“Mēs esam gatavi uz daudz ko, lai cilvēki šeit būtu priecīgi” – saruna par latviešu svinēšanas tradīcijām ar Svētku pils saimnieci Līgu
0
Latvieši Latvijā var! Tā gribas iesaukties, sākot stāstu par kādu brīnišķīgu, salīdzinoši jaunu vietu tepat, netālu no Rīgas, – Svētku pili Ķekavas novadā. Līga Balode kopā ar savu ģimeni tur radījusi īstu svētku paradīzi pašā Daugavas krastā. Tā ir ne tikai jauna (mums kaut kā ierasts, ka pilis un muižas ir senas, vai ne?) ēka ar brīnišķīgu un pēc prieka smaržojošu interjeru, bet arī nodrošina daudzveidīgas iespējas dzīves baudīšanai.
Lūk, tikai viens piemērs – Daugavā izveidots pašiem savs strūklaku šovs. Tikos ar Līgu, lai šo stāstu uzzinātu plašāk!
Ja godīgi, kad pastāstīju paziņai, ka došos uz Svētku pili, viņa nopūtās un izteicās, ka gan jau atkal kādi ārzemnieki nopirkšu un uzposuši šo vietu. Viņa kļūdījās, vai ne?
Jā! Bet ne pirmo reizi sastopamies ar to, ka kādam liekas neticami, ka šī vieta pilnībā pieder latviešiem. Pat kaimiņi no otra Daugavas krasta bija domājuši, ka te piederot villa kādam ietekmīgam un bagātam ārzemniekam. Bet patiesībā tā ir mana un mana vīra ideja un projekts, kas, iespējams, vēl kādu var iedvesmot, ka arī mums pašiem viss ir iespējams.
Kā pie jums atnāca doma sākt te darboties?
Visticamāk, pirmsākumi tam visam ir faktā, ka arī mana vīra vecākiem ir nomas bizness, bet tāds vienkāršāks – izīrē pirti dzimšanas dienas ballītēm utml. Tolaik daudzi būvēja pirtis, kas tiek iznomātas. Mēs arī vērojām un domājām par savām iespējām uzsākt ko līdzīgu.
Un vēl – pirms 16 gadiem, kad precējāmies, draugi precējās, nemitīgi pamanījām svinību vietās lietas, ko, mūsuprāt, vajadzētu citādi. Kāpēc tāds apgaismojums? Kāpēc tik dīvains plānojums? Līdz ar to sākām skatīties uz kāzu svinību vietām un secinājām, ka lielākoties tās ir senas muižas un pilis, kas pielāgotas svinību rīkošanai.
Šī vieta pie mums neatnāca uzreiz, braukājām un skatījāmies dažādus variantus. Tā nu nonācām šeit, priecīgi vien par to, ka šī vieta atrodas tuvu mūsu mājām, taču vietējie to bija jau iesaukuši par spoku māju – tā bija iesākta un kādus desmit gadus stāvējusi nepabeigta. Viss bija diezgan nolaists, taču, skatoties uz tornīšiem, balkoniem, plašumu un Daugavu, mēs saredzējām, ka te varētu tapt kas skaists.
Un kāds bija darbības sākums, pils atvēršana?
Tas bija 2017.gada aprīlī. Sākumā piedāvājām tikai telpas, bez ēdināšanas, biju viena un palīgi vien pils uzkopšanā. Komunicēju ar klientiem, biju klātesoša sagatavošanās darbos, kurus paši tajā laikā vēl nenodrošinājām – ne ēdināšanu un viesmīlību, ne dekorēšanu.
Redzēju dažādus pakalpojuma nodošinātājus – gan ar pozitīvām sajūtām, gan arī pretējām, – jo bija arī gadījumi, kad klienta pieaicinātie partneri nebija atbilstoši tam, kā es to gribēju redzēt gala iznākumā . Pēc pirmās sezonas sapatu, ka Svētku pils nav tikai par nomu, bet gan kopējo pieredzi un sajūtām.
Tā nonācām pie tā, ka jāmeklē šefpavārs, jāgatavo ēdiens pašiem uz vietas, lai nodrošinātu labāko kvalitāti, kā arī sāku veidot jau lielāku komandu.
Kādi principi jums ir svarīgi, plānojot ēdienkarti?
Mums ir svarīgi, lai ēdiens būtu kvalitatīvs, garšīgs, vizuāli skaists un pietiekamā apjomā. Ļoti domājam arī par to, lai ēdiens ir saprotams dažādu paaudžu cilvēkiem, kas ir īpaši svarīgi tieši kāzās, jo šeit bieži vien sastopas trīs vai pat četras paaudzes. Katru gadu pārskatām savas ēdienkartes, kaut ko pamainām, pilnveidojam vai ieviešam ko jaunu.
Cik cilvēku šobrīd ir komandā?
Kopā esam 15. Trīs pavāri, divi viesmīļi, viens bārmenis, divas projektu vadītājas, trīs meitenes uzkopšanā, trauku mazgātāja un viens tehniskais cilvēks. Nu jau esam samērā liela komanda. Un es izbaudu, ka mums visiem ir svarīgi iespējami labi paveikt savu darbu, pievēršot uzmanību par šķietamiem sīkumiem un detaļām.
Komanda ir stabila, man vispār nepatīk mainīt darbiniekus, izbaudu, ja apkārt ir tādi, kuriem es varu uzticēties. Cenšos to darīt arī no savas puses, parūpējoties, lai viņiem būtu prieks strādāt – rīkojam laiku pa laikam pasākumus arī paši sev, piemēram, reizi gadā dodamies kopīgā ceļojumā, utt.
Tad šobrīd varat nodrošināt pilnībā gatavus svētkus?
Jā! Varam visu, kas saistīts ar vietu, ēdienu, apkalpošanu, dekorēšanu un organizēšanu. Mums ir divas organizatores, kas palīdz klientiem ar visiem jautājumiem, kā arī esam gatavi jauniem izaicinājumiem un pakalpojumiem. Šobrīd jau stabili mūsu pakalpojumu klāstā ir steiku meistarklase, kas ir iemīļota korporatīvajiem klientiem. To, ko nevaram izdarīt paši – piesaistām no malas – gadu laikā ir izveidojies plašs partneru klāsts, par kuru kvalitāti esam pārliecināti un varam ieteikt – vakara vadītājus, dīdžejus, fotogrāfus, videogrāfus un citus.
Svētku pils ir tavas ģimenes lolojums. Kā sadalāt darbus iekšienē? Vai arī bērni tiek iesaistīti?
Bērni te bija klāt visa būvniecības procesā, tobrīd viņi bija 5-6 gadus veci, vieni paši mājās palikt nevarēja, viss interesēja, tāpēc visu laiku ņēmām līdzi. Viņi redzēja un piedzīvoja pili tās tapšanas posmā – putekļi, pagaidu konstukcijas, remontu, dārza rakšanu. Šķiet, kādā brīdī tas nokāva viņu interesi.
Šobrīd viņi ir jau pusaudži. Vasarās dēls palīdz nopļaut zāli, taču citus darbus es neuzspiežu. Meita nesen ierunājās, ka nākamgad varētu vasarā pastrādāt. Bet jebkurā gadījumā neesam vecāki, kuri gaida, lai bērni piepilda viņu sapņus.
Ikdienas darbos, kas saistīti ar darbiniekiem un kientiem, iesaistos vairāk es. Vīra lauciņš ir saistīts ar stratēģiskajiem jautājumiem, viss, kas saistīts ar tehnoloģijām un tehnisko pusi, lai Svētku pilī viss būtu vienmēr kārtībā, kā arī viņš ir ideju ģenerators jaunām lietām – kā pēdējo varu minēt strūklaku šovu, ko paši esam iebūvējuši Daugavā, lai mūsu klientiem nodrošinātu unikālu pieredzi.
Mums sakrīt pamata pārliecības, kas ir labs pasākums, kāds ir labs ēdiens un kas ir tas, ko klients vēlas sagaidīt no pasākumu vietas.
Ko tu šajā laikā esi novērojuši par latviešiem? Kāda tipa svinētāji mēs esam? Man ir sajūta, ka diezgan pieticīgi…
Pastāv, protams, atšķirības starp tautībām un svinēšanas paradumiem, bet tā iedalīt divās grupās – mierīgie un aktīvie svinētāji – laikam nevaru. Latvieši nav tik ekstrevaganti dekorācijās – vairāk patīk zemes toņi, nepārspīlēts noformējums, saglabājot svinīgumu un eleganci.
Latviešiem ir svarīgi, lai ir daudz ēdiena. Latvieši arī var būt labi ballētāji, ja ir laba kompānija, atmosfēra un mūzika.
Pie mums bieži notiek arī starptautiskas kāzas, kur viena puse ir no Latvijas un otra no ārvalstīm. Te var novērot tendenci, ka ārzemnieki ir ļoti priecīgi, smaidīgi, atsaucīgi un pozitīvi. Sajūta, ka viņi priecājas par visu – arī no rīta brokastu meitenes ir pēc tam uzlādētas no viesu pozitīvisma. Šo viņu dzīvesprieku gibētu nedaudz pamācīties.
Vispār pēdējos gados ir kāda interesanta tendence – arvien biežāk tiek izsludinātas ballītes pilnībā bez alkohola lietošanas. Jā, tas ir mierīgāk un klusāk, taču ne mazāk aizraujoši.
Šobrīd plānoju arī LA.LV svētku ballīti un domāju, vai tajā ir vai nav nepieciešams vakara vadītājs. Kā jūs iesakāt?
Mēs uzskatām, ka vakara vadītāju vajag. Arī tad, ja pasākums ir, piemēram, 15 cilvēkiem. Vadītājs iedos pasākumam struktūru, visus apvienos, parūpēsies, piešķirs pasākumam garšu. Bet, ja pašu komandā ir kāds, kurš gatavs uzņemties vadību un rūpes, droši vien, ka var arī iztikt bez vadītāja no malas. Jārēķinās, ka pati par sevi pasēdēšana pie galda vien var neizvērsties pārāk aizraujoša, ja nav padomāts par nekādām papildu aktivitātēm bez ēšanas.
Esam uzņēmuši arī ģimeniskus pasākumus, kur cilvēki tieši to arī vēlas – mierīgu vakaru un sarunas ar savējiem. Tad tas ir cits koncepts. Bet, ja gribas ballīti, tad ir jāparūpējas, lai tā izdodas iespējami labāka.
Jebkurā gadījumā aicinām visus svinētājus uz Svētku pili, jo te varam izdomāt dažādus risinājumus visādām gaumēm. Ar vai bez vadītājiem, dekorācijām, dīdžeja, šampanieša piramīdām, foto un video operatoriem utt.
Kur rodat jaunas idejas pasākumiem, ēdieniem, dekoriem?
Jāatzīstas, ka dažkārt kādu ideju noskatāmies no mūsu klientu pasākumiem. Redzam, ka kaut kas izdodas lieliski, nolemjam, ka arī mums to vajag. Tāpat arī ceļojumos iedvesmojamies dažādiem jaunumiem, piemēram, mūs fascinēja Francijas simetriskie dārzi, tāpēc ko līdzīgu izveidojām arī šeit.
Vai ir bijis kāds pasākums, ko tu nekad neaizmirsīsi labā vai sliktā nozīmē?
Patiesībā jau katrs pasākums ar kaut ko ir īpašs un prātā paliekošāks. Visizaicinošākie, protams, bija mūsu darbības pirmie gadi, kad nemitīgi bija nepieciešami kādi uzlabojumi. Piemēram, sākumā mums numuriņos nebija kondicionieru. Ko tas nozīmēja? Klienti ieradās, atstāja vaļā logus un gāja ballēties. Bet nākamajā rītā mēs uz griestiem un sienām redzējām nosistu knišļu paliekas – tie bija salidojuši pa atvērtajiem logiem. Uzreiz bija skaidrs – jāiegādājas kondicionieri.
Līdzīgi gāja ar salūtiem – sākumā tos ļāvām rīkot, bet bija nedēļas, kurās bija četri salūti pēc kārtas, kaimiņi sāka sūdzēties, aizdomājāmies par kaitējumu videi, un nolēmām turpmāk liegt te rīkot salūtus, bet kā alternatīva tapa jau pieminētais strūklaku šovs.
Tā mēs nemitīgi maināmies, un klienti mums ir palīdzējuši nonākt līdz mūsu labākajiem standartiem. Bet pilnīgi noteikti uzlabojumi būs vēl un vēl.
Kā ir ar biznesa pusi? Sanāk, ka piedzīvojāt arī Covid-19 laiku. Kā biznesam izdzīvot sarežģītākos periodos?
Jā, 2017.gadā sākām strādāt, bet 2020.gadā parādījās Covid-19. Tas bija pamatīgs izaicinājums, jo mums pils ir jānoslogo visu gadu, lai varētu noturēt savu komandu. Kā šodien atceros, kā sēdēju un domāju, kā tālāk rīkoties. Tikko bijām ieskrējušies, tikko viss šķita nostrādāts…
Sāku likt kopā visu, kas mums ir un kas valstī ir atļauts. Mēs varējām nedarīt neko, bet mēs varējām censties darīt vismaz kaut ko, lai kaut daļēji nosegtu izmaksas. Bija skaidrs, ka zaudējumi būs jebkurā gadījumā, bet labāk tomēr, ka mums visiem ir ko darīt.
Sapratu – mums ir pavārs, mums ir gards ēdiens, varam nodrošināt pusdienas tuvumā esošajiem uzņēmumiem, kuri turpina strādāt. Daudzas kafejnīcas bija ciet, līdz ar to mums pēc vairāku dienu brutālām telemārketinga aktivitātēm izdevās uzsākt sadarbību ar vairākiem uzņēmumiem. Un pavāri no smalkām kāzu maltītēm aši pārprofilējās uz griķiem un kotletēm. Kā paši smējāmies, tie bija iespējami visgardākie griķi un kotletes. Uzkopšanas meitenes pārvērtās par kurjeriem un izvadāja ēdienus.
Piedāvājām arī naktsmītnes, bet uz nakti uzņēmām ne vairāk kā vienu ģimeni, līdz ar to daudzi vēl šodien atceras to ekskluzīvo iespēju, kad varēja vieni palikt visā pilī.
Ak jā – un piedāvājām arī ēdienus dažādām mājas ballītēm.
Kad pandēmija gāja uz beigām, bija periods, kad piektdien un sestdien jau notika kāzas, bet ceturtdien un piektdien vēl bija jāizvadā pusdienas uzņēmumiem. Tobrīd jau kļuva par grūtu to visu apvienot, tāpēc pakalpojumu pārtraucām sniegt. Tomēr visi bijām guvuši pārliecību – ja esi gatavs darīt, tad jebkurā laikā darāmais atradīsies.
Pirms sarunas skatījos, ka, piemēram, “Booking” jūs neesat. Kā šobrīd atrodat klientus?
Lielākoties strādā reklāma no mutes mutē. Protams, izmantojam arī plašās sociālo mediju reklāmas iespējas. “Booking” mums pat neder, jo mēs numuriņus nepiedāvājam izīrēt pa vienam. Ja notiek pasākums, tad tiek piedāvāti arī numuriņi – tas ir kompleksi.
Aizdomājos, cik labs ir tavs darbs! Jums nemitīgi ienāk pozitīvas emocijas, notiek svētki.
Tiešām! Tā ir. Un tas palīdz arī pašiem noturēt lielāku dzīvesprieku. Te ir priecīga aura. Un ir tik laba sajūta palīdzēt radīt svētkus, realizēt ieceres, pamanīt ciemiņu prieku, dzirdēt smieklus. Ir jau gājis visādi, bet vienmēr ar visu tiekam galā.
Pasākumi ir kā dzīvas būtnes – tie elpo un nekad visu uz 100% nevar paredzēt, tāpēc ir ļoti svarīga komanda, kas zina, ko dara, ar ko mums sakrīt redzējums par gala izpildījumu.
Mēs visi esam uz viena viļņa un tas palīdz gan saspringtākos brīžos, gan arī kopīgi domāt un veidot nākotni.
Svētku pils logotipā ir sapņu ķērāja elements – tas ir par to, ka mēs palīdzam piepildīt gan viens otra sapņus, gan mūsu klientu sapņus par viņu pasākumiem.
