1. Kodolkarš 0
Kopš cilvēce iemācījās šķelt atomu, par vienu no nopietnākajiem eksistenciālajiem riskiem ir kļuvis kodolkarš.
Aukstā kara laikā šīs briesmas šķita tik reālas, ka valdības nopietni plānoja, kāda varētu būt dzīve pēc pilnīgas sabiedrības iznīcināšanas.
Pēc PSRS sabrukuma kodolkara draudi samazinājās, taču eksperti uzskata, ka šobrīd tie ir atkal strauji pieauguši.
Ne velti ASV zinātnieki šī gada sākumā pavirzīja Pastardienas pulksteņa rādītājus tuvāk globālās katastrofas atzīmei, simboliski norādot uz pieaugošo kodolkara risku.
Šodien deviņām valstīm pieder kodolieroči – kopumā tās ir 12 331 kaujas galviņas. Satraucoši ir tas, ka cilvēci faktiski varētu iznīcināt ar niecīgu daļu no šī arsenāla.
Mūsdienu pētījumi liecina, ka pat salīdzinoši lokāla kodoltriecienu apmaiņa var izraisīt globālas klimatiskās sekas.
Atklāts, ka tā dēvētā “kodolziema” patiesībā izrādīsies daudz sliktāka, nekā tika prognozēts Aukstā kara laikā.
Pētnieki aprēķinājuši, ka saules gaismas samazināšanās izraisītu vidējās globālās temperatūras kritumu par 10°C grādiem gandrīz uz desmit gadiem, nodarot milzīgu kaitējumu pasaules lauksaimniecībai.
Miljoniem cilvēku mirtu acumirklī, bet miljardiem – bada un slimību dēļ nākamajos gados.
