Krišjānis Kariņš: “Mums joprojām ir bailes no Kremļa dusmām” 24
Kas mūs šogad sagaida elektroenerģijas un gāzes tirgū, kā integrēt bēgļus Latvijas sabiedrībā – par šiem un citiem jautājumiem žurnālistes Māras Libekas saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu KRIŠJĀNI KARIŅU, kuram Eiropas Tautas partijas frakcijā uzticēta atbildība par rūpniecības, enerģētikas un pētniecības politiku.
K. Kariņš:– Pozitīvi vērtējams ir tas, ka Latvija varēs piekļūt Skandināvijā ražotajai elektrībai, jo ir pabeigts Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums “NordBalt”, kas mūsu mājsaimniecībām nodrošinās lētāku elektroenerģiju. Ja mēs pavērtējam 2015. gada elektrības vairumtirdzniecības cenu, tad, jāteic, ka Zviedrijā tā dažu brīdi bija pat uz pusi lētāka nekā Lietuvā un Latvijā. Iespējams, ka tie cilvēki, kuri būs izvēlējušies brīvā tirgus tarifu, jutīs, ka viņi ir vinnētāji. Tiesa, nav iespējams prognozēt, cik ātri un kādā tempā cenas mainīsies, bet ir skaidri zināms, ka būs spiediens uz leju.
M. Libeka: – Kaut gan pasaulē gāzes cena slīd uz leju, “Latvijas Gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis mūs brīdina, ka tā Latvijā nesaruks, jo uzņēmumam jāuztur infrastruktūra, kas dārgi maksājot…
– Jāatceras, ka arī mūsu elektrības rēķinos apmēram pusi no naudas summas sastāda elektrības cena, bet otra puse ir maksa par tīklu infrastruktūras izmantošanu. Mums kā patērētājiem tīkli izmaksā salīdzinoši dārgi, jo tie jāuztur samērā lielā teritorijā ar mazu patērētāju skaitu. Latvija ir lielāka valsts nekā, piemēram, Beļģija, bet tīklu infrastruktūru izmanto mazāk nekā divi miljoni iedzīvotāju, kamēr Beļģijā – desmit miljoni patērētāju. Skaitliski visvairāk gāzi patērē tie cilvēki, kuri lieto individuālās gāzes plītis, kas nepatērē daudz gāzes. Galvenās izmaksas sastāda infrastruktūras uzturēšana.
Tiesa, visā pasaulē gāzes cena slīd uz leju, bet Latvijā tā joprojām ir piesaistīta naftas cenai, kura jau vairāk nekā gadu ir sabrukusi un ir uz pusi lētāka, nekā bija pirms gada. Tas nozīmē, ka gāzes cenai arī vajadzētu būt uz pusi lētākai. Bet tas tā nav noticis, jo “Latvijas Gāze” ir atkarīga no Krievijas uzņēmuma “Gazprom”, ar kuru tai ir līgums. “Gazprom” kontrolē “Latvijas Gāzes” lēmumus un Latvijai dod mākslīgi lielu cenu.
Šogad Eiropas Savienībā (ES) gaidāms liels grūdiens, lai nodrošinātu pēc iespējas vienotu gan elektrības, gan gāzes tirgu, sakārtojot nepieciešamo likumdošanu. Latviju plānots ieslēgt vienotā Ziemeļvalstu tirgū, lai izvairītos no viena vai otra piegādātāja regulētajām cenām.
Diemžēl “Latvijas Gāze” uzstāj uz savulaik, 1997. gadā, valdības dāvāto divdesmitgadīgo monopolu. Šis monopols, kas darbojas kā “Gazprom” filiāle Latvijā, dara un darīs visu, lai aizkavēta tirgus atvēršanu. Tas izmanto iebiedēšanas taktiku, sak, patlaban ir labi, bet, ja būs konkurence, tad būs slikti. Bet nepasaka, ka būs slikti esošajam monopolistam nevis patērētājam. Tas taču ir elementārs tirgus likums – jo lielāka konkurence, jo produkts lētāks. Mēs redzam, kā šis princips darbojas Lietuvā – lai noturētos šīs valsts tirgū, “Gazprom” pārdod gāzi lētāk par tur uzbūvētā sašķidrinātās gāzes termināla cenu.
– Vai esat dzirdējis, ka Latvijā ir apdraudēta ES fondu apgūšana, un Ekonomikas ministrija tur īpaši grēko – vairāk nekā simt piecdesmit miljoni eiro var aiziet Latvijai gar degunu?
– Esmu pārliecinājies, ka informācija par fondu izmantošanu bieži ir nepilnīga. Man nav informācijas,vai šis ir kārtējais mazais troksnis, vai zem tā slēpjas kaut kas pamatīgāks. Pēdējos piecos gados Latvija ir bijusi viena no naskākajām ES fondu izmantotājām. Latvijai naudas apgūšanā ir pat izcili rādītāji, kas liecina, ka mūsu valstij varētu piešķirt vēl vairāk naudas, jo mēs spējam to lietderīgi izmantot.
