Pēc tikšanās ar Eiropas līderiem Londonā Zelenskis atklāj, kas šobrīd ir izšķiroši svarīgs, lai panāktu mieru Ukrainā 65
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien Londonā tikās ar vairākiem Eiropas līderiem pēc tam, kad ASV–Ukrainas sarunās Floridā neizdevās panākt būtisku progresu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā kopsavilkumā par miera sarunām Londonā sacīja, ka “šodien izšķiroši svarīga ir vienotība starp Eiropu un Ukrainu, kā arī vienotība starp Eiropu, Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm”, vēsta “The Guardian”.
“Šodien mēs vadījām detalizētu diskusiju par mūsu kopējo diplomātisko darbu ar Amerikas pusi, saskaņojām kopīgu nostāju par drošības garantiju un atjaunošanas nozīmi un vienojāmies par turpmākajiem soļiem,” viņš sacīja.
“Mēs arī vadījām atsevišķu diskusiju par turpmāku aizsardzības atbalstu Ukrainai. Es esmu pateicīgs līderiem par viņu gatavību stāvēt kopā ar mūsu tautu un palīdzēt mums ceļā uz mieru,” viņš piebilda.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka valstis “ir spējīgas un gatavas pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai tā sēstos pie sarunu galda,” komentējot šodienas sarunu formātu.
Fon der Leiena sacīja, ka Eiropas līderi zina, kas ir apdraudēts, un zina, ka mums vairs nav laika zaudēt.
Viņa īpaši aizstāvēja ES priekšlikumu par reparāciju aizdevumu – kuru nodrošina iesaldētie Krievijas aktīvi –, pret ko Beļģija joprojām iebilst tiesisko jautājumu dēļ.
“Priekšlikums darbojas uz naudas atlikumiem, kas radušies no imobilizētajiem Krievijas aktīviem. Šie atlikumi tiktu izmantoti reparācijām. Tātad, jo ilgāk Putins turpina karot, nogalina cilvēkus un iznīcina Ukrainas infrastruktūru – jo lielākas būs Krievijas izmaksas,” viņa teica.
Komisijas prezidente arī uzsvēra, ka “Eiropas aizsardzība ir mūsu atbildība,” rezumējot plānus palielināt aizsardzības izdevumus un ražošanu.
Par diplomātiju viņa stingri kritizēja Maskavu par maldināšanu un laika vilkšanu, kā arī par diplomātijas izsmiešanu un uzbrukumu palielināšanu, vienlaikus liekot iespaidu, ka tiek meklēts miers.
“Šodien šis priekšstats joprojām stingri pastāv. Bet mēs nepadosimies tam, mēs zinām, kurš ir agresors un kurš ir upuris šajā karā,” viņa sacīja.
Svarīgākās atziņas no šodienas tikšanās
– Pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers sacīja, ka viņš un Eiropas līderi ir vienojušies par nepieciešamību Eiropai stāvē̄t kopā ar Ukrainu un pastiprināt ekonomisko spiedienu uz Vladimiru Putinu. Viņi norādīja, ka ASV vadītās miera sarunas ir panākušas progresu, un ir uzdevuši saviem nacionālās drošības padomniekiem turpināt diskusijas nākamajās dienās.
– Volodimirs Zelenskis šodienas sarunas raksturoja kā produktīvas un sacīja, ka ir panākts neliels progress ceļā uz mieru. Viņš norādīja, ka Ukrainas un Eiropas 20 punktu priekšlikums miera līgumam būs gatavs līdz rītvakaram, lai to varētu nodot ASV.
– Pirms privātajām sarunām ar Zelenski, Makronu un Stārmeru Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka ir skeptisks par dažiem ASV priekšlikumiem miera nolīgumam, un piebilda, ka šīs dienas varētu būt izšķirošas mums visiem attiecībā uz Ukrainu.
– Teritorijas jautājums joprojām ir visproblemātiskākais sarunās par kara izbeigšanu, sacīja amatpersona, kas ir informēta par sarunu gaitu. “Putins nevēlas noslēgt vienošanos bez teritorijas. Tāpēc tiek meklētas jebkādas iespējas panākt, lai Ukraina atsakās no teritorijas,” norādīja amatpersona.
– Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzstāja, ka blokam ir līdzekļi un griba palielināt spiedienu uz Krieviju, lai tā sēstos pie sarunu galda. Viņa īpaši aizstāvēja ES priekšlikumu par reparāciju aizdevumu – kuru nodrošina iesaldētie Krievijas aktīvi –, taču Beļģija pret šo plānu joprojām iebilst.
– Septiņu ES valstu līderi ir paziņojuši, ka reparāciju aizdevums Ukrainai, balstoties uz iesaldētajiem Krievijas aktīviem, ir politiski reālākā alternatīva, lai nodrošinātu Kijivas steidzamās finanšu vajadzības. Šis atbalsta paziņojums tika izteikts vēstulē Eiropadomes prezidentam António Kostam un Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai pirms nākamnedēļ gaidāmā ES samita, kur Ukrainas finansējums būs viens no galvenajiem jautājumiem.
