Neuzķeries! Kā krāpnieki māna latviešus un izkrāpj miljoniem eiro? 0
Izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem šogad izmānījuši ap 10 miljoniem eiro, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija.
Šī gada pirmajā pusgadā policijā reģistrēti 3493 krāpniecības gadījumi, kas ir par 1533 gadījumiem vairāk salīdzinājumā ar pērno gadu. No šiem gadījumiem 1444 iedzīvotājiem radīti reāli finanšu zaudējumi, kas kopumā sasniedz gandrīz 10 miljonus eiro, kas ir par 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
Krāpnieki izmanto dažādas taktikas, tostarp uzdodas par iestāžu vai banku pārstāvjiem, tuviniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Viņu mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt, lai persona atklāj savus personīgos vai finanšu datus, pārskaita naudu vai instalē ļaunatūru savās ierīcēs.
Bieži vien cilvēki rīkojas impulsīvi, noticot stāstiem par negadījumiem, “bloķētiem” kontiem vai “neatliekamām” situācijām. Šādos gadījumos pietiek ar vienu neapdomātu soli, lai zaudējumi būtu ievērojami.
Tieši balss zvanu krāpšana šī gada pirmajos sešos mēnešos ir izplatītākais krāpšanu veids. Valsts policijā kopumā reģistrēti 2417 šādi krāpšanas mēģinājumi vai gadījumi, kuros izkrāpti vairāk nekā 5 miljoni eiro, skarot 674 personas.
Pieaugums novērojams arī citos krāpniecības veidos. Šogad Valsts policijā reģistrēti 155 investīciju krāpšanas gadījumi, kuros iedzīvotājiem nodarīti zaudējumi vairāk nekā 2,6 miljonu eiro apmērā. Krāpnieki nemitīgi pielāgo savas taktikas un tēlus, bieži izsūtot viltus īsziņas par “sodiem”, “nepabeigtiem maksājumiem” vai “rēķinu paziņojumiem”. Tikai šā gada pirmajā pusē šāda veida īsziņu dēļ 328 iedzīvotājiem radīti zaudējumi pusmiljona eiro apmērā.
Krāpnieki neaprobežojas tikai ar izlikšanos par iestāžu, radinieku vai pakalpojumu sniedzēju – arvien izplatītāka kļūst krāpšana, kurā uzdodas par darba kolēģi vai vadītāju, lūdzot steidzami apmaksāt lielu rēķinu vai veikt pārskaitījumu “sadarbības uzsākšanai”.
Šādos gadījumos tiek izmantota steiga, laika trūkums un autoritāte, lai ietekmētu cilvēka lēmumu pieņemšanu. Rezultātā 16 gadījumos šāds nepārbaudīts maksājuma uzdevums šogad radījis 887 591 eiro lielus zaudējumus.
Lai arī daudzi neuzķeras uz krāpnieku metodēm, šī nav unikāla problēma Latvijā, un šāda veida noziegumi ir plaši izplatīti daudzviet pasaulē, norādīja Ruks.
“Krāpnieki izmanto dažādas komunikācijas platformas, psiholoģisku ietekmēšanu un digitālos rīkus. Mūsdienās ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tas tikai attīstīsies,” otrdien, atklājot kampaņu “____ veids, kā pazaudēt naudu!”, žurnālistiem pastāstīja VP priekšnieks Armands Ruks.
Neraugoties uz policijas regulārajiem publiskajiem brīdinājumiem par krāpniecību, Latvijā joprojām ir sabiedrības daļa, kas dzīvo citā informācijas telpā un nepatērē šo saturu.
“Tie bieži vien ir seniori, un esam atklājuši, ka tas bieži vien ir cilvēks, kuram dzimtā valoda ir krievu valoda, jo krāpnieki bieži vien izmanto krievu valodu,” uzsvēra Ruks.
VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs, aģentūrai LETA komentējot policijas rezultātus krāpnieku apkarošanā, norādīja, ka izmeklēšanās tiek veikta liela starptautiskā sadarbība ar apvienotām izmeklēšanas grupām, jo zvanu centri ir izvietoti ārvalstīs, bet tehniskā infrastruktūra var būt izvietota vēl citās valstīs.
Lai arī starptautiskā sadarbība paildzina izmeklēšanu, policija katru gadu pārtrauc krāpnieku zvanu centra darbību, piemēram, šogad tāds likvidēts Ukrainā. Lielākā daļa Latvijas ierosināto lietu ir tieši saistītas ar Ukrainā izvietotajiem zvanu centriem, bet organizatori var būt pat atrodas vēl citās valstīs. Savukārt naudas kurjeri jeb cilvēki, kuri saņem no upura naudu ir ne tikai Latvijas valstspiederīgie, bet arī ārvalstnieki.
Vaicāts, vai, pieaugot mākslīgā intelekta rīkiem, nākotnē pieaugs arī šāda veida noziegumu skaits, Filatovs skaidroja, ka pašlaik to nevar skaidri zināt, jo tikai laiks rādīšot, vai tam būs ietekme. Vienlaikus digitālie risinājumi tiek izmantoti arī preventīvos nolūkos pret krāpniecību.
Filatovs arī prognozēja, ka patlaban viltojumos izmantojamā balss vai video ģenerēšana ir salīdzinoši dārga un masveidā krāpniecībā netiks izmantota.
Policija īpaši aicina sabiedrību runāt ar tuviniekiem – vecākiem, vecvecākiem, bērniem – par to, kā rīkoties, ja saņemts aizdomīgs zvans, īsziņa, e-pasts vai piedāvājums. Ir vērts vienoties par “atslēgas vārdiem” vai rīcības plānu, lai krāpniekiem neizdotos pārsteigt nesagatavotus. Šādas sarunas palīdz laikus pamanīt aizdomīgas situācijas un nepieļaut, ka krāpniekiem izdodas sasniegt savu mērķi.
Lai stātos pretī krāpniekiem, informatīvu atbalstu kampaņā ir piekritušas sniegt teju 60 iestādes un uzņēmumi, kā bankas, kurjerdienesti, kinoteātri.
