Piemērotākie rāmji gleznām un fotogrāfijām 0
Gleznas, akvareļa vai ģimenes kopbildes ierāmēšana nav Maslova piramīdas jeb mājsaimniecības vajadzību hierarhijas virsotnē, taču, lai mantoto, uzdāvināto vai pirkto mākslas darbu pieliktu pie sienas, bez rāmja neiztikt. Tāpēc skaidrosim, kāds satvars kuram darbam labāk piedien.
Trīs veidu
– Ierāmēt var ne tikai gleznas, bet jebko, ko vēlas likt pie sienas, sākot ar līgavas ziedu pušķi, pirmajiem mazuļa zābaciņiem un beidzot ar beisbola nūju, – uzsver ierāmēšanas un mākslas salona “Anda 2” vadītāja Anda Vīgante.
Rāmjus taisot no trīs dažādiem materiāliem – no koka, metāla un plastmasas. Metāla profilu izvēle ir salīdzinoši niecīga, to dizains – visaskētiskākais (atšķiras tikai paraugu krāsa un platums), bet rāmja cena – visaugstākā, jo metāls ir dārgāks par koku un plastmasu, turklāt ietvaram vajadzīga speciāla furnitūra un piekāršanas sistēma. Toties metāla rāmjiem ir kāda būtiska priekšrocība – ilgmūžība. To kvalitāti neietekmē telpas mikroklimats (pārāk sauss vai mitrs gaiss), tie neplaisā, minimāls ir arī risks šādu gleznas ietvaru sabojāt transportējot, ko nevar garantēt koka vai plastmasas rāmjiem.
Daudz lielāka dizainiska, faktūru, dekorējošu elementu un krāsu daudzveidība raksturīga koka un plastmasas profiliem. Tiesa, dažiem ir psiholoģiski grūti pieņemt, ka glezna var būt plastmasas rāmī.
Taču šodien, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, vizuāli ir gandrīz neiespējami atšķirt, kurš mākslas darba ietvars taisīts no koka, kurš – no plastmasas.
– Ražošanas procesā plastmasā var iespiest koksnes faktūru, bet profilu papildināt ar tādiem pašiem dekoratīviem elementiem kā no koksnes darinātajiem. Tādēļ saprast, kas ir kas, var tikai, rāmjus paņemot rokā, jo no koksnes taisītais būs smagāks, – skaidro A. Vīgante un piemetina, ka plastmasas rāmis maksā divreiz lētāk, kaut ar koka rāmi vizuāli līdzīgs kā divas ūdens piles.
– Ja rāmi darina no nekvalitatīvas koksnes, piemēram, kārtīgi neizžāvētas priedes, tas žūstot var saplaisāt, bet krāsojums – sasprēgāt. Šādas vainas nekad neradīsies, ja gleznas ietvars būs no plastmasas.
Koka rāmjiem pārsvarā izmantojot balsu (Amerikas tropos izplatīta koku suga), kurai ir viegla, poraina un izturīga koksne, un priedi. Kaut arī Latvijā šī skujkoka netrūkst, 90 % priedes profilu ievedot no ārvalstīm, jo vietējais materiāls ar importēto nespējot konkurēt cenas ziņā. Ja ir vēlme un rocība atļauj, gleznu rāmjus var pasūtīt no oša vai ozola. Šādus pasūtījumus izpilda tikai galdnieku darbnīcās, gleznu ierāmēšanas salonos cēlkoka profilus nepiedāvā.
Saderība
– To, no kāda materiāla izvēlēties rāmi, diktē mākslas darbs, – saka speciāliste. Eļļas gleznai piedienot plati un grezni koka vai vizuāli līdzvērtīgi plastmasas rāmji. Abstraktā māksla, plakāts un grafika saderot ar askētisku rāmi no šaura metāla vai plastmasas profila, bet akvarelim piemērotākais esot šaurs vai vidēji plats rāmis, kas taisīts no koka vai plastmasas. Savukārt avangardiska glezna varot iztikt bez rāmja, pietiek ar to, ka apgleznotais audekls uzstiepts uz apakšrāmja.
– Rāmis var būt necilas gleznas glābējs, jo ietvarā jebkurš mākslas darbs izskatās bagātināts. Diemžēl var notikt arī pretējais, ja izvēlas nepiemērotu, – glezna tā “apskāvienos” pazūd…
Telpiskuma efektu iespējams panākt, ja neliela izmēra akvareļa, grafikas vai fotogrāfijas ierāmēšanai izmanto paspartū. Tad šķiet, ka attēls elpo, nevis ir iespiests rāmī.
Telpā izvietojot vairākus mākslas darbus, tiem vajadzētu izvēlēties vienota stila, piemēram, klasiskus rāmjus, kas var būt dažāda platuma (eļļas gleznai – platāks, akvarelim – šaurāks). Ierāmētos var grupēt tematiski – pie sienas stiprināt dažādās tehnikās izpildītas klusās dabas vai ainavas.
Ja pie augstas un garas sienas paredzēts kārt tikai vienu gleznu, rāmim jābūt apjomīgam, toties, nelielā telpā izvietojot vairākus mākslas darbus, ar platajiem nav ieteicams aizrauties.
Lai izvēlētos piemērotāko rāmja profilu, uz ierāmēšanas salonu vajadzētu doties ar mākslas darbu. Un pavisam ideāli būtu, ja līdzi paņemtu arī tās telpas tapešu paraudziņu, kur to paredzēts novietot.
Lētākais rāmēšanai domātais materiāls – vietējā priedes koka profilēta līstīte – maksā, sākot no Ls 1, 20 metrā, bet visdārgākais (no balsas) – 96 lati metrā.
Aizsardzībai – stikls
Lai mākslas darbus (akvareļus, litogrāfijas, gobelēnus, kā arī gleznu reprodukcijas, izšuvumus un fotogrāfijas) pasargātu no mitruma un putekļiem, tos iestiklo. Eļļas vai akrila gleznas gan ne, bez stikla var iztikt arī uz audekla izprintētas fotogrāfijas un gleznu reprodukcijas.
Iestiklošanai parasti izmanto divu veidu stiklu – augstas kvalitātes tā saucamo parasto stiklu, kas ir 2 mm plāns, vai matēto stiklu, kam piemīt pret atspīduma jeb non reflex efekts.
– Tik jaudīgs, lai tajā itin nemaz neatspīdētu griestu lampas izplatītā gaisma, matētais stikls nav, taču no loga krītošā gaisma tajā neatstarojas, – zina teikt A. Vīgante un norāda, ka oriģināldarbiem vajadzētu izvēlēties parasto, nevis matēto stiklu.
– Akvarelis zem matētā stikla kļūst “nedzīvs”, tāpēc sāk līdzināties reprodukcijai. Taču tas lieliski der fotogrāfijām, izšuvumiem un plakātiem.
