1. “Foršā, kamēr nepārkāpi robežu” mamma 0
Lielāko daļu laika viņa bija patiesi mierīga. Tev bija atļauts darīt lietas, ko citi bērni nedrīkstēja, un viņa nereaģēja uz katru kļūdu kā uz pasaules galu. Tāpēc tu juties brīvi – varbūt pat pārāk brīvi.
Taču tad, kādu dienu, tu kaut ko pateici vai izdarīji, un pēkšņi gaisotne mainījās. Bez kliegšanas vai drāmas, tikai kluss “nē, šādi neies cauri”. Ar to pietika – tu saprati, ka esi pamatīgi kļūdījies.
Viņa neatgādināja noteikumus ik uz soļa, taču tu tos cienīji, jo viņa savus autoritātes mirkļus izvēlējās rūpīgi.



