5
Pienu sadala četrās daļās
Vadājot pa rūpnīcu, Kaspars un Ilona rāda: “Mūsu ražotnē notiek sūkalu, laktozes un piena pārstrāde. Piens vai sūkalas ar īpašām membrānu filtrācijas metodēm tiek sadalīts pa sastāvdaļām, pa molekulām! Vispirms no piena ar separācijas metodi tiek atdalītas tauku molekulas (krējums – tās ir lielākās molekulas pienā), tālāk no vājpiena tiek atdalītas un iebiezinātas visas olbaltumvielas (tās ir mazliet mazākas molekulas), tad no šķidruma tiek atdalītas un iebiezinātas laktozes molekulas kopā ar pienā esošajām minerālvielām (tās ir vēl mazākas molekulas) un pāri paliek tikai ļoti tīrs ūdens (pārāk tīrs, jo nesatur pat minerālvielas), tās ir pavisam mazas molekulas. Ūdens, kas tiek izmantots ražošanas līniju un iekārtu mazgāšanai un tikai pēc tam nonāk mūsu pašu izbūvētajā notekūdeņu attīrīšanas sistēmā, kur tiek attīrīts līdz upes līmenim (un pat tīrāk).”
Šīs atsevišķās piena vai sūkalu sastāvdaļas SIA “BDB” kā rūpniecisku produktu eksportē daudziem piena nozares dalībniekiem pasaulē.
Kur ņemt pienu?
“Tagad mēs iepērkam 200 tonnas dienā, savus apjomus plānojam palielināt līdz 300 – 350 tonnām. Jūnijā jau pieprasījums ir palielinājies, un zemnieki pēc mēnešiem diviem (pēc augusta “pīķa”) to sajutīs. “BDB” vairs pašu savākto pienu uz Lietuvu neizved, to visu pārstrādā, un augustā gatavojamies 50 t ik dienu piepirkt klāt. Jau tagad piepērk pienu Igaunijā.
Augustā pēc papildu filtru uzstādīšanas plānots pakāpeniski paplašināt arī sūkalu pārstrādi. To koncentrāts ir blakusprodukts AS “Cesvaines piens” un SIA “Latvijas piens”, arī citiem pārstrādātājiem ir neiebiezinātas sūkalas, no kuriem plānots tās iepirkt.
Vienīgā konkurence – par pienu. Ir vietas Latvijā, kur pienu iepērk par 9 – 12 centiem, bet “BDB” vidējā cena 19 centi par kilogramu. Ir mazas saimniecības, kur mazā piena mašīna dodas tālu ceļa gabalu, tur atrēķins ir lielāks – līdz pat 16 centiem”, apliecina Ilona.
Ja piena pietrūks, tad cenai vajadzētu celties, un “BDB” ir pārliecināta, ka tai tiks līdzi, arī ja pa centam katru mēnesi celsies.
“Mūsu ražošanas modelis dod par 10 – 15% lielāku pievienoto vērtību nekā piena kombināti, kas ražo parasto piena pulveri vai industriālo sieru,” apgalvo “BDB” valdes priekšsēdētājs. “Iespējams, ka netiešā konkurence ar citiem piena kombinātiem liks pacelties piena cenai,” viņš pieļauj. “Līdz šim Latvijā visi pārstrādātāji nenoslogo rūpnīcu. Tas sadārdzina viena kilograma ražošanu. Piemēram, pārstrādājot simt tonnas dienā, pieci centi no kilograma jānopelna, lai “pabarotu visu pārstrādes aparātu”. Palielinot jaudas līdz divsimt, četrsimt tonnām dienā, “aparāta” izmaksas palielinās nedaudz, bet uz kilogramu vairs ir tikai trīs centi. Mēs tuvojamies šim skaitlim. Citām rūpnīcām uz katru pārstrādāto tonnu ir viens vai vairāki darbinieki. Mēs ar visiem šoferiem kopā šobrīd esam 55… Uz četrām tonnām viens. Mēs būsim konkurētspējīgi ar to, ka mūsu “aparāts” neapēdīs tik daudz kā citiem. Varēsim ieguldīt attīstībā un konkurēt ar piena cenu,” tāds ir “BDB” aprēķins.
Kur ņemt naudu?
“”BDB” ir ģimenes uzņēmums”, vairākkārt uzsvēra Kaspars un Ilona, “pirms būvniecības simtprocentīgi.” Viņiem joprojām pieder kontrolpakete, kuru viņi negrasās izlaist no rokām, kaut vēl arī igauņi un lietuvieši grib ienākt rūpnīcā. “Ja arī pārdosim stratēģiskajam investoram, tad ne vairāk par 27%,” apņēmušies Kazāki.
Sūkalu rūpnīcu bija plānots uzcelt par četriem pieciem miljoniem. Šī proteīna ražošanas rūpnīca Bauskā reāli izmaksājusi 12 miljonus. Ja “BDB” žāvēs proteīnu turpat Bauskā, nevis izmantos dārgo žāvēšanas servisa pakalpojumu, tad būs nepieciešami vēl 18 miljoni.
“BDB” rūpnīcas būvniecībai tika paņemts nodrošinātais kredīts “Nordea bankā”. Kad pietrūka, “Nasdaq” biržā tika izlaistas obligācijas par miljonu. Kapitālā piesaistīti investori – riska kapitāla fonds (10%) un Anastasija un Sergejs Reguki (19%). “Viņi ir mūsu paziņas, kuri Latvijā dzīvo jau piecus gadus un darbojas IT biznesā. Tiesa, viņiem ir Krievijas pilsoņa pase, kas radīja mītu par kaimiņvalsts investoru rūpnīcu. Būtībā viņi ir nodrošinātie aizdevēji, kam par investīcijām ķīlā ir akcijas, kuras jebkurā brīdī varēšu atpirkt,” pārpratumu izskaidro Kaspars. “Kad meklēju investīcijas, apstaigāju Latvijas iespējamos investorus – nevienam nebija nekādas intereses. Neizslēdzu, ka drīzumā ienāks kāds stratēģisks investors, kurš šobrīd tiek meklēts. Ar viņa ieguldījumu varēs atpirkt aizdevēju daļas un ar zināšanām un investīcijām attīstīt Bauskā vēl padziļinātāku pārstrādi.”
Jautāts, kāds ir viņa mērķis, SIA “Baltic Dairy Board” valdes priekšsēdētājs brīdi padomā. Un tad nosaka: “Mans mērķis ir kļūt par vienu no lielākajiem un galvenais – efektīvākajiem pārstrādātājiem. Lai Latvijas piena nozare beidzot paceļas augstākā līmenī – tad mēs nebūsim pastarīša lomā kā līdz šim, kas žēlojas par zemāko iepirkuma cenu Eiropā.”
Plašāk – žurnāla “Agro Tops” augusta numurā
VĒRTĒJUMS
Tas ir ļoti vērtīgi Latvijai
– Jūs divreiz esat bijis rūpnīcā Bauskā. Kāds iespaids?
Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs: – Jaunā “Baltic Dairy Board” rūpnīca Bauskā ir know-how piemērs, jo produkti, ko viņi ražo – proteīns un raugs –, simtprocentīgi tiek eksportēti un mazumtirdzniecībai nemaz nav domāti. Piena daudzums, ko viņi plāno pārstrādāt, tagad 200 t, vēlāk – 400 t dienā, ir liels pienesums piena nozarei.
– Kam, jūsuprāt, “BDB” atņems pienu?
– Katru dienu 650 tonnas aizvedam uz Lietuvu. Šī rūpnīca samazinās izvedamā piena daudzumu, šis pieniņš paliks Latvijā, tam tiks pievienota vērtība un galarezultātā gatavie rūpnieciskie produkti tiks eksportēti. Tas ir ļoti vērtīgi Latvijai.
– Latvijā ir kādi 38 piena pārstrādes uzņēmumi. Visi saka, ka par daudz un ka jāapvienojas. Te – vēl viena rūpnīca!
– Tā nepasliktinās to pārstrādes uzņēmumu situāciju, kas šobrīd mazumtirdzniecības tīklā tirgo pienu, biezpienu, sviestu, krējumu, sieru un citus produktus. Šis uzņēmums neražo to, ko citi. Tas ir pilnīgi kaut kas jauns. Tas ir liels ieguvums piena nozarei kopumā.
