Pasaulē
Eiropa

Pensiju reformas riski. Kad Francijā rimsies protesti?0


Kaut arī transporta kustība atjaunota un Luvras muzejs ir vaļā, šonedēļ vēl nerimās arodbiedrību demonstrācijas pret Francijas valdības iecerēto pensiju reformu – šis kadrs fiksēts pie Versaļas vilcienu stacijas pirmdien.
Kaut arī transporta kustība atjaunota un Luvras muzejs ir vaļā, šonedēļ vēl nerimās arodbiedrību demonstrācijas pret Francijas valdības iecerēto pensiju reformu – šis kadrs fiksēts pie Versaļas vilcienu stacijas pirmdien.
Foto: Gonzalo Fuentes/AFP/SCANPIX/LETA

Brīdī, kad Francijā protesti pret pensiju reformu ir ilguši apmēram piecdesmit dienas, iezīmējas kas līdzīgs kompromisam. Vai vismaz dialoga atsākšanai.

 

Satiksme atjaunota

Kopš nedēļas sākuma valsts dzelzceļš (SNCF) darbojas gandrīz normālā ritmā, un arī pasažieru satiksme Parīzē un Ildefransas reģionā (kas ir transporta uzņēmuma RATP pārziņā) ritējusi bez būtiskiem traucējumiem.

Gan jāpiebilst, ka kompromiss starp valdību un reformas ideju kopumā atbalstošo arodbiedrību CFDT jeb Francijas Demokrātisko darba konfederāciju, kā arī pāris mazāk ietekmīgām arodorganizācijām (UNSA un CFTC) var izrādīties pārāk trausls. Turklāt dialoga atsākšana ne visiem ir pa prātam.

Nesamierināmo protestētāju grupas jau divreiz ielauzušās CFDT Parīzes birojā un pirmdien uz dažām minūtēm ēkai pat atslēgušas elektrību.

Otrdien šī paša iemesla dēļ bez elektrības palika dažas komūnas Orlī lidostas apkaimē, ir notikušas vēl citas akcijas, tajā skaitā ar mērķi izjaukt publiskus pasākumus, kuros piedalās valdības locekļi.

Iesaistīšanās šāda veida provokācijās tiek piedēvēta arī radikāli kreisi noskaņotās arodbiedrības CGT aktīvistiem, kaut gan pagājujušā gadsimta šķiru cīņās rūdītās arodbiedrības vadība no tām šķietami norobežojas.

Atkal liek sevi manīt teju gadsimtu vecais CFDT un CGT konflikts, ko raksturo divas atšķirīgas pieejas cīņai par sociālo taisnīgumu. Tas, kura šoreiz gūs virsroku, zināmā mērā būs atkarīgs arī no valdības, respektīvi, valsts prezidenta Emanuela Makrona turpmāk pieņemtajiem lēmumiem. Elizejas pilij jānoved reforma vai tās pārpalikums līdz kādam puslīdz pieņemamam noslēgumam, taču jāpanāk, lai protests neizvēršas par dzelteno vestu kustības atkārtojumu. Riski, cik noprotams, pastāv.

 

Visiem jāstrādā līdz 64 gadiem!

Valdība izvirzīja kā pamatmērķi pensiju sistēmu cik iespējams unificēt, vienkāršot un padarīt ikvienam caurskatāmāku (sk. publikāciju “LA” 20. decembra numurā), kam CFDT ģenerālsekretārs Lorāns Beržē jau sākotnēji izteica piekrišanu.

Taču “vienkāršošana” izrādījās ārkārtīgi sarežģīta un neskaidrību joprojām ir gana daudz.

Par strīda ābolu kļuva viens no retajiem gluži nepārprotamajiem premjera Eduāra Filipa uzstādījumiem (pretstatā ministru nereti pretrunīgajiem izklāstiem), ka pilna apjoma pensijas saņemšanai būtu jāstrādā līdz 64 gadu vecumam, bet agrāka darba gaitu izbeigšana nozīmētu atbilstošus, saskaņā ar bonus-malus sistēmu jau sākot no 2022. gada aprēķinātus atskaitījumus.

Premjera iniciatīva izrietēja no iepriekš pārāk neafišēta mērķa panākt līdzsvarotu pensiju budžetu, un 64 gadi ir vidējais pensionēšanās vecums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs.

Kamēr Francijā tas reāli ir nevis oficiāli noteiktie 62 gadi, bet gan 60,8 gadi, jo šo atšķirību rada dažādi privileģēti nosacījumi, kas iekļauti daudzajos un dažādajos pensiju režīmos, ko valdība vēlas izskaust.

 

Arodbiedrības pret sociālo apcirpšanu

Tomēr CFDT uztverē minētās vecuma robežas paaugstināšana noteiktajos termiņos būtu samērā plaša pilsoņu loka agrāk iegūto sociālo garantiju apcirpšana un tātad “sarkanās līnijas” pārkāpšana, kas lika arodbiedrībai pievienoties demonstrantu rindām. Tagad sociālā dialoga atjaunošanas dēļ jautājums ir atlikts vai iesaldēts.

Savukārt mērenās arodbiedrības piekritušas piedalīties pensiju finansēšanai veltītā konferencē, lai nāktu klajā ar saviem priekšlikumiem. Kārtējie kopsaucēja meklējumi šajā konferencē, kurā iesaistīsies arī uzņēmējus pārstāvošā organizācija “Medef”, vilksies, kā paredz, mēnešus trīs, bet gala vārds jebkurā gadījumā piederēs valdībai.

Ir vēl citas ar reformu saistītas vāji izskaidrotas vai pavisam novārtā atstātas tēmas. Piemēram, senioru nodarbinātība.

Francijā strādā tikai trešdaļa iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 64 gadiem, kas jūtami atpaliek no Eiropas Savienības caurmēra rādītāja.

Nav skaidrs, kā jaun­ieviestajā pensiju aprēķināšanas metodikā atspoguļosies darbs kaitīgos vai grūtos apstākļos un konkrēti, kādās profesijās.

Atskaitot tās, kuru “specifisko režīmu” valdība jau atzinusi un piekāpusies. Kā pilotiem vai baletdejotājiem. Vai arī policistiem, kuri sev tomēr prasa tādu pašu statusu kā militārpersonām pielīdzinātajiem žandarmiem. Bet ir vesela virkne dažādu mazāk ievērotu profesiju, kurās strādājošie negrib tikt apdalīti.

 

Šodien lemj

Šodien, 24. janvārī, ministru kabinets plāno izskatīt divus likumprojektus, kas nepieciešami reformas tālākai virzīšanai un satur konkrētākus piedāvājumus problēmu risināšanai. Piemēram, valdības deklarētajai apņēmībai novērst situāciju, “ka pensijas sievietēm ir par 42% mazākas nekā vīriešiem”.

Aplūkots arī jautājums par minimālo pensiju 1000 eiro apmērā (ar nosacījumu, ka 43 gadus maksāti attiecīgie sociālie nodokļi) un iespējas to 2025. gadā pielīdzināt 85 procentiem no minimālās algas.

Saistītie raksti
Vai pacelt latiņu augstāk atkarībā no jau pieminētās konferences un pensiju līdzsvarota finansējuma meklējumu sekmēm.

Vēl daudz ko var iespaidot spriedze sabiedrībā un debates parlamentā, kur līdz vasarai vajadzētu notikt izšķirošajam balsojumam. Tad būs redzams sausais atlikums, ko nepacietīgi gaida arī Briselē (pērn “Ecofin” sniedza Francijai rekomendācijas valsts parāda sloga atvieglošanas sakarā). Ar cerību, ka reforma tomēr tiks pieņemta, bet galvenais – īstenota.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Pasaulē
Spānijas prokuratūra pirmoreiz ierosina lietu par viltus ziņu izplatīšanu
12 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Putina un Erdoana tikšanās varētu notikt jau nākamajā nedēļā
13 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Grieķija slēdz robežpārejas punktu ar Turciju
13 stundas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Pasaulē
Tramps uzdevis Pompeo parakstīt vienošanos ar talibiem
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atcelti “Novatours” čārterreisi no Rīgas uz Bergamo pilsētu Itālijā
9 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
Gulbis Po pilsētā tiek līdz pusfinālam
8 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Parīzē pēc protestētāju izraisīta ugunsgrēka evakuē Lionas staciju
7 stundas
AL
Agris Liepiņš
Latvijā
Agris Liepiņš: Ja mēģinām izmest pa durvīm, vīriešu diena ieraušas pa logu! 2
8 stundas