“Nevar izslēgt, ka Putins vēlas uzbrukt Kijivai no Baltkrievijas teritorijas,” Slaidiņš par notikumiem frontē 30
“Nevar izslēgt, ka Putins vēlas uzbrukt Kijivai no Baltkrievijas puses, par ko liecina mēģinājumi Baltkrieviju ievilkt karā un papildus bruņojuma piegādes,” TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” pastāstīja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Šobrīd šāds scenārijs gan vērtējams ar zemu varbūtību, taču Baltkrievija spēlē milzīgu lomu Krievijas bruņoto spēku vajadzībām.
NBS majors stāsta, ka pēdējo četru dienu laikā Gomeļā notiek aktīva Krievijas transporta lidmašīnu kustība.
Visticamāk, ir atvestas munīciju raķetes S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmām, kuras izvērstas Zjabrovkā, jo tieši uz turieni raķetes aizgādātas. Slaidiņš gan uzsver, ka tas šobrīd ir tikai pieņēmums.
Viņš arī pastāsta, ka Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde izskata, ka Krievijas raķešu triecieni pa Ukrainas infrastruktūru vairs varētu nebūt. Galvenais uzsvars, visticamāk, tiks likts uz Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukuma apturēšanu.
Gaidāms, ka triecieni tiks veikti pa militārajiem objektiem, apgādes un transporta artērijām.
Krievijas rīcībā vēl ir pietiekošs skaits raķešu, bet krievi tās taupa. Uzsvars tiek likts uz aviācijas iesaisti un planējošām bumbām visos frontes sektoros.
ISW: Pasavara iesaukums var traucēt Krievijai papildināt vienības frontē
Krievijā izsludinātais pavasara iesaukums, kas sāksies 1.aprīlī, var traucēt Kremlim sagatavot karam Ukrainā papildu mobilizētos, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.
Analītiķu vērtējumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka viņa varas stabilitātei būtu bīstami sūtīt karā jauniesauktos, tādēļ viņš izvēlējies rezervistu mobilizāciju un brīvprātīgo iesaukšanu.
Tas, kā secinājuši ISW analītiķi, nozīmē, ka jauniesaukto sūtīšana uz fronti nav gaidāma, tomēr viņu apmācībām ir nepieciešama infrastruktūra. “Krievijas mācību kapacitāte ir ierobežota, un tas, ka to aizņems jauniesauktie, kuri 2023.gadā nekaros Ukrainā, liedz Kremlim iespēju apmācīt rezervistus un brīvprātīgos, kuri karos,” lasāms institūta ziņojumā.
Analītiķi pieļauj, ka Krievija varētu censties vienības Ukrainā papildināt, piespiežot vai pierunājot daļu obligāto dienestu pabeigušo parakstīt līgumu, jo šie cilvēki jau ir nedaudz sagatavoti karošanai.
“Tomēr nav skaidrs, cik veiksmīgi tas varētu izdoties,” atzīst ISW eksperti.
Jau vēstīts, ka Krievijā 1.aprīlī sāksies jauna līgumkaravīru uzņemšana armijā ar mērķi papildināt bruņoto spēku rindas ar vēl 400 000 vīru.
Atbilstoši oficiālajai informācijai kopš septembra “daļējās mobilizācijas” ietvaros dienestā iesaukti vairāk nekā 330 000 Krievijas pilsoņu. Oktobra beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sniedza atskaiti par mobilizācijas noslēgumu.
Pēc tam arī Putins apliecināja, ka iesaukums ir beidzies, tomēr atbilstošu rīkojumu neparakstīja. Tādējādi oficiāli Krievijā mobilizācija turpinās.
Ukrainas armijas sniegtā informācija liecina, ka kopš pagājušā gada 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, krituši gandrīz 173 000 Krievijas karavīru.
