Pasaulē
Eiropa

Viltošana nav noziegums bez upuriem. Kā Latvija ik gadu zaudē miljonus5


Viltotās “Gucci”, “Chanel”, “Louis Vuitton” and “Prada” somiņas pērn atrastas Habilulas Salarija busiņā pārdošanai ielu tirdzniecībā Londonas ziemeļos. Katra somiņa tika pārdota par 30 mārciņām, un tādas pavisam bijušas 750.
Viltotās “Gucci”, “Chanel”, “Louis Vuitton” and “Prada” somiņas pērn atrastas Habilulas Salarija busiņā pārdošanai ielu tirdzniecībā Londonas ziemeļos. Katra somiņa tika pārdota par 30 mārciņām, un tādas pavisam bijušas 750.
Foto: HARROW COUNCIL/SWNS.COM/SCANPIX/LETA

Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Saskaņā ar Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma biroja (ES oficiāla aģentūra, atrodas Alikantē) 10. jūnijā publicēto ziņojumu, kurā apkopoti dažādu analītisku pētījumu rezultāti,

viltotu preču izplatīšana Eiropā ik gadus rada zaudējumus apmēram piecpadsmit miljardu apmērā neiekasētu nodokļu un sociālo iemaksu veidā,

kas gan nav vienīgais nodarītais kaitējums.

Arī Latvija zaudē miljonus

Vēl vairāk zaudē konkrētu nozaru uzņēmumi no apgrozījuma krituma. Ilustrācijai dati par ieņēmumu zaudējumiem atsevišķās jomās Latvijā un Eiropas Savienībā kopumā: kosmētika un personiskās higiēnas līdzekļi – 23 miljoni eiro (ES attiecīgi 9,6 miljardi), vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni – 12 miljoni (2,3 miljardi), farmaceitiskie produkti – 7 miljoni (6 miljardi), rotaļlietas un spēles – 3 miljoni (1 miljards).

Kā izplatītajā komunikē apgalvojis ES intelektuālā īpašuma biroja jeb EUIPO (European Union Intelectual Property Office) izpilddirektors beļģis Kristiāns Aršambo, “viltošana nav noziegums bez upuriem”, un tādējādi valstu kases un valdības, kā arī legālie ražotāji un preču izplatītāji kļūst par galvenajiem cietušajiem finansiālā ziņā.

Ja summē skādi visos analizētajos ekonomikas sektoros, tad tā, balstoties uz informāciju par 2013.–2017. gada periodu, pēc EUIPO aplēsēm, ir mērāma 83 miljardos eiro gadā.

Ierasti apdraudējums smagi skar gatavo apģērbu industriju, taču 2019. gadā tieši kosmētikas tirgū novērots straujākais viltojumu pieplūdums un to lielākais īpatsvars (14,1%). Tāpēc zaudējumi sevišķi jūtami tajās valstīs, kā Francijā un Itālijā, kur kosmētikas, luksusa preču un jau pieminētās vīna produkcijas noiets ir ārkārtīgi svarīgs tautsaimniecības rādītājs.

Viltojumi nereti ir bīstami

Bet gluži fiziskā nozīmē upura lomā var nonākt ikviens viltotas preces pircējs vai lietotājs, jo ziņojumā norādīts, ka 97% viltojumu, ko tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki konfiscē ES iekšējā tirgū vai pārtver uz ārējām robežām, slēpj potenciālus riskus. Tostarp spēj izraisīt elektrošoku, uzliesmojumu vai bīstamu ķīmisku iedarbību. Agrākās pārbaudes liecina, ka no 2010. līdz 2017. gadam 73 procenti Eiropā fiksēto potenciāli bīstamo viltojumu bijuši fabricēti Ķīnā.

Šobrīd, sanitārās krīzes laikā, kad pastāv pastiprināts pieprasījums pēc noteiktiem medicīnas preparātiem, der pievērst īpašu uzmanību to autentiskumam,

jo šie viltojumi, kuru izlaišanā specializējušās pagrīdes ražotnes Indijā, labākajā gadījumā var izrādīties neefektīvi tāpat kā apgrozījumā laistie nesertificētie testēšanas komplekti un individuālās aizsardzības līdzekļi, bet sliktākajā – novest pie smagām, lietotāja veselībai neatgriezeniskām sekām.

Ietekmē strādājošo skaitu

Netiešā veidā tiek iespaidots arī darba tirgus. Viltotu preču pieplūdums liek legālajiem uzņēmumiem, it sevišķi vājāk aizsargātajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sašaurināt ražošanas jaudas un strādājošo loku, kas skaitliskā izpausmē ir aptuveni 670 000 darba vietu.

Cieš zīmolu reputācija. Nerunājot par to, ka ES dalībvalstis spiestas izdot vairāk naudas bezdarba pabalstiem. Grūti risināma problēma ir sarežģījumi digitālajā tirgū un tā uzraudzība. E-komercija, kas sevišķi uzplauka pandēmijas uzspiesto pārvietošanās ierobežojumu un pašizolācijas laikā, arī veicinājusi viltoto preču apriti.

Līdz šim tās lielā skaitā ceļojušas pasažieru bagāžās, ko grūti vai nav iespējams pakļaut pilnīgai kontrolei, bet nereti ievestas veseliem konteineriem, izmantojot to, ka lielajās ostās izlases kārtībā, ja nav saņemta operatīva informācija, tiek pārbaudīti vien pāris procenti kravu. Pagājušajā gadā muitnieki tajās tomēr uzgājuši vairākus simtus tūkstošu viltotu preču.

Viltojumi – 6,8% no ES importa

Globālā mērogā viltojumi, atbilstoši 2016. gada datiem, tiesa, ļoti nepilnīgiem, veidoja 3,3% no pasaules tirdzniecības apgrozījuma, un, ja to izmanto par atskaites punktu, tad jāsecina, ka Eiropā šis īpatsvars ir krietni lielāks un, Kristiāna Aršambo vārdiem (intervijā Francijas biznesa avīzei “Les Echos”), pērn bija 6,8% no ES importa. Jeb, pārvēršot naudas izteiksmē, pāri par simt divdesmit miljardiem eiro. Katra divpadsmitā ievestā prece ir viltojums.

Viens no iespējamajiem iemesliem – dalībvalstu kriminālkodeksi un administratīvo pārkāpumu kodeksi nav diez cik bargi pret pieķertajām personām, kas nododas šim aizliegtajam rūpalam.

Lai gan tā ienestā peļņa, kā konstatēts EUIPO un Eiropola kopīgi veikto preventīvo pasākumu gaitā, bagātina organizētās noziedzības grupējumus, kas iesaistīti arī narkotiku un ieroču tirdzniecībā.

Līdzīgs secinājums izdarīts ekspertu sanāksmēs, kuras rīko EUIPO paspārnē izveidotais Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs jeb observatorija un kurās piedalās gan Eiropas Savienības, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un valsts iestāžu, gan privātā sektora speciālisti.

Viņuprāt, arī šajā jomā nepieciešama pastiprināta starpvalstu sadarbība un attiecīgu tiesību aktu pārskatīšana, tomēr risinājums pirmām kārtām meklējams patērētāju attieksmē. (Atbilstoši agrāk veiktām aptaujām viltojumus biežāk izvēlas jaunieši un to pamato ar autentisko izstrādājumu dārdzību.)

Protams, pastāv varbūtība, ka pircējs tiek apkrāpts un iegūst nevis kāroto zīmolu, bet pakaļdarinājumu. Observatorija tāpēc iesaka pievērst uzmanību tirdzniecības vietām – dot priekšroku specializētajiem veikaliem un hipermārketiem.

Savukārt tiem patērētājiem, kas iegādājas viltojumus pavisam apzināti, domādami, ka tas ir izdevīgs pirkums, der paturēt prātā šo preču potenciālo bīstamību, kura bieži vien paliek apslēpta, jo ierindas pircējs nespēj atklāt, piemēram,

radioaktīvu materiālu klātbūtni rokas pulkstenī, kaitīgas svina daļiņas krāsā vai urīnu smaržās.

Viltojumi gandrīz vienmēr ir arī gluži vienkārši sliktas kvalitātes produkti, kuri nekalpo ilgi un kuru īpašniekiem var iznākt praksē pārliecināties, cik lielā mērā atbilst patiesībai teiciens, ka skopais maksā divreiz. Kas gan šoreiz ir pati mazākā bēda, jo, kā jau sacīts, maksāt un pat pārmaksāt iznāk pārāk daudziem.

UZZIŅA

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

* Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir decentralizēta ES aģentūra.

* EUIPO atrodas Alikantē, Spānijā, tajā strādā 775 darbinieki.

* EUIPO pārvalda ES preču zīmju un dizainparaugu tiesības, kas piemērojamas visā ES.

Saistītie raksti

* Kopš 2012. gada EUIPO atbild par ES intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas un nezināmu autoru darbu datubāzi.

* Birojs katru gadu saņem un izskata vidēji 150 000 preču zīmju pieteikumu un 90 000 dizainparaugu pieteikumu.

Avots: ES informācija

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AK
Atis Klimovičs
Pasaulē
Atis Klimovičs: Svešinieku “intereses” Afganistānā 4
2 dienas
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Kremlis novāc kritiķus Austrijā 3
2 dienas
IF
Imants Frederiks Ozols
Pasaulē
“Krievija ir lietpratēja dezinformācijas un ļaundabīga iespaida ziņā.” Saruna ar ASV vēstnieku Latvijā par Krieviju, NATO, Covid-19 un protestiem 1
Intervija 2 dienas

Lasītākie

IP
Ilze Pētersone
Dabā
Kurp indiāņus vedīs virsaiši? Saruna ar “dabas advokātu” Uģi Rotbergu 1
Intervija 5 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Sociālajos tīklos pārsteidz video, kā vējš daudzdzīvokļu namu pagalmā ar neticamu spēku nogāž milzīgu koku 2
8 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Ģenētiski mūsu visu saknes ir zemē, nevis bruģī 1
5 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
“Zinu, kā jūtas rokzvaigznes uz skatuves, jo ceļmalās stāv cilvēki un aplaudē!” Pa Eiropu ar fortūnas džentlmeņiem 1
10 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pāvilostas mērs iepirkumos izkrāpj 236 159 eiro, bet KNAB samaksā smieklīgu sodu 1
9 stundas