas veidu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šīs kuluāros notiekošās diskusijas es gribētu salīdzināt ar pirms kādiem padsmit gadiem pieņemtajiem lēmumiem par OIK, kas tika darīts, izvirzot par prioritāti ļoti šauru mērķi un neizskaidrojot sabiedrībai.

OIK lēmumiem bija un ir graujošas sekas gan tautsaimniecībā kopumā, gan katrā mājsaimniecībā. Šobrīd sarunās par mežu platību izņemšanu no saimnieciskās aprites notiek kaut kas līdzīgs,” tā intervijā teica Uldis Biķis.

Jautājums par biotopu kartēšanu jeb dabas skaitīšanu kā karsts kartupelis tiek viļāts jau vairākus gadus. Neviens nenoliedz, ka inventarizācija ir vajadzīga, taču šajā gadījumā ir pārāk daudz neskaidrību.

Gan par to, ko nedrīkstēs darīt attiecīgā zemes vai meža gabalā, gan par kompensāciju, kāda pienākas īpašniekam par saimnieciskās darbības apturēšanu. Arī par iesaldējamo hektāru īsto apjomu īsti nav zināms.

Tomēr skaidrs, ka šie hekt­āri ir izkaisīti pa visu Latviju gan privātajos, gan valsts mežos. Tie var būt biotopi jeb atsevišķas audzes, bet tikpat labi runa var būt par lielas vienlaidu teritorijas veidošanu, kas izriet no Eiropas Zaļā kursa prasības aizsargāt pat 30% no sauszemes teritorijas.

Tātad tālākā lietu virzība ir atkarīga no valdības lēmuma un no atbildīgo ministriju spējas aizstāvēt īpašnieku un nozares intereses. Protams, vienkāršāk ir piekopt strausa politiku, iebāzt galvu smiltīs un gaidīt, ko beigu beigās izlems Briselē.

Tomēr šajā situācijā, kad uz spēles ir ne tikai īpašnieku, bet arī tautsaimniecību velkošās kokrūpniecības attīstības iespējas, būtu pēdējais brīdis sēsties pie sarunu galda. Tas, spriežot pēc iesaistīto pušu atbildēm, nenotiek.

Ministrijas futbolē no viena pie otra

“Neviens vēl nav nācis klajā ar oficiāliem skaitļiem! Tikpat labi tie var būt 200 000 vai 500 000 hektāru. Tas būs zināms tikai tad, kad VARAM paziņos rezultātus,” tā Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Jautāts, kā un kad ministrija domā samaksāt kompensācijas meža īpašniekiem, viņš norāda, ka bumba esot VARAM pusē.

“Mēs sagaidām, ka tie, kas uzlika ierobežojumus, tie tad arī kompensēs. Mums ir ļoti ierobežots finansējums, līdz ar to VARAM lai meklē iespējas.”

VARAM atbilde ir vēl striktāka.

“Nevaram komentēt Biķa kunga viedokli par 250 000 ha meža izņemšanu no aprites, jo ministrijai šādas informācijas nav,” tā ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Saistībā ar ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanu jeb dabas skaitīšanu ministrijas pārstāve norāda, ka lauku darbi šajā projektā ir noslēgušies.

Patlaban tiek pārbaudīti pēdējās sezonas iesniegtie materiāli, bet pavasarī atbilstoši apstiprinātai metodikai tiks veiktas arī pārbaudes dabā.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sākusi visu četru dabas skaitīšanas sezonu datu analīzi, lai izvērtētu konstatēto biotopu kopējo platību, to atrašanos jau esošās aizsargājamās teritorijās, konstatēto biotopu sadalījumu pa dažādiem īpašumu veidiem u. tml.

“Ņemot vērā, ka dabas skaitīšanas dati un to analīze vēl nav pilnīgi, nav zināms arī, kāds būtu nepieciešamais papildu finansējums un kompensāciju apmērs. Šobrīd to nosaka likums “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” un ar to saistītie normatīvie akti.

Likums cita starpā nosaka arī, ka kompensāciju no valsts vai pašvaldības budžeta nepiešķir tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām,” tā A. Ozola.

Prasīs izvērtējumu

Valdībā vai Saeimā netiek virzīti lēmumi, kas rezultētos ar 250 000 ha saimniecisko mežu aprobežošanu, “Latvijas Avīzei” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Tomēr dati rādot, ka mežos ārpus aizsargātajām teritorijām ir atrasti vairāk nekā 150 000 ha.

“Gada beigās valdība skatīs VARAM ziņojumu, kurā būs piedāvāti iespējamie attīstības scenāriji. Ņemot vērā, ka šis nav šaurs vides aizsardzības jautājums un ir ar lielu ietekmi uz valsts budžetu (ietekmējot gan AS “Latvijas valsts meži” dividendes nākotnē, gan radot papildu izdevumus kompensāciju izmaksāšanai) un kokrūpniecības attīstību, ministrija uzstās uz pilnvērtīgu ietekmes uz ekonomiku izvērtējumu.”

J. Vitenbergs atzīst, ka ES līmenī pagaidām nav pieņemti lēmumi, cik lielas saistības katrai dalībvalstij nāksies uzņemties par saimnieciskās darbības pārtraukšanu trešdaļā teritorijas.

Ministrs arī norāda, ka tautsaimniecības norises ietekmē ne tikai normatīvie akti un uz to pamata pieņemtie lēmumi.

“Piemēram, fakts, ka ir atrasts Eiropas nozīmes biotops, uzreiz nenozīmē, ka šajā teritorijā nedrīkst veikt saimniecisko darbību. Tomēr, tiklīdz Dabas aizsardzības pārvalde informāciju publicē datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, vadošie kokrūpniecības uzņēmumi pārstāj iegādāties koksni no šīm teritorijām, jo starptautiskie standarti prasa ievērot piesardzības pasākumus, proti, sagaidīt valsts lēmumu, vai šīm teritorijām nākotnē būs jāpiemēro aizsardzības pasākumi vai ne. Tādēļ EM uzstās, lai nenotiktu kavēšanās ar informatīvā ziņojuma par Latvijā atrastajiem Eiropas nozīmes biotopiem izskatīšanu valdībā un tiktu pieņemti pamatoti lēmumi par šo teritoriju lietošanas veidu nākotnē.”

Zemes ekspropriācija* padomju stilā

Kamēr atbildīgās ministrijas ir izvairīgas atbildēs par to, cik tad īsti zemes dabas skaitīšanā tiks iesaldētas, meža īpašnieki piekrīt U. Biķa minētajiem aptuveni 250 000 hektāriem.

Pamats ļoti lielam satraukumam ir, turklāt vairāku iemeslu dēļ, atzīst Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks.

“Pirmkārt, neziņa par notiekošo. Ja zemes apsaimniekotājus sliktākajā gadījumā vispār nevēlas laist pie sarunu galda, bet labākajā gadījumā neklausās viņu sacītajā, skaidrs, ka rezultāts jau ir iepriekš nolemts. Svaigākais piemērs ir Vides konsultatīvās padomes sastāvs 2021. gadam, kur kārtējo reizi nav iekļauta neviena no mežsaimnieku organizācijām!

Otrkārt, pēc datu kvalitātes pārbaudes sagaidāms, ka vairāk nekā 200 000 hektāru pieauguša meža tiks atzīti par ES biotopiem. Lielākā problēma saistās ar Eiropas Zaļā kursa stratēģiju, kas paģēr 30% no ES sauszemes atstāt dabas aizsardzībai un 10% – “stingrai dabas aizsardzībai”, kas praksē nozīmē jebkādas saimnieciskās darbības aizliegumu. 10% procentu izņemšana no saimniekošanas vien jau nozīmē, ka vairāk nekā 300 000 ha Latvijas meža tautsaimniecībā vairs nevarēs apsaimniekot.

Nezinām, cik spēcīgi būs mūsu valstsvīri, aizstāvot Latvijas intereses Eiropas līmenī sarunās par Eiropas Zaļā kursa dokumentiem, it īpaši Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešanu. Un kur tad vēl citu valstu intereses aprobežojumus likt citu valstu teritorijās, nevis savējās.

Grūti iedomāties, kā trešdaļu vai 10% ierobežos, piemēram, Nīderlande, kas savas valsts platības atkarojusi jūrai, vai Dānija, kur lauksaimniecības zemes ir 63%, bet meži tikai 13%! Kā redzams, pamats bažām ir, ārkārtīgi liels pamats! Negribētos pieredzēt padomju stila zemes ekspropriāciju Eiropas izpildījumā,” tā Muižnieks.

Jāmeklē purvos

Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Juris Jātnieks teic, ka par 250 000 ha mežu izņemšanu no aprites nav ne informēts, ne arī iesaistīts formālās vai neformālās sarunās.

Arī padomes sanāksmēs vides nevalstiskās organizācijas to nav minējušas. Bet, ja ES Zaļais kurss mudina dalībvalstis sasniegt 30% aizsargājamu dabas teritoriju, Latvija to vismaz daļēji varot nodrošināt purvos.

“Pat ja tiešām papildus šobrīd aizsargātajiem ap 7% mežu Latvijā pievienotu minētos 250 000 ha, dažādā mērā aizsargāti būtu aptuveni 15% mežu. Aizsardzības statusu un attiecīgi procentus dažādu nozaru pārstāvji interpretē atšķirīgi, tāpēc šie skaitļi ir hipotētiski. Tomēr grūti noticēt, ka mēs Latvijā nevarētu atvēlēt dabas līdzsvara saglabāšanai un ekosistēmu dabiskai funkcionēšanai, kā arī klimata izmaiņu seku mazināšanai vien 15% mežu,” uzskata J. Jātnieks.

Viņš arī norāda, ka Latvija nevar atļauties iznīcināt nozīmīgas dabas vērtības – kā vecās mežaudzes ar dabiskiem mežiem raksturīgām struktūrām un sugām, mežus ar specifisku reljefu – gravas, nogāzes, palienes, kāpas un mežus ar specifisku ūdens režīmu (staignāji, purvainie meži).

“Tie jāsaglabā gan ētisku, gan ekoloģisku apsvērumu dēļ, turklāt to nosaka Latvijas mežu politika. Diemžēl mežizstrāde biotopos notiek.”

Savukārt, jautāts, kāpēc izpaliek tik nozīmīga projekta sabiedriskā apspriešana, padomes vadītājs īsti neatbild, vienlaikus atzīstot, ka diskusija ir vajadzīga.

“Ja tiešām tiek gatavots konkrēts priekšlikums mežu saglabāšanai Latvijā, esmu pārliecināts, ka tas tiks apspriests vispirms zinātnieku un saistīto nozaru profesionāļu aprindās, kā arī būs pieejams plašākai sabiedrībai.

Nepieciešama līdzsvarota diskusija par to, kā mežu pārvaldībā sabalansēt ekonomiskās, sociālās un vides intereses.

Vēlos piebilst, ka relatīvi nelielai daļai fizisku un juridisku personu pieder mežs un tā ir privilēģija. Bet meža īpašums ir arī atbildība Latvijas zemes un tautas priekšā, tāpēc uzdrošinos apgalvot, ka ne visur un ne vienmēr sabiedrībai jāspēj kompensēt īpašniekam 100% apmērā neiegūtā vērtība no saudzējamās mežaudzes.

SAISTĪTIE RAKSTI

Arī manā mežā ir daži hektāri, kur liegta saimnieciskā darbība – esmu to pieņēmis kā savas dzimtas ieguldījumu dabas saglabāšanā un neuzskatu, ka vidējā statistiskā Latvijas mājsaimniecība – ģimene pilsētas dzīvoklī – būtu mums jel ko parādā.”

* ekspropriācija – īpašuma piespiedu atsavināšana pret atlīdzību vai bez tās, ko izdara valsts vara.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvija zaudē igauņiem un lietuviešiem. Kāpēc “Kuršu” maizi turpmāk ražos kaimiņvalstī? 27
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Franču lauksaimnieki satraukušies par pašnāvību vilni, ko var veicināt pieaugošā parādu nasta 2
1 diena
LE
LETA
Laukos
Koka paletēs no Ķīnas atklāts bīstams augu karantīnas kaitēklis 1
3 dienas
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
“Tie, kas kārklus iestādīja pirms gadiem pieciem, tagad tos pļauj.” Enerģētiskās kultūras un biomasa siltumenerģijas iegūšanai 5
5 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Uz mēnesi būs pilnīgs “lokdauns”!” publiski paziņo uzņēmējs, Pavļuts reaģē ar ātru atbildi 103
1 diena
Raivis Šveicars
Ziņas
Iespēja noklausīties citu cilvēku sarunas. Latvijā “sprādzienu” izraisījusi jauna lietotne 22
9 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Izvakcinēsimies un beigsim šo vājprātu!” Ārsts par to, kad varēsim sākt domāt par ierobežojumu mazināšanu 37
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Rūta Dimanta: Klausoties valdības sēdes, gribas kliegt uz datora monitoru 84
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Cik droši ārkārtējās situācijas laikā ir apmeklēt zobārstu? 4
9 stundas
Lasīt citas ziņas
Inita Šteinberga
Ziņas
“Pēc iespējas ātrāk ir jāapzina seno sēklu un augu mantojums.” Kļūsti par augu vēstnieku! 4
6 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Zelta čiekura” laureāts Gatis Lācis: Sadzīvojot ar dabu, ir vajadzīgs līdzsvars 2
6 dienas
LB
Latvijas Bizness
Laukos
“HKScan Latvia” investē oglekļa neitrālas pārtikas ražošanā
23. februāris, 2021
OZ
Olafs Zvejnieks
Laukos
Lauksaimnieku vidū apdrošināšana kļūst arvien populārāka un uzņem apgriezienus
23. februāris, 2021
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Vietējā tūrisma organizatori šim pavasarim sarūpējuši daudz interesantu piedāvājumu. Šoreiz vēlams kabatā ņemt līdzi vied­tālruni! 1
6 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Zemniekiem šogad atkal ļaus izmantot migrējošo zosu letālo atbaidīšanu 14
25. februāris, 2021
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Paaugstināts asinsspiediens, sirds ritma traucējumi!” Veide par pacientiem radušos spriedzi un nervozitāti neesošo Covid-19 vakcīnu dēļ
42 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Eiropa no pulksteņa grozīšanas vēl nav atteikusies. Kad būs nākamā laika maiņa? 7
4 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Iepazīstoties ar uzņēmumu tuvāk, nāca cits, negaidīts atklājums.” Vietējais ražotājs ar unikālu produkciju
3 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
“Neredzēt var arī dienā!” Ko darīt, lai mūsu ātrgaitas maģistrāle vairs nekrāj saullēkta briesmu stāstus? 2
3 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kur gūt iedvesmu, prieku un mieru sērgas otrajā pavasarī? 1
1 stunda
LA
Latvijas Avīze
Stāsti
Jezga ap Krievijas televīzijas kanāliem. Kā būs turpmāk un ko darīt, ja jaunais piedāvājums skatītājus neapmierina? 9
2 stundas
ER
Elvita Ruka
Stāsti
“Savākt tādu gigantu ir neiedomājams uzdevums!” Daugavpils cietokšņa stāsts
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Svētdien gaidāms sniegputenis un stipras vēja brāzmas 1
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Rūta Dimanta: Klausoties valdības sēdes, gribas kliegt uz datora monitoru 84
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Vents, Centis un Gotfrīds
10 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Gardie kuskusa salāti ar īpašu mērcīti: garšīgām, sātīgām un ātrām vakariņām 3
1 diena
LL
LETA, LA.lv
Veselam
“Daudz apkārt pazīstamu cilvēku, kas strādā ministrijās!” Mednis komentē “lokdauna” video, policija sola izvērtēt 35
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Viņiem tik tikko pietika naudas, lai mūs pabarotu un uzturētu”: hercogienes Keitas Midltones mamma atklāj, ka nākusi no nabadzīgas ģimenes 1
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Valdemārpils “oligarhei” jaunas nepatikšanas: nekādi tiesu darbi viņu neattur nodarboties ar nelegālu rūpalu 27
1 diena
LE
LETA
Veselam
RSU asociētā profesore: Par “Sputnik V” vakcīnas kvalitāti sabiedrībai nav pamata bažām 35
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Vērtīgās iediedzētās burkānu sēklas: burkāni sadīgst strauji un vienmērīgi
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Nedēļa, kurā veiksies viss, kas saistīts ar partnerību, draudzību un arī mīlestību! Horoskopi no 8. līdz 14. martam
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kravas auto un vieglā auto sadursmē pie Cēsīm cietis cilvēks
19:26
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Paaugstināts asinsspiediens, sirds ritma traucējumi!” Veide par pacientiem radušos spriedzi un nervozitāti neesošo Covid-19 vakcīnu dēļ
18:53
LE
LETA
Ziņas
Dalailama saņēmis pirmo poti pret Covid-19
18:24