Šis var būt izšķirošs brīdis mums visiem: miera plāns šobrīd atrodas kritiskā miera panākšanas posmā 0
Prezidents Volodimirs Zelenskis šodien Londonā tikās ar Lielbritānijas premjerministru Keiru Starmeru un citiem Eiropas līderiem, cenšoties atsākt centienus izbeigt Krievijas un Ukrainas karu, vēsta “Kyiv Independent”.
“Reālas drošības garantēšana vienmēr ir kopīgs izaicinājums un kopīgs darbs. Paldies par jūsu atbalstu!” pēc tikšanās tvītoja Zelenskis platformā “X”.
Eiropas līderi privāti izteikuši bažas, ka tiek atstādināti no sarunām, jo sākotnējais 28 punktu miera plāns, ko pagājušajā mēnesī sagatavoja Krievija un ASV, uzlika Ukrainai stingrus nosacījumus.
Lai gan sākotnējais priekšlikums tika pārskatīts turpmākajās sarunās, ko ASV rīkoja atsevišķi ar Ukrainu un Krieviju, Zelenskis medijam “Bloomberg” sacīja, ka jūtīgas tēmas, piemēram, drošības garantijas un Austrumukrainas reģionu statuss, vēl nav saskaņotas. “Ir dažādas vīzijas no ASV, Krievijas un Ukrainas puses — un mums nav vienotas pozīcijas par Donbasu,” Zelenskis sacīja “Bloomberg” telefonintervijā. Prezidents norādīja, ka viņa mērķis ir panākt atsevišķas vienošanās par drošības garantijām ar Rietumu partneriem, īpaši ar Vašingtonu.
Tikšanās laikā Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers komentēja, ka sarunas atrodas kritiskajā miera panākšanas posmā. “Šodien ļoti svarīga ir vienotība starp Eiropu, Ukrainu un ASV,” norādīja Zelenskis.
Savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka ir skeptisks par dažiem ASV dokumentos minētajiem detaļām, piebilstot, ka šis var būt izšķirošs brīdis mums visiem… šīs valsts (Ukrainas) liktenis ir Eiropas liktenis.
Pagājušajā nedēļā Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs apmeklēja ASV, lai turpinātu sarunas par miera plānu ar amerikāņu pusi.
ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 2. decembrī arī tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā, lai gan tikšanās nesasniedza nozīmīgu progresu.
Krievija vairākkārt atteikusies kompromisam par savām galvenajām prasībām, tostarp par aizliegumu Ukrainai pievienoties NATO un pilnīgu Ukrainas izvešanu no daļēji okupētās Doņeckas apgabala austrumos — nosacījumi, ko Kijiva noraidīja.
“Es gaidu detalizētu informāciju no viņiem par visu, kas tika teikts amerikāņu sūtņiem Maskavā, un par niansēm, ko amerikāņi ir gatavi mainīt sarunās ar mums un ar krieviem,” Zelenskis rakstīja savos sociālajos tīklos 7. decembrī.
Trampa Ukrainas sūtnis Kīts Kellogs apgalvoja, ka miera vienošanās šķiet tuvojamies noslēgumam, nosaucot Austrumukrainas reģionu statusu un Krievijas okupēto Zaporižjas atomelektrostaciju par pēdējiem neatrisinātajiem jautājumiem. Tomēr Tramps norādīja, ka Zelenskis kavē miera centienus, apgalvojot, ka Ukrainas prezidents vēl nav izlasījis miera priekšlikumu.
“Krievija tam piekrīt. Ziniet, Krievija labprāt gribētu visu valsti,” Tramps sacīja žurnālistiem Kenedija centrā Vašingtonā 7. decembrī.
Pēc vizītes Londonā Zelenskis dodas uz Briseli, lai tiktos ar NATO ģenerālsekretāru Marku Rūti un Eiropas Komisijas prezidentu Ursulu fon der Leienu.
Pēc Ukrainas prezidenta teiktā, gaidāmās sarunas ar Eiropas partneriem aptvers arī pretgaisa aizsardzības atbalstu un ilgtermiņa finanšu palīdzību, jo kara skartā valsts gatavojas izaicinošai ziemai.
