Oļegs Burovs: Vienota Rīgas un Pierīgas pašvaldību ūdenssaimniecības tīkla izveide būtu arī solis birokrātijas mazināšanā 0
Vienota ūdenssaimniecības tīkla izveide Rīgas aglomerācijā ir uzdevums, ar kura īstenošanu nevajadzētu kavēties, norāda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR). Viņš atgādina, ka Rīgas ūdenssaimniecības tīkli savulaik tika būvēti orientējoties uz miljons iedzīvotājiem, bet šobrīd “Rīgas ūdens” apkalpo aptuveni 600 000 klientu. Tādējādi uzņēmumam ir pietiekama kapacitāte, lai sniegtu pakalpojumus kā Rīgas, tā Pierīgas iedzīvotājiem.
Apvienojot Rīgas un Pierīgas pašvaldību ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, vislielākie ieguvēji būtu iedzīvotāji, rezumējot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē skatīto jautājumu “Par Rīgas valstspilsētas un Pierīgas ūdenssaimniecības attīstību,” pauž komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Pēc viņa teiktā “ja reiz ir iespēja saviem iedzīvotājiem nodrošināt kvalitatīvākus un lētākus pakalpojumus, tad visām iesaistītajām pusēm ir jāsēžas pie sarunu galda, jāizvērtē iespēja apvienot ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un jārīkojas.” O.Burovs atgādina arī normatīvo aktu prasību tām apdzīvotajām vietām, kur iedzīvotāju skaits un ekonomiskā aktivitāte ir pietiekami koncentrēta, veidot centralizētu kanalizācijas tīklu sistēmu.
O.Burova ieskatā ūdensapgādes tīklu apvienošana dotu virkni ieguvumu kā Rīgas, tā Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem. Piemēram, palielinoties dzeramā ūdens plūsmas ātrumam tīklā, tiks nodrošināta nemainīgi augsta dzeramā ūdens kvalitāte. Tāpat būs arī iespēja iegūt papildus finansējumu infrastruktūras izbūvei. “Rīgas ūdensvadu tīkla vidējais vecums šobrīd pārsniedz 45 gadus un salīdzinoši neliela daļa no tiem, galvenokārt padomju gados būvētie, ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Šie ūdensvada posmi ir jāatjauno.”
O.Burovs arī uzsver nepieciešamību izlīdzināt tarifu atšķirības Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, visus neskaidros jautājumus pašvaldību un “Rīgas ūdens” pārstāvjiem izrunājot pie sarunu galda un pieņemot visu iesaistīto pašvaldību lēmumu par izpētes turpināšanu. “Es aicinātu lieki nekavēties ar Rīgas – Pierīgas ūdenssaimniecības apsaimniekošanas biznesa modeļa un citu nepieciešamo dokumentu izstrādes. Ņemot vērā, ka līdztekus tādām priekšrocībām kā lētāki tīklu uzturēšanas resursi un augstāka notekūdeņu attīrīšanas pakāpe, tiktu samazinātas arī administratīvās izmaksas, tas būtu solis arī birokrātijas mazināšanas virzienā,” uzskata Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs
