Foto: Panthermedia/Scanpix/LETA

Pētām likumus! Vai pilsētas īpašumu drīkstēs apgādāt ar elektrību, kas saražota lauku īpašumā? 13

Elvis Grinbergs, Sorainen ZAB jurists
Kristiāns Dzerkaļs, Sorainen ZAB jurista palīgs

Reklāma
Reklāma
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kuriem Līgo svētki būs īpaši izdevušies
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos 14
Veselam
Jūs nekad vairs neēdīsit šos ēdienus, kad uzzināsit to sastāvu
Lasīt citas ziņas

2022. gada 14. jūlijā tika pieņemti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kuros viens no būtiskākajiem grozījumiem bija jēdzienu aktīvais lietotājs un elektroenerģijas energokopiena ieviešana. Tāpat minētie likuma grozījumi ievieš neto uzskaites sistēmu un neto norēķinu sistēmu.

Paralēli tam, šobrīd Ministru kabinets izstrādā grozījumus 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kuri precizētu neto uzskaites sistēmas un neto norēķinu sistēmas praktisko darbību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aktīvie lietotāji un elektroenerģijas energokopienas

Likumā aktīvais lietotājs ir definēts kā galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vajadzībām. Tāpat aktīvais lietotājs var saražotās un neiztērētās elektroenerģijas pārpalikumu pārdot vai kopīgot.

Tātad ikviens galalietotājs var kļūt par aktīvo lietotāju, ja tas savā īpašumā sāk ražot elektroenerģiju savām vajadzībām. Likumā jau šobrīd paredz iespēju, ka no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas jeb ‘zaļās enerģijas’ aktīvie lietotāji varēs apvienot savus spēkus un kopīgi ražot elektroenerģiju.

Aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, ir jāražo un jāpatērē elektroenerģija vienā un tai pašā ēkā vai nekustamajā īpašumā. Piemēram, vairāki daudzdzīvokļu mājas kaimiņi var vienoties ražot elektrību, uzstādot saules paneļus uz mājas jumta, un tad saražoto elektrību kopīgi lietot.

Pagaidām normatīvie akti neparedz iespēju, ka aktīvie lietotāji kopīgi varētu ražot elektrību attālināti. Jāpiemin, ka, piemēram, Lietuvā, šāda kopīga attālināta ražošana ir atļauta – jebkurš cilvēks var iegādāties daļiņu no saules parka lauku teritorijā (ražot elektrību kopīgi ar citiem) un pēc tam to izmantot savām vajadzībām.

Savukārt likumā paredzētās elektroenerģijas kopienas ir atsevišķas juridiskas personas, kuras apvienotu biedrus un nodarbotos ar elektrības ražošanu. Par energokopienas biedru varēs kļūt ikviens lietotājs, tai skaitā pašvaldības, uzņēmumi un privātpersonas. Kļūstot par energokopienas biedru, lietotājs būs tiesīgs patērēt energokopienas saražoto elektrību. Piemēram, energokopiena varēs uzbūvēt savu saules parku laukos, un energokopienas biedri šo saražoto elektrību varēs izmantot katrs savā objektā. Ja aktīvo lietotāju regulējums galvenokārt ir domāts lietotājiem un privātiem uzņēmumiem, tad energokopienu regulējms pieļauj arī plašu pašvaldību iesaisti zaļās enerģijas ražošanā savām vajadzībām.

Reklāma
Reklāma

Ministru kabinetam gan šobrīd ir mājasdarbs pieņemt detalizētākus noteikumus par to, kā tieši energokopienas darbosies, tai skaitā kā biedri savā starpā uzskaitīs un izmantos saražoto elektroenerģiju. Šobrīd gan vēl nav pieejama informācija par attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izstrādi.

Neto uzskaites sistēma un neto norēķinu sistēma

Jau kādu laiku Latvijā pastāvēja neto uzskaites sistēmas regulējums, kurš gan šobrīd ir ievērojami izmainīts. Šobrīd likumā ir paredzēta neto uzskaites un neto norēķinu sistēma kā divas pieejamās alternatīvas aktīvajiem lietotājiem. Detalizēti abu sistēmu darbības noteikumi ir tapšanas stadijā, un ir sagaidāms, ka tuvākajā laikā šie noteikumi stāsies spēkā.

Neto uzskaites sistēma ir kārtība, kādā elektrību ražojošas mājsaimniecības norēķinās par patērēto elektrību. Ja mājsaimniecība vasaras mēnesī saražo 400 kWh, bet patērē tikai 300 kWh, tad uzkrātās 100 kWh mājsaimniecība var izmantot vēlāk (piemēram, ziemas mēnešos). Ar šādu modeli mājsaimniecība ražīgajos vasaras mēnešos var saražot un uzkrāt elektrību, lai to patērētu ziemas mēnešos. Tomēr galvenais neto uzskaites sistēmas ierobežojums ir tāds, ka saražotās un uzkrātās elektrības kWh var izmantot tikai tajā pašā objektā, kur tie ir saražoti. Līdz ar to lauku īpašumā saražotās kWh nevarēs tikt tērēti pilsētas dzīvoklī.

Savukārt jaunieviestā neto norēķinu sistēma ir kārtība, kādā aktīvie lietotāji (gan mājsaimniecības, gan arī juridiskas personas) varēs norēķināties par patērēto elektrību. Ja neto uzskaites sistēmas gadījumā tiek uzkrātas saražotās kWh, tad neto norēķinu sistēmas ietvaros uzkrātie un neiztērētie kWh tiek pārvērsti EUR izteiksmē.

Lai piedalītos neto norēķinu sistēmā, būs nepieciešams līgums ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par saražotās elektroenerģijas atpirkšanu. Brīdī, kad lietotājs ražos, bet netērēs elektrību, saražotais apjoms tiks uzkrāts atbilstoši elektrības tirgus cenai. Elektroenerģijas tirgotājiem būs pienākums piedāvāt šādu pakalpojumu, turklāt elektrības atpirkšanas cena būs aktuālā biržas cena, no kuras var tikt atņemts tirgotāja uzcenojums ne vairāk kā 10% apmērā.

Neto norēķinu sistēmas galvenā priekšrocība ir tāda, ka aktīvais lietotājs varēs saražoto elektrību, kas pārvērsta EUR izteiksmē, izmantot jebkurā no saviem objektiem. Tāpat šī sistēma ir īpaši izdevīga lietotājiem, kuri cenšas patērēt elektrību ārpus biržas “pīķa stundām”. Tādējādi rīta stundās saražotie kWh uzkrāto EUR izteiksmē būs daudz vērtīgāki, nekā vēlu vakarā iztērētie kWh.
Līdz ar to, izmantojot neto norēķinu sistēmu, lauku īpašumā saražotā elektrība varēs tikt patērēta pilsētas dzīvoklī. Turklāt pievērošot uzmanību biržas “pīķa stundām” un koriģējot elektrības patēriņa paradumus, neto norēķinu sistēmas izmantošana var kļūt īpaši izdevīga.

Uz papīra nākotne izskatās pietiekami cerīga – lietotājiem tiks piedāvātas dažādas opcijas, kā ražot zaļu elektrību savām vajadzībām. Atkarībā no savām iespējām un paradumiem ikviens varēs izvēlēties sev vispiemērotāko no likumā paredzētajiem modeļiem. Tomēr Ministru kabinetam ir jāpaveic savi mājasdarbi, pieņemot jau iekavētos grozījumus “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos”, kuri precizētu neto uzskaites sistēmas un neto norēķinu sistēmas praktisko darbību, kā arī izstrādājot regulējumu par energokopienu darbību.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.