Neatbalsta piedāvājumu liegt pārdot alkoholu degvielas uzpildes stacijās; noraidīts arī priekšlikums no 18 gadiem atļaut iegādāties un lietot alkoholu bāros 22
Alkohola tirgošana degvielas uzpildes stacijās (DUS) arī turpmāk netiks ierobežota, šādu pozīciju otrdien atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vairākums.
Priekšlikums aizliegt tirgot alhokolu DUS nebija sākotnējā Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā likumprojektā, bet to rosināja vairāki parlamenta deputāti.
Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis akcentēja, ka diskusija par ierobežojumu tirgot alkoholu DUS nav jauna, bet līdz šim šādi priekšlikumi tika noraidīti. Pēc asociācijas prezidenta vārdiem, Saeimas Juridiskais birojs esot secinājis, ka tāds ierobežojums pārkāpjot Satversmi. Likumprojekts nesniedzot skaidrojumu, kāda atšķirība ir starp tirdzniecības vietu DUS un citām iestādēm blakus ceļam, klāstīja Karčevskis.
Konkurences padome (KP) aicināja izvērtēt, vai šādi ierobežojumi ir objektīvi nepieciešami, lai sasniegtu grozījumu mērķi. KP ieskatā, aizlieguma noteikšana ietekmētu konkurenci starp tirgus dalībniekiem.
VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV) norādīja, ka ir vairākas valstis, kur ir aizliegums tirgot alkoholu DUS – Lietuva, Grieķija, Kipra un Nīderlande. Tāpat ir vairākas valstis, kur ir citi ierobežojumi, piemēram, Portugālē ir aizliegums tirgot alkoholu DUS, kas atrodas pie maģistrālēm un ārpus apdzīvotām vietām.
VM pārstāvis vērtēja, ka Juridiskā biroja atzinums ir strikti juridisks, nevērtējot sabiedrības veselības jautājumus. Viņš atgādināja, ka politikas plānošanas dokumentos cita starpā ir skaidri definēts virsmērķis un uzdevums mazināt alkohola lietošanu Latvijas iedzīvotāju vidū.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) nepiekrita, ka DUS nostāda grēkāžu lomā, jo neesot pētījumu par to, ka, “iebraucot degvielas uzpildes stacijā, ielej 20 litrus degvielas un litru alkoholu sevī”. Tāpat deputāts atzīmēja, ka DUS alkoholiskie dzērieni ir dārgāki.
Alus nozare aicināja neatbalstīt priekšlikumu, jo tas nepamatoti ierobežotu konkurenci. Neesot pamats uzskatīt, ka DUS atšķiras no citām mazumtirdzniecības vietām.
Savukārt deputāte, bijusī veselības ministre Ingūna Circene (JV) uzsvēra, ka DUS nav vienlīdzīgs veikalam, jo tur nevar nopirkt lielu daļu sadzīvei nepieciešamo preču. Deputāte Zane Skujiņa-Rubene (JV), kura ir viena no priekšlikuma autorēm, norādīja, ka priekšlikuma mērķis bija ierobežot impulsīvus pirkumus. Politiķes ieskatā, ja atļauj iegādāties alkoholu DUS, tad tas ir sava veida signāls, ka braukt alkohola reibumā ir pieņemami.
Tāpat komisija neatbalstīja bijušā Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa (NA) priekšlikumu alkoholiskos dzērienus aizliegt pārdot personām, kuras ir alkohola reibumā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien noraidīja priekšlikumu no 18 gadu vecuma atļaut iegādāties un lietot alkoholu bāros un kafejnīcās.
Komisija iepriekš lēma, ka turpmāk alkoholu varēs iegādāties un lietot no 20 gadu vecuma.
Ekonomikas ministrija (EM) rosināja papildināt likumu ar izņēmumu, ka no 18 gadu vecuma var iegādāties un lietot alkoholu tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas.
EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis to pamatoja ar vēlmi neietekmēt tūrisma sektoru. Tūrisms Latvijā esot cietis vissmagāk pandēmijas un Krievijas sāktā kara Ukrainā ietekmē, apgalvoja Miezainis, norādot, ka katrs ierobežojums ir ar negatīvu ietekmi uz sektoru kopumā. To labi varot redzēt Vecrīgā, kur daudzas kafejnīcas ir slēgtas.
Tāpat priekšlikums novērstu tiesisko neskaidrību, kas notiek ar jauniešiem, kas strādā bāros un kafejnīcās un ir sasnieguši 18 gadu vecumu, pauda EM pārstāvis.
Komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) interesējās, cik reizes tiktu sodīts 18 gadīgs jaunietis, kurš kafejnīcā “sadzertos” un tad izietu ārā. Valsts policijas pārstāve atbildēja, ka, ja būs aizliegums lietot un iegādāties alkoholu līdz 20 gadu vecumam, tad attiecīgi tiks sodīts gan par iegādāšanos, gan par lietošanu.
Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš uzskata, ka ar šiem likuma grozījumiem tiek mainīts pilngadīgas personas statuss, tādēļ minētais EM priekšlikums ir atbalstāms, jo mīkstina iepriekš komisijas nolemto.
Deputāte Mairita Lūse (P) akcentēja, ka priekšlikums pēc būtības attiecas arī uz nakts klubiem.
