Man tīk pozitīvs skatiens uz dzivi. Ne tāds uzpumpēts, amerikānisks pozitīvisms, bet īsts. Kā zvirbulim peļķē. Patlaban ļoti daudz klausos Bahu, šī mūzika mani sakārto. Par Baha skaņdarbiem var spriest un tos analizēt, bet vienalga neko nepateikt, jo mūzika ir absolūti kosmiska. Arī latviešu mūzika apbur. Bieži izpildu latviešu komponistu kamermūziku, dziedu baznīcās. Esmu pārliecināta, ka šai mūzikai pavisam tuvu varam būt tikai mēs, Latvijā dzīvojošie, jo spējam to just ar katru ķermeņa šūnu. Protams, ja precīzi minam taku, kā komponists vēlējies.
Mūzika skar mūsu emocijas. Tā ir dvēseles trenažieris, bez kura nevar. Milzīgs spēks, kas spēj atmodināt. Mūzika uzrunā ikvienu, kurš iemācījies klausīties, tvert netveramo. Mācīties klausīties ir līdzīgi, kā apgūt svešu valodu. Jābūt pacietīgam. Vajag apsēsties un palikt mierā. Tikai pēc brīža pāriet iekšējais tireklis, gars nomierinās, sāc dzirdēt. Mūzikai vajag ļauties, tā bieži vien neatklājas uzreiz. Reizēm gan tā noķer kā tauriņu ķeramajā tīklā. Sāk skanēt, un – hops! – jau esi ierauts, pārsegts, pārklāts, mūzika ir kā milzīgs notikums visapkārt.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.