Pēc diviem gadiem AS Latvijas valsts meži apsaimniekotajās stādaudzētavās plāno izaudzēt 68 miljonus stādiņu gadā

Pēc diviem gadiem AS Latvijas valsts meži apsaimniekotajās stādaudzētavās plāno izaudzēt 68 miljonus stādiņu gadā 8

Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”

Uzņemot apgriezienus AS Latvijas valsts mežu (LVM) jaunajai priežu un egļu stādu audzētavai Mežvidi, plānots risināt ilgstošo stādu deficītu Latvijas mežsaimniecībā. Protams, nozīmīga daļa stādu paredzēta eksportam, tomēr tiek solīts, ka vietējo mežsaimnieku vajadzības būs prioritāras.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 181
Ukrainas jaunākajam ierocim vajadzētu nopietni sabiedēt krievu “stratēģus” Krimā – rezultāts Krieviju pamatīgi apkaunotu
Lasīt citas ziņas

Apmeklējot stādaudzētavas atklāšanu, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards akcentēja investīciju nozīmi stādu deficīta problēmas risināšanā, kā arī šā produkta lielisko eksporta potenciālu. LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norādīja uz Mežvidu stādaudzētavas stratēģisko svarīgumu Latvijas mežsaimniecībai, līdz ar to arī visai tautsaimniecībai.

Apjomīgas investīcijas

Lai arī investīciju projekts vēl nav pabeigts, priežu un egļu stādu audzētava Mežvidi Madonas novada Kalsnavas pagastā šajā pavasarī ir uzsākusi darbu teju pilnā apjomā. Kopējais investīciju apjoms plānots 18 miljonu eiro apmērā, no kuriem šobrīd ieguldīti 4,6 miljoni. Stādaudzētavas teritorijā paredzēta vēl papildu siltumnīca, saldētava un divi poligoni. Uzņēmuma LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns skaidro, ka saldētava nepieciešama stādu pasargāšanai no klimatiskajiem apstākļiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

«Pa ziemu stādi tiek ievietoti saldētavā, lai izslēgtu tipiskus riskus, piemēram, ledu, atkalas, atkušņus un sasalšanu no jauna. Piemēram, gadījumos, kad stādi ir izauguši pietiekami lieli, lai tos varētu nest ārā, tomēr ir jāuzmanās no iespējamām salnām. Nav pat nepieciešama gaisa temperatūra zem nulles – pietiek ar zemām temperatūrām, lai stādiem palēninātos augšanas ātrums,» viņš teic.

Šobrīd Mežvidu stādaudzētavā strādā 18 darbinieki, bet pēc investīciju projekta noslēguma papildus darbs būšot vēl dažiem desmitiem cilvēku. Šobrīd stādaudzētavā strādā cilvēki no vietējās apkaimes.

Konkrētā platība, kurā veidot stādaudzētavu, noskatīta 2018. gadā un izvēlēta vairāku faktoru dēļ, no kuriem noteicošie bija ūdens pievadīšanas iespējas un ērtais izvietojums. 2019. gadā platība tika iegādāta un sākās stādaudzētavas izveide. Šobrīd Mežvidos izaudzēti 8,5 miljoni stādu, no kuriem pusi uz pusi veido egles un priedes. Savukārt šogad plānots jaudu palielināt līdz 15,3 miljoniem stādu, bet maksimālā kapacitāte audzētavā iecerēta 19,3 miljonu apjomā.

Uzlabots stādāmais materiāls

Guntis Grandāns stāsta, ka pirmās sēklu plantācijas Latvijā sāka ierīkot 1961. gadā – turpat Kalsnavā. Tolaik Kalsnavas meža pētīšanas stacijā apstādīja vienu hektāru, bet šobrīd ir tā saucamās otrās aprites sēklu plantācijas, kurām skaitās uzlabots sēklu plantācijas materiāls.

«Tas nozīmē, ka zinātnieki jau ir izpētījuši, ka konkrēti šīs priedes pēcnācēji aug labāk nekā citu. Selecijas efekts ir rēķināms aptuveni 20–23% uzlabojumā pretēji tam, ja tas tiktu ievākts mežaudzēs. Pirmās pakāpes selekcija dod aptuveni 15–18% uzlabojumu. Otrā jau 20–23%,» viņš skaidro.

Reklāma
Reklāma

Vienlaikus uzņēmuma LVM Sēklas un stādi direktors uzsver, ka selekcija pati par sevi nevienam neko negarantē: «Jūs nopērkat, piemēram, selekcionētu sējas tomātu sēklas veikalā, bet, ja salaidīsiet dēlī audzēšanas procesu, tai selekcijai nebūs nekāda efekta. Selekcija dod iespējas, bet mežsaimniekiem tās jāprot izmantot. Aizsardzība pret kukaiņiem, meža dzīvniekiem, savlaicīga retināšana un tā tālāk.»

Substrāts stādu audzēšanai tiek gatavots pēc Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā radītas receptūras, kā arī tiek izmantota Latvijā iegūta kūdra – gan grieztā, gan frēzētā. «Frēzētā ir lētāka – tā strādā kā pildviela, tomēr grieztā kūdra saglabā savu struktūru, kas ir svarīgi, lai saknei piekļūtu gaiss,» teic Guntis Grandāns.

Stādaudzētavas apmeklējuma laikā starp viesiem izcēlās diskusija aktuālajā jautājumā par kūdras ieguves nākotni. Kā zināms, Eiropas Savienības līmenī tiek lauzti šķēpi par kūdras ieguves iespējamo aizliegumu zaļā kursa ietvaros. Latvijas pārstāvji Briselē aktīvi argumentējot, ka, piemēram, bez kūdras nav iespējams izaudzēt meža stādus, līdz ar to neesot iespējams pārtraukt kūdras ieguvi.

Ekonomikas ministrs norādīja, ka Briselē kūdru uzlūko kā dedzināmo resursu un prognozē, ka turpmāk būs ļoti smagas diskusijas par šo jautājumu. Uzņēmuma LVM Sēklas un stādi direktors argumentēja, ka visa Ziemeļeiropa stādu audzēšanā izmanto kūdru, līdz ar to tās ieguves aizliegums neesot racionāls.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.