Cikos vakariņot, lai nekaitētu veselībai? Speciālisti atklāj, ka ziemā ir citādi “noteikumi” 0
Gadalaiku maiņa ietekmē ne tikai garastāvokli un miegu, bet arī vēlamo vakariņu laiku. Zinātnieki norāda, ka vēla ēšana ziemas periodā var ievērojami pasliktināt vielmaiņu un kopējo labsajūtu.
Bioloģiskais pulkstenis un ziemas vielmaiņa
Rudenī un ziemā, kad dienas kļūst īsākas un tumšākas, mūsu diennakts ritmi mainās, bet vielmaiņa palēninās. Tas nozīmē, ka vēlu vakariņojot, organisms nespēj tik efektīvi apstrādāt cukurus un taukus.
Sporta un uztura asociētā profesore skaidro: “Mūsu ķermenis darbojas pēc 24 stundu pulksteņa, kas regulē miegu, vielmaiņu, gremošanu un hormonālos ciklus. Īsās ziemas dienas palēnina vielmaiņu, padarot vēlu vakariņošanu mazāk veselīgu.”
Kāpēc agras vakariņas ir labākas?
Pētījumi rāda, ka, ēdot vakariņas agrāk, organisms labāk kontrolē cukura līmeni asinīs un efektīvāk sadedzina taukus.
“Veselīgiem pieaugušajiem, kuri vakariņoja pulksten 22.00, cukura līmenis asinīs bija par 20 procentiem augstāks, un viņi sadedzināja par 10 procentiem mazāk tauku salīdzinājumā ar tiem, kuri ēda pulksten 18.00,” skaidro uztura speciāliste.
Šo efektu atklāj arī “hrononutrition” – zinātne, kas pēta, kā ēdienreižu laiks mijiedarbojas ar iekšējo bioloģisko pulksteni.
