Minimālās algas celšana: brīnumnūjiņa vai bremze? 3
Minimālās algas celšanas jautājumam sabiedriskajās diskusijās ir gandrīz vai svētās govs statuss: vai nu jāatbalsta paaugstināšana, vai arī jāmin kādas neko neizsakošas, vispārīgas frāzes, secina Latvijas Bankas ekonomisti Ludmila Fadejeva un Oļegs Krasnopjorovs publikācijā “Minimālās algas celšana: brīnumnūjiņa vai bremze tautsaimniecībai?”.
Minimālās algas celšana nav nekāda brīnumnūjiņa – ja minimālo algu ceļ par daudz, tas nodara vairāk kaitējuma nekā labuma, jo tās celšana mazina uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību, it īpaši nozarēs un reģionos ar zemiem ienākumiem, pauž eksperti.
Pirmajā mirklī šķiet, ka, neskatoties uz vairākiem minimālo algu palielinājumiem pēckrīzes periodā, minimālā alga Latvijā nav tik augsts, lai celšana par ierastajiem dažiem desmitiem eiro gadā būtiski vājinātu uzņēmumu konkurētspēju – vien 370 eiro, kamēr dažās Eiropas Savienības (ES) valstīs minimālā alga ir ap pusotru tūkstoti.
Tomēr savādāka aina paveras, ja to salīdzinām ar vidējo algu valstī (%) – minimālā alga Latvijā (44%) pārsniedz ES vidējo rādītāju. Tā kā Latvijā minimālo algu saņēmēju īpatsvars ir būtiski lielāks nekā kaimiņvalstīs (Latvijā – 17%, Lietuvā – 11%, Igaunijā – 6% [1]), pēc apjoma līdzīgs minimālās algas kāpums ir saistošs lielākajai daļai uzņēmumu.
