1. jūnijā Ukraina veica operāciju “Zirnekļa tīkls” (Operation Spiderweb), kuras ietvaros tās droni uzbruka Belajas gaisa spēku bāzei Sibīrijā, iznīcinot vai sabojājot vairākas Krievijas stratēģiskās bumbvedēju lidmašīnas, tostarp Tu-22M3. 60
Ukrainas Drošības dienests (SBU) apstiprināja, ka uzbrukums tika rūpīgi plānots, izmantojot FPV dronus, kas slepeni tika nogādāti Krievijas teritorijā, paslēpti mobilās koka mājās uz kravas automašīnām. Šie droni tika attālināti aktivizēti, lai precīzi trāpītu mērķiem, tostarp bumbvedējiem, kas izmantoti raķešu uzbrukumos Ukrainas pilsētām.
Lai gan Kijiva oficiāli uzņēmās atbildību, uzbrukuma tehniskā sarežģītība un tā dziļums Krievijas teritorijā (līdz pat 5000 km no Ukrainas robežas) radīja spekulācijas par Rietumu, tostarp ASV vai NATO, tehnoloģisko vai izlūkošanas atbalstu.
Bijušo CIP un NATO amatpersonu neoficiālie komentāri liecina par iespējamu sabiedroto iesaisti, taču konkrēti pierādījumi nav publiskoti.
Krievijas amatpersonas, tostarp ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, apgalvo, ka lidmašīnas tika tikai sabojātas, nevis iznīcinātas, un solīja tās atjaunot.
Maskava tagad it kā uztverot konfliktu kā cīņu ne tikai pret Ukrainu, bet potenciāli pret visu Rietumu bloku, kas palielina eskalācijas risku, tostarp kibertelpā vai caur slepenām operācijām.
Krievijas atbilde uzbrukumiem ietvēra masīvu 452 dronu un 45 raķešu uzbrukumu Ukrainai nākamajās dienās, kas izraisīja vismaz piecu cilvēku nāvi un 73 ievainojumus, padarot to par vienu no lielākajiem uzbrukumiem pilna mēroga kara laikā.
Šāda eskalācija norāda uz potenciālu tālāku konflikta saasināšanos, tostarp risku, ka Krievija varētu izmantot kodolretoriku vai citas netradicionālas atbildes formas.
